Kaujas par Garkalnes pagastu: reģionālās reformas brāķis

2021. gadā, kad reģionālās reformas rezultātā likvidēja Garkalnes novadu un to pievienoja Ropažu novadam (ar centru Ulbrokā), Garkalnes pagasts palika “gaisā karājoties”, jo to no pārējās novada teritorijas atdalīja lielā Vidzemes šoseja. Netika arī ņemts vērā, ka jau vēsturiski garkalnieši sevi identificēja ar Ādažiem, nevis Ropažu/Ulbrokas pusi.

Zelta elitārā Garkalne

Jau no 1549. gadā Garkalnes luterāņu draudze bija  Ādažu-Carnikavas draudzes novada sastāvā. Padomju okupācijas laikā sākās Garkalnes mētāšana šurpu turpu – vispirms Saulkrastu, pēc tam Rīgas rajons, līdz 2006. gadā tika nodibināts Garkalnes novads, kuru 2021. gadā likvidēja.

Pie tam Garkalne ir nesaraujami saistīta ar Rīgu, ne tikai tāpēc, ka Baltezera krastā dzīvo “sabiedrības krējums”, bet arī tādēļ, ka Garkalnes pagastmāja atrodas Rīgas administratīvajā teritorijā – Brīvības gatvē, Berģos. Pie tam pirms pašvaldības reformas, 2020. gadā tika aprēķināts, ka valstī visaugstākais dzīves līmenis ir tieši Garkalnes novadā, kura cilvēki naudu pārsvarā pelna galvaspilsētā. Tur dzīvo vieni no pārtikušākajiem Latvijas iedzīvotājiem, kas nes būtisku pienesumu arī pašvaldības budžetam. Tāpēc nav brīnums, ka apkārtesošās pašvaldības cīnās par Garkalnes saglabāšanu vai pievienošanu savai teritorijai.

Savā ziņā simboliska Garkalnes atdalīšanās no Ropažiem notika jau 2011. gadā, kad pagasta teritorijā esošā dzelzceļa stacija “Ropaži” tika pārdēvēta par “Garkalni”, un kura tagad ir nozīmīga militārā infrastruktūra – tajā pietur ne tikai vilcieni, kas brauc no Rīgas uz Siguldu vai Valmieru, bet staciju izmanto arī Ādažu militārās bāzes vajadzībām, bruņutehnikas pārvadāšanai un aizsardzības kravām. Ar āvām un pistolēm rokās par Garkalnes piederību gan neviens necīnās, bet vārdu un insticionālās kaujas ir ne pa jokam.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks Latvijas Radio norādīja, ka “tiek veidotas aptaujas un aģitācijas, lai ietekmētu sabiedrisko domu. Un arī tīri metodiski rodas ļoti daudz jautājumu, kas notiktu, ja notiktu. Tātad šī aptauja no novada puses ir domāta, ka ir jāaptaujā viss novads. Nu, tātad pēc analoģijas – Padomju Savienībai būtu bijis jālemj, vai ļaut Latvijai atvienoties, vai ne. Varam tikai minēt, kāds varētu būt rezultāts.

Vai arī tomēr tā ir šīs valsts, kas grib atdalīties, vai šī pagasta, kurš grib atdalīties, iedzīvotāju lieta – lemt, kā viņi gribētu dzīvot. Te ir jautājums pēc būtības, kurš viedoklis ir jānoskaidro. Likumā šo atbildi atrast nevar”.

Katrā ziņā šis ir juridisks precedents, jo likumā nav skaidri noteikts, kurš un kādā veidā var mainīt pagastu vai pilsētu piederību tam vai citam novadam. Tagad Saeimai līdz gada beigām ir jāizstrādā priekšlikumi, kur tad garkalniešus “likt”. Tikai dīvaini ir tas, ka Māris Sprindžuks (Apvienotais saraksts) līdz ievēlēšanai par Saeimas deputātu un pēc tam par iecelšanu ministra amatā bija Ādažu novada domes priekšsēdētājs un diez vai viņš varētu būt tas īstais valsts ierēdnis, kurš ar vēsu galvu varētu izvērtēt, kur atradīsies pašreiz Saeimā nepārstāvētās partijas (“Latvijas attīstībai”) Vitas Paulānes vadītā Ropažu novada Garkalne pagasts, kura pārvaldi vada premjera partijas “Jaunā vienotība” pārstāvis Lauris Lielbārdis.

