Sākta ziedojumu vākšana sprādzienā Ukrainā smagi cietušajam brīvprātīgajam latviešu karavīram
Platformā "ziedot.lv" sākta ziedojumu vākšana brīvprātīgajam latviešu karavīram Uldim Volmāram, kurš pērn Ukrainā, frontes tuvumā, sprāgstot kasešu bumbai, ieguva smagus kājas vēnu bojājumus.
Traumu rezultātā veselība pasliktinājusies, un Volmārs tagad palicis bez abām kājām.
Volmāram gadā pansionātam nepieciešami 4800 eiro, pretizgulējumu matracim 200 eiro, specializētajam sporta ratiņkrēslam 4500 eiro.
Kopā gadā nepieciešamā summa ir 9500 eiro.
2022. gada augustā portāls "Lsm.lv" vēstīja par tobrīd 54 gadus veco Uldi, slavējot viņa fizisko formu. Vairāk nekā 40 gadus sava mūža viņš veltījis sportam – profesionāli spēlējis badmintonu un regbiju.
Uldim ir arī militāra pieredze, jo astoņdesmito gadu beigās dienējis Afganistānā, bet skarbajos deviņdesmitajos gados strādājis par operatīvo darbinieku Kriminālpolicijā.
Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā strādāja viesmīlības jomā – vadājot ārvalstu tūristus. Izdzirdot ziņās par kara sākumu, viņš ilgi nedomāja.
"Man sirds teica, ka ir jābrauc, kādam tas ir jādara. Ja tu vari palīdzēt kādam, tad tas ir jādara," atminas Uldis.
Uldis Ukrainā ieradās 7. martā. Kopā ar citiem starptautiskā bataljona brīvprātīgajiem viņš atradās Javorivas poligonā pie Ļvivas, kad tas piedzīvoja bombardēšanu.
Pēc Irpiņas atbrīvošanas viņš marta beigās atgriezās Latvijā, bet, saasinoties karadarbībai Ukrainas dienvidos un austrumos, 11. jūnijā atkal atgriezies Ukrainā.
"Mēs bijām pašā frontes pēdējā līnijā. Krievi bija 500 metrus tālāk. Tad sanāca, ka piecas stundas no vietas mūs ļoti intensīvi bombardēja. Pēc tam mēs pusotru stundu gājām no turienes ārā, jo netikām. Kā paceļ galvu, tā viņi šauj. Bet mēs kaut kā veiksmīgi izgājām, mēs tur gājām 14 cilvēki," atklāj Uldis.
Taču kāds no nākamajiem gājieniem nebija tik veiksmīgs: "Mēs aizgājām trešajā dienā uzdevumā uz fronti, mūs atkal sāka bombardēt. Ir tās kasešu bumbas, kur ir šķembas. Tā šķembas izsprāga, trāpīja kājā un saārdīja vēnu."
Pirmo operāciju Uldim veica Ukrainā, bet kara laika medicīnas iespējas ir ierobežotas un draudēja kājas amputācija. Tādēļ Uldis atgriezās Latvijā, kur Stradiņa slimnīcā operācija bija veiksmīga, un Uldis gatavojās doties atpakaļ uz Ukrainu.
