Ar ko ievērojama no Dziesmu svētku repertuāra izmestā dziesma "Svētī debesīs šo zemi"?
Dziesmu svētku vēsturē noticis vēl nebijis gadījums – īsi pirms Noslēguma koncerta no tā repertuāra izņemta dziesma, kas līdz tam ir baudījusi nedalītu koristu atzinību un tā repertuārā bija iekļauta pēc koristu lūguma. Jauns.lv skaidro, kā tautā mīlētā Zigmara Liepiņa komponētā dziesma “Svētī debesīs šo zemi” ar Kaspara Dimitera vārdiem 47 dienas pirms noslēguma koncerta kļuva par „izraidīto skaņdarbu”. Ar ko šī kordziesma ir ievērojama?
Jauns.lv jau rakstīja, ka 23. maijā Zigmars Liepiņš sasauca preses konferenci, kurā atsauca savas dziesmas dalību noslēguma koncertā. Iemesls – dziesmas vārdu autora Kaspara Dimitera pārvēršanās no patriota par rašistu. Komponists paziņoja:
“Dimiters ir nodevis šo valsti. Nezinu, vai viņš kādreiz ir bijis patriots, bet šodien viņš ir putriots. Tāpēc secināju, ka nav iespējas būt uz vieniem skatuves dēļiem kopā ar viņu. Neesmu tik pārliecināts arī, ka kopkoris būtu gatavs dziedāt šo dziesmu spožām acīm un sajūsmināti.”
“Svētī debesīs šo zemi” Rīgas 810 gadu jubilejas lielkoncertā “Meistars. Dziesma. Leģenda” (mūzikas autors - : Zigmars Liepiņš, vārdu autors – Kaspars Dimiters, virsdiriģents - Gido Kokars, solists - Reinis Bagāts):
Komponists gan neatklāj, par kādām dziesmām ir runa, bet zināms, ka Kaspars Dimiters pēdējā laikā radījis, piemēram, dziesmu ar vārdiem: “Te ir nevis Eiropa, bet nacisma sala, un par cilvēktiesībām te liekulīgi melo” vai arī: “Kas esi ar smadzenēm, latvieti, padomā, kas notiks, ja veselu trešdaļu saniknosi”, “Jā, es esmu latvietis, bet krievs – pēc dvēseles stāvokļa”. Kaspars Dimiters, piemēram, publicējis savas dziesmas, kas veltītas likvidētajam Krievijas algotnim Andrejam Ivančukam ar iesauku “Kubaņ”, kā arī “krievu pasaules” ideologa Aleksandra Dugina meitai Darjai, kuru nezināmas personas nogalināja 2022. gada 21. augustā, uzspridzinot tēva automašīnu, kurā viņa bija pie stūres (Darja Dugina bija aktīva Krievijas propagandas mašīnas darbiniece, kura cītīgi gāja tēva pēdās).
Kaspara Dimitera dzejvēstule Zigmaram Liepiņam, Kultūras ministrijai un Dziesmu svētku rīcības komitejai par dziesmas “Svētī debesīs šo zemi” izņemšanu no Dziesmu svētku repertuāra:
Viņš jau izlaidis trīs savus albumus ar dziesmām krievu valodā un nu gatavojas 5. jūnijā pie savas mātes kapa Pokrova kapos Rīgā prezentēt ceturto – “Uzmanību! Uzmanību! Runā karš”, kurā līdzpārdzīvo krievu okupantiem.
Kaspars Dimiters reklamē savu ceturto “krievu albumu” – “Uzmanību! Uzmanību! Runā karš”:
Atsaucot “Svētī debesīs šo zemi” no Dziesmu svētkiem, Zigmars Liepiņš veiksmīgi ticis galā ar dilemmu, kas bija radusies tās sakarā, jo jau labu laiku Latvijas koristi sāka pieprasīt tās izņemšanu no repertuāra. Dziesma repertuārā tika iekļauta vēl tad, kad Kaspars Dimiters sevi nebija pasludinājis par putinistu, un nu bija vajadzīgs kāds, kas “Svētī debesīs šo zemi” oficiāli izņem no repertuāra. Tā kā šis absolūti nebija vienpersonisks Zigmara Liepiņa lēmums, bet gan “vairākuma gribas apstiprināšana”.
