Par bankā izzagto kontu kliente atlīdzību nesaņems

Koklačova vada nelielu firmu, kas nodarbojas ar dažādu formu  prezentreklāmu. Septembrī viņa vairākas nedēļas pavadīja Nepālā, un atgriežoties sagaidīja nepatīkams pārsteigums – no uzņēmuma konta "Luminor" bankā bija pazuduši aptuveni 20 000 eiro, kas nedēļas laikā daudzos nelielos maksājumos bija izlietoti Turcijā.

Izmantots viltots rēķins

Sabīnes uzņēmums grāmatvedību kārto, izmantojot ārpakalpojumu, un ar daudzajiem ikdienas pārskaitījumiem nodarbojas viņa pati. Pirms ilgi plānotā brauciena uz Nepālu arī apmaksāts liels skaits rēķinu, un kāds no tiem ir izrādījies viltots. Tā, protams, var gadīties, tomēr viņa ir neizpratnē, kā banka nepamanīja un neapturēja acīmredzami nelegālos maksājumus, kuri veikti aptuveni nedēļas laikā.

“139 maksājumi veikti no 25. augusta līdz 1. septembrim, līdz banka tomēr attapās un kontu nobloķēja. Nezinu, kāpēc, bet nevienam nelikās aizdomīgi, ka Latvijas uzņēmuma karte pēkšņi tik intensīvi tiek lietota Turcijā, apmaksājot 76 azartspēļu likmes 12 000 eiro apmērā, kā arī daudzus pirkumus veikalos. Jebkuram būtu jāsaprot, ka maksājumi no uzņēmuma kartes par azartspēlēm ir pilnīgi absurds pasākums, jo kā tad es pēc tam šos izdevumus norakstītu?” stāsta Koklačova.

Pēc tam izrādījies, ka operēšana ar viņas kontu un tā datiem notikusi vienlaikus pat trijās valstīs. Viņa par šo faktu uzzināja tikai 20. septembrī pēc atgriešanās Latvijā, un banka pirms tam ar klienti pat nesazinājusies un neinformējusi. Bankas juriste gan esot apgalvojusi, ka sazināšanās mēģinājumi bijuši, taču, pēc visa spriežot, īpaša centība gan izrādīta nav.

Banka atbildību neuzņemas

Bankas attieksme pēc notikušā sākotnēji bijusi visai rezervēta, un ar kādu no tās pārstāvjiem izdevies satikties tikai decembrī. Tikšanās laikā banka ieņēmusi nostāju, ka kliente pati ir vainīga un ka tādi gadījumi notiekot visai bieži. Arī uzņēmēji, kas tērē naudu azartspēlēm, neesot nekāds retums. "Luminor" pietiekami aktīvi informējot savus klientus par iespējām tikt apkrāptiem un tādēļ uzskata savu pienākumu par izpildītu.

“Principā "Luminor" pozīcija bija nevis atgriezt naudu, uzņemoties atbildību, bet gan piedāvāt man bezmaksas pakalpojumu uz vienu gadu, kas uzņēmumam ir aptuveni 600 eiro gadā, papildus piedāvājot individuālo konsultantu īpašos gadījumos pēc vajadzības. Tagad es saprotu, ka šai bankai nav ne resursu piezvanīt klientam, kad no viņu pašu bankas konta ir nozagta nauda, ne resursu uztaisīt pietiekami labu drošības sistēmu, ne cilvēkresursu krāpniecisku darbību monitorēšanai,” savā "Facebook" ierakstā secina Koklačova.

FKTK neko nosodāmu neatrod

Koklačova ar sūdzību vērsās arī bankas uzraugošajā institūcijā – Finanšu un kapitāla tirgus komisijā. Diemžēl arī no šīs institūcijas saņemtā atbilde bijusi gandrīz identiska ar no "Luminor" atbildēm. Vēstulē teikts: “Komisija, savas kompetences ietvaros izskatot Sabiedrības iesniegumā minēto un Bankas vēstulē sniegto detalizēto paskaidrojumu, pašreiz Bankas rīcībā nav konstatējusi Kredītiestāžu likuma, tam pakārtoto normatīvo un citu aktu pārkāpumu.”

