foto: Apvienība "Pilsēta cilvēkiem"
“Latvijas dzelzceļš” skaidro, kāpēc Ezera ielas gājēju tilts Sarkandaugavā ir tik nejēdzīgs
Vides pieejamības ekspertus neapmierina stāvās braucamās sliedes uz Ezera ielas gājēju tilta stāvajām kāpnēm. Tas ne tikai nerada drošību, bet ir pat bīstamas.
Sabiedrība
2023. gada 19. jūnijs, 05:54

“Latvijas dzelzceļš” skaidro, kāpēc Ezera ielas gājēju tilts Sarkandaugavā ir tik nejēdzīgs

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” mēneša sākumā, 5. jūnijā, Rīgā, Sarkandaugavā, svinīgi atklāja jaunu dzelzceļa šķērsojumu – gājēju tiltu Ezera ielā. Taču jau uzreiz pēc tā atklāšanas to sāka skarbi kritizēt, jo savas konstrukcijas dēļ tas daļai lietotājiem varētu būt grūti pieejams – stāvās uzbraucamās sliedes uz kāpnēm ne tikai nerada drošības sajūtu, bet ir pat bīstamas cilvēkiem ratiņkrēslā un vecākiem ar bērnu ratiņiem. Jauns.lv skaidroja, ko par to saka pats “Latvijas dzelzceļš”.

Kad tiek pārkrauti kravas vilcieni, Ezera ielas dzelzceļa pārbrauktuve var būt slēgta stundām ilgi. Gājēju tilts šeit jau sen bija nepieciešams. Taču cilvēkiem ratiņkrēslos vai māmiņām ar bērniem ratiņos pa tā kāpnēm ir grūti, pat neiespējami pārvietoties jeb uzkļūt vai nokļūt no tilta.

Pa braucamajām sliedēm, kas uzstādītās uz stāvajām kāpnēm, cilvēkam ratiņkrēslā pārvietoties būtu bīstami, norāda invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis. Arī ar bērnu ratiem pa tām nevar braukt - tas nav ne droši, ne iespējami.

Jurģis Briedis norāda, ka šādam tiltam kāpņu vietā vislabāk būtu ierīkot lēzenas nobrauktuves. Savukārt “Latvijas dzelzceļš” skaidro – parasti saviem tiltiem un tuneļiem tas ieplāno uzbrauktuves, bet šajā vietā tas neesot bijis iespējams: “Ierobežojošais faktors bija šī nelielā vieta, kurā tilts jāievieto. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu, un šādās situācijās objekts drīkst atrasties tikai mūsu īpašuma daļā”.

Nu vispār “vāks”!

Tilta abos galos gan ir uzstādīti tā saucamie vertikālie pacēlāji jeb lifti, kuri dod iespēju arī cilvēkiem ratiņkrēslos, vecākiem ar ratiņiem vai jebkuram, kuram ir grūtības pārvarēt kāpnes, šķērsot sliežu ceļus. Bet pieredze liecina, ka biežāk šādi pacēlāji vairāk nedarbojas nekā darbojas. To apstiprina arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra pērn veikts pētījums, kad praktiski neviens pārbaudītais pacēlējs nedarbojās, kā pienāktos: pie vainas bija gan tehniskas problēmas, gan vandalisms. Šis “nejēdzīgais” gājēju tilts sociālajos tīklos sacēlis īstu vētru un tam tiek veltīta skarba kritika:

Māris Kalējs: “Ir jāziņo Eiropas Savienības naudas devējiem, lai atņem finansējumu par šādiem objektiem kā gājēju pārvads Ezera ielā. Citādi labāk nebūs arī nākamajos “Latvijas dzelzceļa” projektos!

Turklāt “Latvijas dzelzceļš" runā muļķības, ka Eiropa ļāva būvēt tikai “Latvijas dzelzceļa” zemē. Daļa būves jau tagad ir uz pašvaldības zemes un vietas normālam risinājumam pietika”.

Pilsēta cilvēkiem: “Svinīgi atklāja gājēju tiltu bez ērtiem un drošiem pandusiem. Cilvēkiem ratiņkrēslos un vecākiem ar bērnu ratiņiem nāksies lietot mehāniskos pacēlājus, kuri, kā zināms no citiem projektiem, ir ļoti neērti un biežāk nedarbojas nekā darbojas. Velosipēdiem šie pacēlāji nav paredzēti. Rīgas vadība un satiksmes ministrs ar šo projektu lepojas”.

Ruta Brivule: “Nu vispār “vāks” projektētājiem. Lai tur uzrāptos jau veselam cilvēkam spēki galā, nemaz nerunājot par māmiņām ar ratiem, invalīdiem...!!!”

Ieva Erele: “Njā, vecmodīgāk jau vairs nav kur. Galvenais ka nauda apgūta”.

Inese Rubine: “Kāds saprot - kādu spēku vajag, lai invalīdu dabūtu pa tik stāvām trepēm? Arī bērnu ratiņus nebūs viegli dabūt augšā… nav orientācijas uz loģiku”.

Silvija Matisone: “Kārtējā vides NEPIEEJAMĪBA Latvijā!”

Jānis Ābols: “Reāli nožēlojams risinājums”.

Raimonds Silanžs: “Velobraucēji kā vienmēr tiek aizmirsti. Ne jau visiem ir velotriāla iemaņas lai brauktu pa kāpnēm”.

Ivars Liepiņš: “Jūs tur bērnu ratiņus pa tām trepēm pamēģinājāt pastumt, un kā invalīdam tur ar ratiem tikt augšā? Tur taču nosisties var. Āksti… Gan projektētājam, gan pārējiem pelēkās smadzeņu šūnas par īsu lai ko normāli izdarītu”.

