Nežēlība vai norma? No uguns izglābtie cirka dzīvnieki uzreiz spiesti iet arēnā
Neraugoties uz ugunsgrēku, Rīgas cirks nepārtrauca Pasaules cirka dienu izrādes un jau nākamajā dienā pēc ugunsnelaimes arēnā nācās iziet dzīvniekiem, kuri laimīgas sagadīšanās dēļ bija paglābušies no ugunsliesmām. Šī situācija daudziem raisījusi ētiskas dabas pārdomas – vai cirks tik tiešām rīkojās pārdomāti, turpinot izrādes?
Rīgas cirks pēc ceturtdien pieredzētā ugunsgrēka jau nākamajā dienā turpināja savas Pasaules cirka dienu izrādes. Neskatoties uz to, ka nelaimes gadījumā no cirka ēkas nācās evakuēt dzīvniekus un viņiem nācās pavadīt laiku uz ielas, kamēr ēkā rosījās ugunsdzēsēji. Dzīvnieki, starp kuriem bija putni, suņi un poniji, no dūmiem tika paglābti kaimiņmājas pagalmā. Jādomā, ka dzīvnieki šajā laikā piedzīvoja nepatīkamas izjūtas un stresu. Līdz ar to rodas jautājums, cik adekvāti viņus bija jau nākamajā dienā sūtīt arēnā?
Tomēr ne visi arī turpmāk būs cirka mākslinieki. Ugunsgrēkā dzīvību zaudēja pitons, kurš piederēja cirka tehniskajam direktoram, arī cirka māksliniekam Kristapam Pavlovam-Lipinskim. „Tad, kad beidzot varēja piekļūt vietai, kur atradās kaste ar pitonu iekšā, tad arī iznesām to ārā, bet bija jau par vēlu,” vēlāk teica pitona īpašnieks.
Citi dzīvnieki ugunsgrēkā vismaz fiziski nav cietuši - kaut gan psiholoģiskā spriedze, protams, bija milzīga. Tas gan nav iemesls atcelt nākamajā dienā plānoto izrādi, uzreiz pēc liesmu noslāpēšanas LTV „Panorāmai” teica cirka direktore Lolita Lipinska. Tas, ka saimniecībā ir notikusi nelaime, nenozīmē, ka šovs neturpināsies.
Cirka direktore: „Vienīgie, kas dzīvniekiem radīja stresu, bija garāmgājēji”
Cirka direktore Lolita Lipinska, jautāta par dzīvnieku pārdzīvoto stresu, kā arī – vai lēmums jau nākamajā dienā laist viņus arēnā bijis pareizs, strikti noteica: dzīvnieki nekādu stresu neesot izjutuši. Pēc direktores domām, ar viņiem viss esot bijis kārtībā. Vienīgo stresu viņiem esot radījuši cilvēki, kuri uz ielas „grābstījušies” gar dzīvniekiem, kuri izvesti no ugunsgrēka skartās ēkas.
Garāmgājēji, pēc Lipinskas vārdiem, esot bijuši vienīgie, kuri dzīvniekiem nedevuši mieru. Cik tad īsti dzīvniekus nācās evakuēt no degošās ēkas, viņa „ātrumā nespējot atcerēties”. Tomēr, pēc cirka reklāmas spriežot, tie nav bijuši tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi četrkājaiņi. Pasaules cirka dienu programmā piedalās zirgi, pūdeļi, dalmācieši, poniji, gailis, kazas un papagaiļi Lipinska neredz problēmas, ka dzīvniekiem jau nākamajā dienā pēc ugunsgrēka arēnā nācās uzstāties un pakļauties dresūrai.
Zoopsiholoģe: „Dzīvnieki domā citādās kategorijās”
Zoopsiholoģe Inga Cerbule, komentējot šo gadījumu, Kasjauns.lv teica: „Uzskatu - ja dzīvnieki ugunsgrēka laikā neguva traumas, to pārdzīvoja bez sāpēm, tad viss ir kārtībā. Dzīvnieki visu uztver un domā savādāk nekā cilvēki. Viņi nedomā tādā kategorijā kā cilvēki: es izglābos, bet varēju arī neizglābties! Bet man jau grūti spriest, jo nebiju klāt. Ja dzīvnieki piedzīvojuši ekstrēmu stresu, tad, protams, viņiem otrā dienā ir grūti iziet arēnā…”
„Dzīvnieku brīvība”: „Neviens dzīvnieks cirkā nav labprātīgi”
Savukārt biedrības „Dzīvnieku brīvība”, kura konsekventi iestājas pret dzīvnieku cirku, valdes locekle Katrīna Krīgere Kasjauns.lv teica, ka šajā gadījumā cirks nav vadījies pēc dzīvnieku labturības, bet gan biznesa interesēm:
„Pat vienas izrādes atcelšana Rīgas cirkam nozīmētu zaudējumus – tāpēc tā nenotika. Diemžēl dzīvnieku interesēm šajā biznesā netiek piešķirta gandrīz nekāda nozīme. Ja atrakciju dzīvnieks spēj pildīt savas inventāram līdzīgās funkcijas izrādē, viņš tiek laists arēnā, lai pelnītu naudu. Tāpat tas notiek arī ar hroniski slimiem, veciem dzīvniekiem. Vēl svaigā atmiņā ir gadījums ar savvaļā sagūstītajiem, aizsargājamo sugu ziloņiem Rīgas cirkā pirms gada – viens no viņiem bija gandrīz akls, bet otram bija paralizēts snuķis, taču tas netraucēja tos izmantot neskaitāmās izrādēs. Mēs uzskatām, ka dzīvniekiem nav jākalpo par izklaides un peļņas objektiem cirkā.
Cirks savā būtībā ir dzīvnieku ieslodzījuma vieta, kurā viņus tur pilnīgi nepiemērotos apstākļos. Atšķirībā no cilvēkiem, dzīvniekiem nav nekādu izvēles iespēju – strādāt cirkā vai ne. Neviens dzīvnieks cirkā nav labprātīgi.
Īpaši absurda ir situācija, kad cirkā tiek izmantoti aizsargājamu sugu dzīvnieki kā piemēram, pitons, kurš sadega ieslodzīts kastē blakus ugunsgrēka vietai.”
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka ceturtdienas, 19. marta, pēcpusdienā bija izcēlies ugunsgrēks Rīgas cirka ēkā. Pēc telpu izvēdināšanas cirka dzīvnieki ceturtdienas vakarā atgriezās cirka ēkā. Ugunsgrēks bija izcēlies grimētavā, bet nebija skāris ne arēnu, ne dzīvnieku novietni.
No degošā Rīgas Cirka glābj dzīvniekus
Ugunsgrēks Rīgas Cirka pagalmā
Dzīvnieki un cirka mākslinieki pēc ugunsgrēka atgriežas cirkā
Pēc telpu izvēdināšanas cirka dzīvnieki ceturtdienas vakarā ir laimīgi atgriezušies Rīgas cirka ēkā.