Jauns.lv jautāja iesaistītajām pusēm, kā tās vērtē situāciju, kas izveidojusies ap Garkalnes pagastu.

Ādažu vietvara aizstāv garkalniešus, kuri grib pievienoties Ādažiem

Ādažu novada domes sabiedrisko attiecību vadītāja Monika Griezne Jauns.lv sniedza šādu atbildi:

“Ādažu novada pašvaldība pārstāv to cilvēku intereses, kas jau 2019. gada 16. augustā vietnē manabalss.lv savāca 1234 balsis, paužot vēlmi mainīt administratīvi teritoriālo plānu, kas paredzēja Garkalnes novadu pievienot jaunveidojamajam Ulbrokas novadam (šāds Ulbrokas novads netika izveidots un Ulbrokas/Stopiņu teritorija reģionālās reformas rezultātā tika pievienota Ropažu novadam – red.).

Šie 1234 iedzīvotāji aicināja reformas ietvaros apvienot Garkalnes un Ādažu novadus, minot vairākus argumentus, ar ko var iepazīties vietnē manabalss.lv. Pēc iniciatīvas iesniegšanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, tā tomēr neizmainīja administratīvi teritoriālās reformas gaitu, un reforma tika virzīta atbilstoši Ministru kabineta lēmumam. Vēlāk šīs iedzīvotāju iniciatīvas autors Arnis Lasmanis atzina:

“Lai gan Garkalnes un Ādažu novadus administratīvi teritoriālās reformas ietvarā apvienot paredzami neizdosies, šis sabiedrībai tomēr ir bijis labs demokrātijas treniņš. Manuprāt, iniciatīva ļāva krietni palielināt to cilvēku loku, kuri varēja izteikt savu viedokli. Tika atspēkoti argumenti par to, ka pret domes un ministrijas plāniem iebilst tikai daži neapmierināti aktīvisti.

Nepilna mēneša laikā savācām vairāk nekā paredzētos 1000 parakstus jeb trešo daļu no 2017. gada vēlēšanās nobalsojušo skaita Garkalnes novadā. Tas liecina, ka atbalsts idejai sniedzās pāri vienas vai divu partiju atbalstītāju lokam”.

Ādažu novada pašvaldība akcentē, ka, pirmkārt, saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, tā 6. panta pirmo un 4. punktu – administratīvās teritorijas  un novada teritoriālā iedalījuma vienību robežu noteikšanas, grozīšanas un aktualizēšanas, kā arī administratīvā centra statusa maiņu nosaka Ministru kabinets.

Un likumdevējs ir noteicis, ka līdz 2023. gada 31. decembrim Ropažu pašvaldībai jāsniedz savi priekšlikumi, kā Ropažu pašvaldība redz tālākās robežas. Ādažu novada pašvaldība turpina aizstāvēt to iedzīvotāju iniciatīvu, kuri izrādīja vēlmi būt piederīgi Ādažu novadam. Saklausot iedzīvotāju gribu, 2019. gadā Ādažu novada pašvaldības dome lēma aicināt Administratīvi teritoriālās reformas komisiju izvērtēt potenciālās negatīvās sekas, ko radītu Garkalnes novada pievienošana apvienotajam Stopiņu novadam un atbalstīt vienota novada izveidi pašreizējo Garkalnes, Ādažu, Carnikavas, Saulkrastu un Sējas novadu ietvarā. Taču šobrīd atbilstoši likumam Ādažu novada pašvaldība gaida Ropažu pašvaldības priekšlikumus līdz šā gada 31.decembrim. 