FKTK vēstulē gan arī iesaka vērsties citās iestādēs, piemēram, policijā, tiesā, Patērētāju tiesību aizsardzības centrā vai Tiesībsarga birojā. Pēc FKTK domām, "Luminor" banka kopš gada sākuma regulāri informējusi klientus par pieaugošajiem krāpšanu apmēriem, aicinot sargāt un neatklāt savus datus trešajām personām.

Diemžēl vēršanās policijā arī beigusies bez rezultātiem. Koklačovas paskaidrojumu par notikušo Kuldīgā pieņēma tikai decembrī – trīs mēnešus pēc notikušā. Jau pēc diviem mēnešiem viņa saņēmusi lēmumu, ka kriminālprocess ir izbeigts. Policijas vēstulē ir teikts: “Kriminālprocesā ir veiktas nepieciešamās darbības, bet noziedzīgo nodarījumu izdarījušo personu nav izdevies noskaidrot, tādēļ nepastāv apstākļi, kuru dēļ izmeklēšanu būtu nepieciešams turpināt, tādēļ kriminālprocess ir izbeidzams.”

Jebkuram ir skaidrs, ka nekādas faktiskas darbības, visticamāk, policija nav veikusi, jo šajā situācijā, kā minimums, būtu vismaz jāsazinās ar Turcijas tiesībsargājošajām iestādēm, taču šāda informācijas apmaiņa divu mēnešu laikā nav īsti reāla.

Nomaina banku

Arī pati banka apgalvoja, ka drošības sistēmas ir pietiekami augstā līmenī, taču uz jautājumu, kādēļ šī drošības sistēma nepamanīja viņu klientei neraksturīgas darbības bankas kontā, atbildi tā arī nesaņēmām.

Tikmēr pati Koklačova sadarbībai ar konkrēto banku ir pielikusi treknu punktu un savā ierakstā emocionāli rezumē notikušo: “Iepriecina arī fakts, ka "Luminor" ir gatavs maksāt komunikāciju aģentūrai, lai tā konsultē, kā runāt ar mani, ar sabiedrību un bankas iekšienē runāt par to nedēļām, nevis uzņemties atbildību un atmaksāt kaut daļu naudas cietušajam. Banka droši vien klusi priecājas par visiem tiem, kuri par šādām lietām publiski nerunā. Es esmu vīlusies visās iestādēs – gan bankas, gan FKTK un policijas darbā, bet bankas klientus neaizsargā pilnīgi nekas. Nauda nav atgūta, Luminor nomainīta uz citu, un beidzot man maksājumi aiziet dažās sekundēs, nevis pusdienas laikā. Sākam jaunu dzīvi, bet arī ļoti labi atceramies pieļautās kļūdas!”

Populārs krāpšanas veids

Par pikšķerēšanu sauc krāpšanas veidu, kad uzņēmumam vai privātpersonai nosūta viltotu rēķinu ar aicinājumu to nomaksāt. Protams, tas nostrādā tikai gadījumos, ja kāds sūtījums tiešām ir gaidīts.

Summas parasti ir nelielas, taču šīs apmaksas pieprasīšanas vienīgais mērķis ir iegūt pieeju sensitīvajiem bankas datiem. Šādas krāpšanas fiksētas arī ar pasta sūtījumu imitēšanu citu piegādes uzņēmumu vārdā. Lai izvairītos no šādiem gadījumiem, vērts katru rēķinu rūpīgi pārbaudīt un izvērtēt.

Maksājumu kartes un autorizācijas datus nepieciešams uzraudzīt un glabāt drošā, trešajām personām nepieejamā vietā un veidā, tāpat neuzticēt nevienam pieeju savam telefonam. 

Uzņēmumiem vēlams atvērt divus kontus, nošķirot darījumu kontu no tā, kuram piesaistīta maksājumu karte. Kontā, kuram piesaistīta karte, ieteicams glabāt tikai nepieciešamo maksājumu veikšanai atvēlēto summu, tādējādi pasargājoties no lielāku līdzekļu izkrāpšanas.