Trūkst skolotāju - lielākais risks pārejai uz mācībām latviešu valodā
Lielākais risks pārejai uz mācībām latviešu valodā ir skolotāju trūkums, šodien, 25. maijā, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputātus informēja Izglītības pārvaldes priekšnieks Ivars Balamovskis.
Viņš informēja, ka skolu vadītāji norādījuši uz šo būtisko risku. Turklāt tas esot ne tikai Rīgas pilsētā, bet gan visā Latvijā.
Ņemot vērā, ka 1.septembrī pāreja uz mācībām Latviešu valodā notiks 1., 4. un 7.klasēm, skolas darīšot visu iespējamo, lai šīs klases nodrošinātu ar nepieciešamajiem pedagogiem, piemēram, pārgrupējot skolotājus, novirzot tos uz šīm klasēm.
Deputāti tika informēti, ka 12 mazākumtautības skolas norādījušas uz nepieciešamību piesaistīt latviešu valodas skolotāju, bet 14 izglītības iestādes - matemātikas sklolotāju.
Citos priekšmetos situācija esot labāka, taču negaidīti esot iezīmējies mūzikas skolotāju trūkums.
Savukārt 68% izglītības iestāžu norādījušas, ka tās ir nodrošinājušas pedagogus pirmajām klasēm.
Kā komitejas sēdē teica "Saskaņas" deputāte Anna Vladova, kura ir arī Rīgas 80.vidusskolas direktore, skolotāju trūkums Rīgā jau esot vērojams sen un tas neesot saistīts ar skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā.
Lai piesaistītu pedagogus, viņa rosināja domei lemt par atbalsta mehānismiem pedagogu piesaistei, piemēram, uzsākt plašu reklāmas kampaņu, uzrunājot pedagogus, stipendiju maksāšanu topošajiem pedagogiem, kā arī līdzfinansējuma piešķiršanu komunālo maksājumu segšanai.
Kā deputātus informēja Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra direktora pienākumu izpildītāja, lai veiksmīgāk īstenotu skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā, vasarā skolotājiem paredzētas mācības valsts valodā.
Četras mācību grupas paredzētas 1., 4., un 7.klašu audzinātājiem, divas grupas direktoru vietniekiem, četras grupas 1.klašu skolotājiem, tik pat - 4.klašu pedagogiem un piecas grupas 7.klašu mācību priekšmetu pedagogiem.
Plānots apmācīt 7.klašu matemātikas, vēstures, sociālo zinību, ģeogrāfijas un bioloģijas skolotājus. Šie priekšmeti izraudzīti tādēļ, ka tajos ir sarežģītāka terminoloģija.
Septembra beigās vai oktobrī plānotas profesionālās sarunas par to pārejas uz latviešu mācību valodas īstenošanu, bet novembrī vai decembrī plānots plašāks forums, kurā pārrunās jautājumus par mācību uzsākšanu latviešu valodā, mācību norisi un tiks izskatīti labās prakses piemēri.
Rīgā ir 51 skola (kopā 33 625 izglītojamie, 4501 pedagogs), kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas. 17 skolās no tām tika īstenotas tikai mazākumtautību pamatizglītības programmas.
Jau ziņots, ka pērn oktobrī Saeima pieņēma likumu grozījumus, kas nosaka, ka Latvijā arī pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā.
Kā nosaka likumu izmaiņas, sākot ar 2023.gada 1.septembri, vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā tikai latviešu valodā 1., 4. un 7.klasē, ar 2024.gada 1.septembri - 2., 5. un 8.klasē, ar 2025.gada 1.septembri - 3., 6. un 9.klasē. Arī pirmsskolas izglītība no nākamā gada 1.septembra tiks īstenota tikai valsts valodā.