Savādāk nevarēja

Jauns.lv “Latvijas dzelzceļam” jautāja, cik izmaksāja šī gājēju tilta būvniecība, kas to projektēja, kāpēc tas ir tāds, kāds ir, un ko uzņēmums atbildētu šīs būves kritiķiem. Uz jautājumiem atbildēja “Latvijas dzelzceļa” preses sekretāre Agnese Līcīte.

- Cik šis projekts – gājēju tilts Ezera ielā izmaksāja?

- Šis gājēju tilts ir viena no sastāvdaļām lielākam projektam “Rīgas dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava – Mangaļi – Ziemeļblāzma modernizācija”. Šajā projektā ir paredzēta ne tikai gājēju tilta izbūve, bet arī vairāki citi dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas darbi, tai skaitā, tiek izbūvēts un elektrificēts otrs sliežu ceļš posmā Mangaļi–Ziemeļblāzma, modernizēta dzelzceļa signalizācijas sistēma un izbūvēts gājēju tunelis Mangaļu pasažieru stacijā. Jāuzsver, ka viss projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu – tas sedz 85% no kopējām projekta izmaksām, bet pārējos 15% izmaksu sedz “Latvijas dzelzceļš”. Projekta kopējās izmaksas ir 22,43 miljoni eiro, no kuriem 19,07 miljoni ir Kohēzijas fonda līdzfinansējums.

Precīzas tilta izmaksas varēsim pateikt pēc visa projekta pabeigšanas, jo visi minētie darbi tiek veikta viena līguma ietvaros.

- Ko jūs atbildētu kritiķiem, kuri izsaka neapmierinātību ar šo tiltu?

- Gājēju tilts ir apkaimes iedzīvotāju ilgi gaidīts projekts, jo vietā, kur tas izbūvēts, regulāri notiek intensīvi kravas vilcienu manevru darbi, tādēļ dzelzceļa pārbrauktuve var būt ilgstoši slēgta. Jaunā tilta atvēršanu apkārtnes iedzīvotājiem dod iespēju droši un jebkurā laikā šķērsot sliežu ceļus.
  
Pēc gājēju tilta atvēršanas esam saņēmuši ne vien kritiku, bet arī pateicības no tuvējās apkārtnes iedzīvotājiem par tilta izbūvi, jo tieši viņi ir tie, kuri šo gājēju šķērsojumu izmantos ikdienā.

Runājot par vides pieejamības risinājumiem, par ko ir pausta neizpratne, vēlamies uzsvērt, ka projektējot un būvējot jaunus infrastruktūras objektus, “Latvijas dzelzceļš” ņem vērā visas vides pieejamības prasības – gan, ievērojot saistošos normatīvos aktus, gan partneru un konsultantu ieteikumus vides pieejamībai.

Jaunais gājēju tilts – šķērslis māmiņām un ratiņniekiem:

Šajā projektā, meklējot optimālākos risinājumus, ir izbūvēti vertikālie pacēlāji – lifti – abos tilta galos, kas paredzēti cilvēkiem ar kustību traucējiem, vecākiem ar bērnu ratiņiem un ikvienam, kam kāpšana pa kāpnēm ir apgrūtinoša.

Vietā, kur tilts ir izbūvēts, ierobežotās teritorijas dēļ, diemžēl, nebija iespējas projektā ietvert pandusus jeb slīpās uzbrauktuves, taču, kā jau iepriekš minēju, ir pieejami lifti, līdz ar to, šis tilts ar kāpnēm un liftu kalpo iedzīvotāju ērtībām un to var lietot ikviens - cilvēki ar kustību traucējumiem, vecāki ar bērnu ratiņiem, riteņbraucēji un visi pārējie.

- Kas izstrādāja projektu un parakstīja tā īstenošanu?

- Būvprojektu izstrādāja un būvdarbus veica personu apvienība “Belam-Leonhard Weiss” “Rīgas dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava-Mangaļi-Ziemeļblāzma modernizācija: būvniecība” noslēgtā līguma ietvaros. Būvprojekts ir izstrādāts, ievērojot Latvijas Republikā spēkā esošos tiesību aktus, standartus un valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš" normatīvos dokumentus, izdotos trešo pušu tehniskos noteikumus un Vides pieejamības vadlīnijas publiskām būvēm un telpām publiskajai ārtelpai.

Projektēšanas laikā risinājumi tika apspriesti ar Rīgas domes Satiksmes departamentu un Attīstības departamentu, nevalstiskajām organizācijām un apkaimes biedrībām. Būvprojektu izstrādāja un būvdarbus veica sertificēti būvspeciālisti. Būvdarbu uzraudzību veica sertificēti trešās puses būvuzraugi.

- Vai turpmāk ir domāts par kādiem uzlabojumiem šim tiltam?

- Tilts ir projektēts, izbūvēts un nodots ekspluatācijā, ievērojot Latvijas Republikā spēkā esošos tiesību aktus, tādējādi izmaiņas tā konstrukcijās nav nepieciešamas.

Absurdie neredzīgo cilvēku “dzīves kvalitātes uzlabojumi”

Latvijas Neredzīgo biedrības vadītājs Kaspars Biezais teic, ka Eiropas Savienībā, tostarp arī Latvijā, pēc būtības izstrādātas labas vadlīnijas un būvnormatīvi, ...

gallery icon
28

Cilvēki ratiņkrēslos testē Rīgas sabiedriskās tualetes: netīrība, smakas, šaurība. Klusās šausmas!

Kura katra tualete cilvēkiem ar kustību traucējumiem neder. Vajag speciālu, kurā var iebraukt ar ratiņkrēslu, apgriezties, atbalstīties uz roku balstiem, ...

gallery icon
12