Ministrija: Ropažu novads izplata maldinošu informāciju

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Sabiedrisko attiecību nodaļa Jauns.lv skaidroja:

“Ministrija jau šī gada 15. maijā vērsās Ropažu novada pašvaldībā ar informāciju, ka ministrijā ir saņemta Iedzīvotāju konsultatīvās padomes vēstule, kurā identificētas vairākas ar normatīviem aktiem neatrisinātas problēmas. Iedzīvotāju padome lūdz VARAM un Saeimu noteikt skaidru, demokrātisku procedūru, lai par Garkalnes pagasta un tā daļu turpmāko teritoriālo piederību lemtu tikai Garkalnes pagasta iedzīvotāji, atbilstoši deklarētajai dzīves vietai Garkalnes pagastā un tās personas, kurām Garkalnes pagastā pieder īpašumi, tādejādi nodrošinot, ka tiek pieņemts Garkalnes pagasta iedzīvotāju interesēm atbilstošs lēmums.
 
Ministrija, ņemot vērā, ka atbilstoši likumam Garkalnes pagasta sadalīšanas plāns jāapstiprina līdz 2023. gada 31. decembrim, aicināja Ropažu novada pašvaldību pašlaik nepieņemt lēmumu attiecīgajā jautājumā.

Tāpat ministrija vērsa Ropažu novada pašvaldības uzmanību, ka, izvērtējot administratīvi teritoriālo reformu, Satversmes tiesa pievērsa uzmanību tam, vai izsvērtas tieši vietējās kopienas intereses, proti, konkrētā administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājuma priekšrocības un trūkumi, citstarp vietējās kopienas demokrātiskās līdzdalības tiesības. Kā atzinusi Satversmes tiesa, atbildība par reformas pilnīgu pabeigšanu un iznākumu gulstas visupirms uz Saeimu un Ministru kabinetu. Tostarp Saeimas un Ministru kabineta pienākums ir nodrošināt to, lai pilnībā tiktu īstenoti tie iedzīvotāju demokrātiskās līdzdalības mehānismi, kas norādīti likumā. Informējām pašvaldību, ka ministrija plāno sagatavot priekšlikumus šī jautājuma risināšanai līdz 2023. gada 30. jūnijam. Aicinājām Ropažu novada pašvaldību uz sadarbību un kopīgu jautājuma risināšanu!

Diemžēl pašvaldība, neiesaistot nedz Garkalnes pagasta Iedzīvotāju konsultatīvo padomi, nedz VARAM, nedz Ādažu novada pašvaldību sagatavoja un izplatīja bukletu, kurā mēģināja pamatot Ropažu novada iedzīvotājiem pieejamo pakalpojumu salīdzinājumu ar Ādažu novada pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem un balstoties uz bukletā apkopoto informāciju uzsāka visu Ropažu novada (nevis tikai sadalāmā Garkalnes pagasta) iedzīvotāju aptauju.

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus un ministrijā saņemot Ādažu novada domes vēstuli “Par nepatiesas un maldinošas informācijas izplatīšanu”, ministrija izvērtē iespējamos risinājumus, tai skaitā nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai uzlabotu iedzīvotāju iespējas iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā par savu ciemu un viensētu teritoriālo piederību.
 
Vēstulē Ropažu novada domei norādījām uz labas pārvaldības principa ievērošanu un atkārtoti aicinājām uz visu pušu iesaisti pagasta sadalīšanas plāna izstrādē, kā arī norādījām, ka Ropažu novada pašvaldības rīcība, vienpusēji organizējot Bukleta kampaņu, ir novedusi pie tā, ka aptauja un turpmāka lēmuma pieņemšana par Garkalnes pagasta sadalīšanas plānu tiek balstīta  uz nepilnīgu un maldinošu informāciju. Ņemot vērā minēto, ministrija aicināja atsaukt Bukletu, kā arī apturēt aptauju par Garkalnes pagasta sadalīšanu un administratīvās teritorijas robežu grozīšanu un, turpmāk strādājot pie šī jautājuma, nodrošināt visu pušu vienlīdzīgu iesaisti.

Ministrija šobrīd strādā pie vairākiem variantiem, kas tiks piedāvāti Ropažu novada pašvaldībai un Ādažu novada pašvaldībai, tālākam darbam un iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanai”.