Darbinieks izgāžas darba intervijā, jo nolaiž acis, stostās un murmina kaut ko par atalgojumu
Nereti gadās situācijas, kad darba meklētājs rada labu priekšstatu darba intervijā, taču visu sabojā, nemākulīgi izsakoties par atalgojumu. Konsultāciju uzņēmuma “VIP CV” vadītāja Rudīte Nīcgale intervijā portālam Jauns.lv uzsvēra, ka savas vērtības un profesionālo kompetenču apzināšanās ir ļoti svarīga, lai darba intervija būtu veiksmīga un darba meklētājs uzvarētu vakanču konkursā.
Runājot par atalgojumu, darba meklētājam ieteicams ievērot šādu ļoti vienkāršu pamatprincipu: zināt savu vērtību.
Aicina nebaidīties runāt par algu
Kopumā atalgojuma jautājums ir ļoti plašs un dziļš, jo situācijas ir atšķirīgas saistībā ar amata lomu un līmeni.
“Es gribētu ieteikt cilvēkam nebaidīties runāt par algu, bet nelikt to kā primāro faktoru, jo alga būs pati par sevi. Svarīgākais ir tas, kādas iespējas darbinieks var dot uzņēmumam. Tad jāskatās līdzsvars - vai balansā ir tas, ko saņem pretī.”
Censties izvairīties no stostīšanās
Bieži vien darbinieki samulst, izdzirdot darba devēja jautājumu: “Cik jūs gribētu saņemt? Kāds ir atalgojums, ar ko jūs būtu mierā?”
“Katram ir sava iekšējā summa, ko viņš grib saņemt vai kas atbilst viņa dzīves līmenim. Pirmkārt, es ieteiktu cilvēkam pašam ar sevi šo jautājumu izrunāt, izdiskutēt, lai darba intervijā, saņemot jautājumu par algu, nebūtu stostīšanās, acu noduršanas vai neērtas situācijas.
Šis ir viens no neērtajiem jautājumiem, ko būtu vērts iepriekš atstrādāt un ļoti konkrēti pateikt.
Labāk minēt algas koridoru, nevis nosaukt vienu konkrētu skaitli
Uzreiz ieteikšu minēt algas koridoru un nekad neteikt tikai vienu skaitli. Koridors veidojas no minimālās summas, no komforta algas un ideālās summas. Vajadzētu ļaut uzņēmumam ieraudzīt, ka diapazons ir plašs un var sākt runāt par šo tēmu.
Vienmēr, kad darba meklētājs intervijā uz šo jautājumu atbild, vajadzētu pajautāt: “Vai tas ietilpst jūsu budžetā?”” Protams, jāņem vērā, ka darbiniekiem, kuri nepretendē uz vadības līmeņa amatiem, var būt neērti uzdot šādu jautājumu. “Bet vadības līmeņa cilvēkiem šis ir obligātais jautājums.”
Novērtēt arī bonusu grozu
Nīcgale norādīja, ka bieži vien atalgojums veidojas gan no naudas summas, kas ik mēnesi ienāk darbinieka bankas kontā, gan no nemateriāliem faktoriem, bonusu, labumu groza, ko uzņēmums piedāvā saviem darbiniekiem.
“Ir dažādi uzņēmumi un dažādi bonusu grozi. Kādreiz ir tā, ka alga ir tikai gandrīz līdz tirgus līmenim, varbūt nedaudz zem tā, bet labumu grozs, ko uzņēmums piedāvā, iedod gandrīz otro algas daļu! Tas līdzsvarojas. Arī tam ir vērts pievērst uzmanību.”
Dienesta auto un apmaksātas brokastis
Speciāliste atzina, ka katram darbiniekam var būt savi pievilcīgākie aspekti bonusu grozā. “Vienam tā var būt uzņēmuma mašīna, jo tad nav vajadzīgs personīgais transportlīdzeklis. Cilvēks var būt pieradis strādāt amatos, kur nodrošina auto.
Citam tās var būt uzņēmuma piedāvātās, apmaksātās brokastis, piemēram, augļi, sausās brokastis, kafija, tēja birojā.
Pievilina arī ar neformāliem pasākumiem un komandējumiem
Kādam pievilcīgākais labums būs dažādi neformāli pasākumi vai vide, kurā viņš nonāk un var izpausties pilnīgi citā perspektīvā. Katram ir savs! Dažiem patīk, ka ir komandējumi, jo ir komandējuma naudas un izbraukumi uz tuvējām valstīm vai ārzemēm, kur var tikt uz pasākumiem, lielajām izstādēm, tikšanām ar klientiem un visādiem braucieniem.
Daļa uzņēmumu nodrošina sporta zāles un veselības apdrošināšanu. Lai gan tā var būt minimāla, cilvēkam ar vāju veselību apdrošināšanas karte var būt ļoti svarīga.”
Var būt cilvēki, kuri ilgojas pēc lieliem korporatīviem pasākumiem, bet citi nepavisam nevēlas iesaistīties kopīgos laivu braucienos un citos darba tusiņos.
Gadās, ka izgāžas jautājumā par atalgojumu
Nīcgales pieredzē bijušas situācijas, kad darba intervija kopumā norit ļoti veiksmīgi un saruna iet kā pa diedziņu, bet tad darbinieks izgāžas jautājumā par atalgojumu. Viņš nolaiž acis, stostās, kaut ko murmina un nemāk sevi pasniegt pārliecinoši.
“Jā, tā ir. Vislielākās lamatas par algu ir tās, ka nosauc vienu konkrētu skaitli. Tas nozīmē, ka uzņēmumam ir salīdzināšanas moments. Labs jautājums, vai par to skaitli ir runāts vairāk vai arī tas ir tikai nosaukts un pēc tam pāriets pie nākamā jautājuma? Tad uzņēmumā, pieņemot lēmumu, nezina, vai ir iespējas diskusijām.”
Pēc tam darba meklētāji var nožēlot, ka nerunāja plašāk
Bieži vien kandidāti pēc neveiksmīgām darba intervijām saka: “Bet mēs taču varējām parunāt par atalgojuma lielumu!” Viņi būtu gribējuši plašāk runāt par nemateriāliem labumiem vai vienoties, ka pārbaudes laikā saņem mazāku summu, bet pēc tam - lielāku.
Speciāliste ieteica pašam darbiniekam sākt diskutēt un vaicāt par algas lielumu. Viņas praksē ir bijuši gadījumi, kad tieši algas jautājums ir iemesls, kādēļ darbinieks nav paņemts. Turklāt tas nav viens vienīgs gadījums. Tas notiek diezgan bieži.
“Bet reti kandidāti uzzina, ka viņus nepieņēma darbā algas dēļ. Darba devēji parasti nesniedz atgriezenisko saiti.”
Pašiem apzināties savu vērtību
Rezumējumā eksperte akcentēja paša cilvēka spēju apzināšanos, novērtēšanu. Būtu svarīgi, ka cilvēks sevi apzinās un zina savu vērtību.