Piemēram, Gatis Žagars vēl pirms Zigmara Liepiņa paziņojuma “Facebook” bija ierakstījis:
“Es pats esmu kordziedātājs ar kādu 30+ gadu dziedāšanas pieredzi. Šajos svētkos gan, dažādu iemeslu dēļ, nepiedalos, bet - ne par to stāsts.
Es tiešām nesaprotu - vai koristi paši to nav iedomājušies, ka šī “dziesminieka” - rašistu atbalstītāja un piektās kolonnas neslēpta aktīvista - tekstam nav vietas uz Mežaparka skatuves??? Nemaz nerunājot par to, ka viņam vēl samaksās autoratlīdzību par šīm liekulīgajām vārsmām? Es vienkārši pateiktu diriģentam, ka ŠO es nedziedāšu un kājās necelšos. Un palaistu šo ideju jo plaši, domāju, ka tā gūtu lielu dalībnieku atbalstu. Varbūt vēl nav par vēlu, un mēs varam sākt atteikties to dziedāt jau mēģinājumos? Ceru, ka koristiem ir vēl palicis nedaudz pašcieņas.”
Šo nostāju atbalstīja neskaitāmi koristi un kultūras cilvēki.
Dziesmu svētkos neskanēs Zigmara Liepiņa dziesma ar Kaspara Dimitera vārdiem:
Zigmara Liepiņa komponētā dziesma “Svētī debesīs šo zemi” (tās teksta noslēgumā ir Latvijas himnas vārdi “Dievs, svētī Latviju!”) ar Kaspara Dimitera vārdiem pirmo reizi Dziesmu svētkos izpildīja 2013. gadā. Sākotnēji tā radusies kā mūzikla “Vadonis” par Kārli Ulmani (2009) sastāvdaļa. Un koristi to dziedāja ne tikai Latvijā, bet arī emigrācijā – piemēram, pirms dažiem gadiem tā izskanēja arī Kanādas latviešu Dziesmu svētkos.
Vēl pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā - 2021. gada janvārī - Dziesmu svētku biedrība rīkoja koristu aptauju, kuras dziesmas būtu cienīgas skanēt šā gada Dziesmu svētkos, un “Svētī debesīs šo zemi” bija starp laureātiem. Tā ka toreiz tika nolemts, ka šai dziesmai jāskan no Mežaparka Lielās estrādes nevis ar rīkojumu “no augšas”, bet gan pēc pašu koristu iniciatīvas. Bet toreiz vēl neviens nezināja, kādi dramatiski notikumi sekos un kā viens otrs pārvilks kažoku uz otru pusi, no mīlēta mākslinieka pārvērsdamies par slepkavu aizstāvi.
Nu Latvijas Nacionālais kultūras centrs nolēmis, ka Dziesmu svētku Lielajā estrādē lielkoncertā “Tīrums. Dziesmas ceļš” “Svētī debesīs šo zemi” vietā skanēs Raimonda Tigula “Rīta un vakara dziesma”. Noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs diriģents Mārtiņš Klišāns saka: “Šo Raimonda Tigula un Rasas Bugavičūtes-Pēces dziesmu kori dzied ar lielu prieku, un tā ir iedvesmojoša.”
“Rīta un vakara dziesmu” izpilda Bostonas (ASV) latviešu koris:
Kaspars Dimiters nosvin 60. dzimšanas dienu
Dziesminieks Kaspars Dimiters 1. maijā nosvinēja 60 gadu jubileju Cēsu pils parkā.
Kaspara Dimitera dzīve pagrabā
