Jūras kraukļi apsēduši un posta Baltezera salas
foto: Edgars Lediņš/LOB/LETA
Jūras krauklis. (Publicitātes foto)
Sabiedrība

Jūras kraukļi apsēduši un posta Baltezera salas

Jauns.lv

Jūras krauklis, kuru dēvē arī par kormorānu vai baklānu, pagājušā gadsimta 80. gados Eiropā bija gandrīz iznīcināta suga. Šī putna populācijas samazinājās viņu apetītes dēļ, jo dienā kormorāns apēd vairāk nekā 500 gramus zivju. Pēdējās desmitgadēs to skaits ir būtiski pieaudzis un sācis radīt problēmas — piemēram, Baltezerā, vēsta portāls "lsm.lv".

Jūras kraukļi apsēduši un posta Baltezera salas...

Katrīne Pasternaka dzīvo Baltezera tuvumā un ir novērojusi, ka Mazā sala, kas savulaik bijusi skaista sala, kur kokus sedza bagātīga lapotne, trīs gadu laikā ir pārvērtusies un kļuvusi veģetācijas ziņā nabadzīga, tur vairs nav neviena zaļa koka. Zemsedze Baltezera salās ir nevis zaļa, bet pilnīgi balta, jo kormorāni visu ir noķēzījuši, un paredzams, ka tuvākajos gados līdzīgā veidā tiks izpostīta arī turienes Liepu sala.

Vietējie ir vērsušies pēc padoma pie ornitologiem un arī Dabas aizsardzības pārvaldē. Kā stāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes Mežu biotopu eksperte Sandra Ikauniece, uz salas esošā aizsargājamā teritorija ir veidota tieši vecā platlapju meža aizsardzībai, jo tādu Latvijā nav daudz. Platlapju meži ir raksturīgāki Centrāleiropā, un Latvija ir to areāla robežjosla. Baltezerā vecais platlapju mežs kormorānu dēļ iet bojā. Tā kā kormorānu apdzīvotā sala ir Dabas aizsardzības pārvaldes apsaimniekošanā, pārvaldei ir jāpieņem lēmums, ko šajā situācijā darīt. "Mums ir tagad jādomā risinājumi, kā pretnostatīt divas vērtības – biotopus un kormorānus. Biotopi šajā cīņā uzvar, un mums ir jādomā, kā tikt galā ar kormorāniem. Lai arī tie nav Latvijas īpaši aizsargājama suga, kormorāni ir ietverti Putnu direktīvā, un līdz ar to attiecībā uz kormorāniem ir spēkā nosacījums, ka mēs nedrīkstam ligzdojošos putnus traucēt ligzdošanas laikā, postīt dzīvotnes, iegūt īpatņus un medīt tos," skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.

Tikmēr sugu un biotopu aizsardzības likums paredz izņēmumus — kad ir jāsargā citas dabas vērtības, Dabas aizsardzības pārvalde var izsniegt atļaujas putnu traucēšanai ligzdošanas laikā, izsniegt atļauju samazināt putnu skaitu vai likvidēt koloniju. Jautāts, kuru ceļu izvēlēties, ornitologs Kārlis Millers norādīja, ka, ņemot vērā faktus, nevis emocijas, visas priekšrocības šajā gadījumā ir biotopu aizsardzībai, jo suga nav ne apdraudēta, ne izzūdoša un ar savu klātbūtni diemžēl rada tādas sekas, kas ir redzamas Baltezerā, vēsta "lsm.lv".