Rīgas vanagu pētnieks cietis pamatīgos uzbrukumos
Divas dienas pēc kārtas savainojumus guvis galvenais Rīgas un Pierīgas vanagu gredzenotājs un “uzskaitvedis” Imants Jakovļevs – vispirms Jūrmalā, kur putns bija tik dusmīgs par tuvošanos ligzdai, ka pamatīgi ieskrambāja ornitologa ausi, bet nākamajā dienā Bolderājā cieta deguns.
Pirmais negadījums noticis Kauguros, Jūrmalā. “Kā parasti, kāpu kokā, bet māte uzbruka, vienreiz ar kociņu atbaidīju, tad man uzsita pa ķiveri un nākamajā reizē nolidoja gar sānu un ar nagu ielaida labajā ausī,” Jauns.lv stāsta Imants, kurš guvis apmēram piecu milimetru brūci. Protams, bija sāpīgi un asinis, bet auss nav zaudēta.
Ornitologs arī nepadevās un apgredzenoja visus četrus cāļus. “Mamma pati nav gredzenota. Katru gadu te notiek šādi, pērn ieskrambāja plecu un zābaku, šis ir visniknākais vanags no visiem,” teic Imants.
Šī Imantam bija smagākā ornitoloģiskā trauma, bet ne ilgi... Nākamajā dienā Bolderājā viņš pamatīgi dabūja pa degunu. “Šoreiz vanags uzbruka klusi, bez skaņas,” teic ornitologs, kurš pat nemanījis, kā putns pielido. Šķitis, kā sitiens ar dūri, Imants piecas minūtes nogaidījis un tad kāpis uz ligzdu, kur apgredzenojis trīs cāļus. Tur arī sadomājis uztaisīt pašbildi un tikai tad pamanījis, ka deguns ir vienās asinīs: “Bija vēl trīs ligzdas paredzētas, bet sapratu, ka viss ir slikti, braucu mājās pie sievas ārstēt degunu un skatīties hokeju.” Visticamāk, paliks rēta.
Drosmīgais ornitologs ir ticis apskādēts arī pagātnē. Piemēram, 2021. gadā Imantu saknāba pie 11 ligzdām. Vistrakāk klājās Mīlestības saliņā Daugavā pie Bolderājas. Ligzda bija desmit metru augstumā kļavā ar apmēram 40 centimetru apkārtmēru. “Bija ļoti grūti, vanags uzbruka bez brīdinājuma saucieniem, klusi un bez bailēm, pārplēsa man ādu rokas muskulim, saplēsa somu,” atceras Imants. Parasti vanagi tikai saskrāpē muguru vai plecus.
“Ir tāds teiciens, ka rētas izdaiļo vīrieti, bet pēc trīsdesmit saproti, ka īstenībā nē,” smej Imants. “Tas ir viens no Latvijas nopietnākajiem plēsējputniem – pieaugusi mātīte sver pusotru kilogramu, tēviņš kilogramu.”
Jakovļevs vanagu uzskaiti veic pavasarī un vasaras sākumā, kad apseko zināmās un meklē jaunas ligzdas, kur apgredzeno mazuļus. Viņa darba ikdiena paiet celtniecībā, bet izskatās, ka vanagu gredzenošana ir bīstamāka nekā strādāt būvlaukumā – jākāpj kokos, kamēr vecāki dusmīgi lidinās apkārt un nereti iecērt ar knābi.
Šogad Jakovļevs jau apgredzenojis ap 75 vistu vanagu cāļu no apmēram 20 ligzdām, vēl tikpat jāpaveic. Viņš lēš, ka Rīgā pašlaik ir ap 50 sekmīgi apdzīvotu vanagu ligzdu un tagad apzina arī Pierīgu.
Gredzeni kalpo kā putna pase, ļaujot izsekot lidoņu gaitām. Rīgas vanagi ir numurēti un reģistrēti datu bāzē, ir zināms, kurš kad un ar ko – gluži kā smalko aprindu hronikā. Piemēram, A42 izšķīlās Bolderājas kapos, pati ligzdoja Ķeguma ielā Biķerniekos. “Viņas meita C67 aizlidoja ligzdot uz Jaunajiem ebreju kapiem pie Bābelītes ezera, viņas meita F41, A42 mazmeita, ligzdoja pie bijušā Šķirotavas cietuma. Un mazmazmeita no turienes uz Dzirciemu,” vanagu gaitas ieskicē pētnieks.
