It kā viena izmēra olas manāmi atšķiras. Meklējam atbildi, kāpēc

Komentētāji “Facebook” neskopojas ar asprātībām. Agnese Ance Smiltiņa spriež: “Prasās pēc vistu motivēšanas programmas – profesionālā dējorientācija, saruna ar dējības kouču, bonusa graudu bļoda, pieredzes apmaiņas brauciens uz blakus kūti, smilšu SPA, gaiļu foto pie kūts sienām...”

Jānis Eglītis iesaka: “Pašu vistu var nofotografēt un ielikt salīdzinājumam?” Laura Zīvarte pieļauj: “Jo fasētāji atver katru olu, apskatās, aizver un saliek kastītē.” Jolanta Goba vaicā – un nez no kurienes cīsiņi.

Ir arī nopietnāki ieraksti. Andris Staltmanis ir visai sašutis: “Parādi vistas, kuras dēj M olas vai L noteikta lieluma visas vienādi. Olas izmēri tiek iedalīti no-līdz izmēram un svaram. Svars var atšķirties aptuveni par 20 gr. (..) Diemžēl bļāvējs neko nesajēdz, iespējams, ka pat dzīvu  vistu nav redzējis.”

Arī Ieva Zītare izsakās līdzīgi: “Njā, te cilvēks acīmredzami nezin, ka olu neražo konveijers, bet dēj dzīva vista, un piens arī nav no šļūtenes, bet gan no govs.”

Kā tad īsti ir, vaicājām nozares speciālistiem. “Nezinot precīzus apstākļus, sarežģīti vērtēt,” teic Alūksnes putnu fermas administratīvā direktore Zane Jansone.

Taču kopumā, runājot par olu svara iedalījumiem, Eiropas Savienībā pieņemts izmantot šādus parametrus:

S – mazas, un to svars ir mazāks par 53 gramiem;

M – vidējas, svars ir no 53 līdz 62 gramiem;

L – lielas, svars ir no 63 līdz 72 gramiem;

XL – ļoti lielas, 73 grami un vairāk.

“Kā redzams augstāk, svārstības viena izmēra ietvaros var būt ap 20% robežās. Respektīvi, var gadīties, ka viena izmēra olu kastītē vienā gadījumā var būt tuvāk zemākajai svara robežai, otrā gadījumā – tuvāk augstākajai robežai. Protams, vēl jāņem vērā arī, ka dzeltenuma un baltuma proporcijas var atšķirties, atkarība no vistu šķirnes, barības utt.,” skaidro Jansone.