FOTO: Neglītākie Rīgas grafiti ķēpājumi. Kā šo problēmu galvaspilsētā apkaro?

Izstaigājot pilsētu, nākas secināt, ka diemžēl no šādas mākslas nav pasargāti nedz skaistie, vēsturiskie centra nami, nedz arī Vecrīgas senās ēkas.

Jāatgādina arī vēl par pavisam nesenu gadījumu, kad ar šādiem ķēpājumiem tika sacūkots tikko kā uz Latvijas sliedēm nonākušais "Škoda" elektrovilciens.

Tas notika Rīgā, Vagonu depo. Valsts policijas, marta beigās. Saistībā ar notikušo tika sākta resoriskā pārbaude.

Ar jautājumiem par to, kā šis paradums tiek ierobežots un apkarots, vērsāmies arī pie atbildīgajām iestādēm.

Rīgas Domē, neko izsmeļošu nepasakot, informēja, ka šis esot Valsts policijas (VP) jautājums.

VP pauda, ka ik pa laikam tiek saņemta informācija no ēku īpašniekiem par grafiti, kas tapuši uz ēkām un citviet.

“Izmeklēšanā un vainīgo notveršanā var palīdzēt apkārtnē ierīkotas videonovērošanas kameras un arī aculiecinieku liecības. Jāņem gan vērā, ka parasti ēkas tiek apķēpātas diennakts tumšajā laikā, kad iedzīvotāju uz ielām ir maz,” skaidroja policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska.

Grafiti gadījumi netiek kvalificēti kā administratīvie pārkāpumi, bet gan kā noziedzīgi nodarījumi. Krimināllikuma 185.pantā ir paredzēta kriminālatbildība par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu. Svešas mantas tīša iznīcināšana vai bojāšana var izpausties visdažādākajos veidos, piemēram, salaužot, sasitot, deformējot, izlejot, izšķīdinot, apzīmējot vai aplejot ar krāsu, noslīcinot u. tml., informēja Ģenerālprokuratūrā.

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta veidotajā judikatūrā norādīts, ka par mantas bojāšanu krimināltiesībās uzskatāmi arī gadījumi, kad pēc tās bojāšanas nav nepieciešams veikt remontdarbus, lai atjaunotu mantas funkcionalitāti.

Senāta ieskatā šādos gadījumos ir pietiekoši konstatēt, ka pastāv tikai nepieciešamība veikt bojātā priekšmeta remontu, lai atjaunotu tā sākotnējo izskatu.

Krimināllikuma 185. pantā nav noteikts izdarītā kaitējuma minimālais apmērs, lai iestātos kriminālatbildība. Tādējādi jebkura kustamas vai nekustamas svešas mantas tīša iznīcināšana vai bojāšana veido Krimināllikuma 185.pantā paredzēto noziedzīgā nodarījuma sastāvu.

Bez tam atkarībā no faktiskajiem apstākļiem mantas iznīcināšana vai bojāšana var tikt kvalificēta arī kā noziedzīgi nodarījumi, kas paredzēti Krimināllikuma 186. pantā “Mantas iznīcināšana un bojāšana aiz neuzmanības” un 231. panta otrajā daļā par huligānismu, ja tas saistīts ar mantas bojāšanu vai iznīcināšanu.

Tikmēr VP informēja, ka nav pieejama statistika par uzsāktajām lietām tieši par grafiti zīmēšanu, ņemot vērot, ka likumos nav viens pants tieši par šādiem gadījumiem.

Tādēļ detalizētāka, precīza informācija par to, kā mainījušās šādu pārkāpumu tendences, nav pieejama.