Rīgā atklās Brazīlijas kultūras centru
foto: Evija Trifanova/LETA
Nākamnedēļ Latvijas Kultūras akadēmijā dibinās Brazīlijas kultūras centru.
Kultūra

Rīgā atklās Brazīlijas kultūras centru

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Latvijas Kultūras akadēmijā otrdien, 16. maijā, atklās Brazīlijas kultūras centru, kura galvenais mērķis būs portugāļu valodas (Brazīlija ir vienīgā Dienvidamerikas valsts, kuras oficiālā valoda ir portugāļu) un lusofonās (portugāļu) kultūras studiju attīstība Latvijā.

Rīgā atklās Brazīlijas kultūras centru...

Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) informē: „Šis notikums iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu Brazīlijas un Latvijas kultūras apmaiņā. Pasākuma atklāšanā piedalīsies Brazīlijas vēstniecības Stokholmā Kultūras, politikas, konsulārā un administratīvā sektora vadītājs Amintas Silva, kurš prezentēs LKA un Brazīlijas vēstniecības sadarbības aktivitātes. Ar stāstiem par Latvijas un Brazīlijas kultūras saiknēm dalīsies LKA rektore Rūta Muktupāvela kopā ar LKA Padomes locekli Daci Melbārdi un vēsturniece Brigita Tamuža. Pasākumā notiks audiovizuāla priekšnesuma „Statūti par cilvēku – Estatutos do Homem” pirmizrāde un noslēgumā uzstāsies muzikālā apvienība „Chorinho”, kurā piedalās latviešu mūziķi Indriķis Veitners (klarnete), Kristaps Hermanis (akustiskā ģitāra), Beāte Meirāne (kontrabass), Alisa Klimanska (flauta) un Brazīlijas vokāliste Marianne Nobre.

LKA pērn aizsāka sadarbību ar Baltijas Romāņu valodās runājošo valstu sadarbības centru ar mērķi veicināt portugāļu valodas un lusofonās kultūras studiju attīstību un pērnā gada novembrī noslēdza līgumu par Brazīlijas kultūras centra Latvijā dibināšanu.

Latviešu galvaspilsēta Brazīlijā

foto: alex brondani / Alamy/ Vida Press
Pirms pusotra gada Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaru parakstīja likumu, kas noteica, ka Ižui pilsētai piešķirts nacionālās etniskās piederības (latviešu) galvaspilsētas tituls.
Pirms pusotra gada Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaru parakstīja likumu, kas noteica, ka Ižui pilsētai piešķirts nacionālās etniskās piederības (latviešu) galvaspilsētas tituls.

Jāteic, ka šis nav vienīgais Latvijas-Brazīlijas kultūras sadarbības projekts. Pirms mēneša Rīgas Tehniskā universitāte ziņoja, ka tās Arhitektūras fakultāte ir uzsākusi sadarbību ar latviešu dibinātās Novaodesas pilsētas pašvaldību Brazīlijā. Pagājušajā gadā 35 Latvijas un „Erasmus+” programmas apmaiņas studenti izstrādāja skices mūsdienīgas, videi un klimatam draudzīgas Novaodesas pilsētas vārtu un ārtelpu izveidei.

Ierosme šim projektam radās, fakultātes vadībai tiekoties ar Latvijas vēstnieci Brazīlijā Aldu Vanagu. Marta beigās, Alda Vanaga apmeklēja Brazīliju un iepazīstināja Sanpaulu štata Novaodesas pilsētas mēru Klaudiu Žuzē Šoderu ar studentu veikumu un aicināja izveidot pašvaldības ierēdņu un Brazīlijas Latviešu kultūras apvienības pārstāvju padomi skiču izvērtēšanai, atlasei un risinājumu īstenošanai pilsētvidē.

Novaodesa ir pilsēta Brazīlijas dienvidos, Sanpaulu štatā. To 1905. gadā kā lauksaimniecības koloniju dibināja Brazīlijas varasiestādes, lai piesaistītu ieceļotājus no Eiropas, tādējādi sekmējot reģiona ekonomisko izaugsmi. Kolonijas pastāvēšanas otrajā gadā, pēc tam kad sākotnējie iemītnieki — Krievijas ebreji — to bija pametuši, Novaodesā sāka apmesties uz dzīvi daudzi latvieši. Arī mūsdienās pilsētā redzamas liecības par latviešu iespaidu uz pilsētas attīstību.

Savukārt 2021. gada beigās Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaru parakstīja Nacionālā kongresa pieņemto likumu par nacionālās etnisko piederību galvaspilsētas titula piešķiršanu nelielajai Ižui pilsētai, kurā dzīvo ap 85 tūkstoši iedzīvotāju, Riugrandi du Sulas štatā. Tur pirms vairāk nekā 130 gadiem apmetās pirmie latvieši, vairāk nekā 40 ģimenes, pārsvarā no Kurzemes. Tā ka nu latviešiem Brazīlijā ir arī sava kultūras galvaspilsēta!

Latvieši Brazīlijā

Latvieši Brazīlija ir ieceļojuši jau kopš 19. gadsimta deviņdesmito gadu sākuma, vēsta muzejs un pētniecības centrs „Latvieši pasaulē”.

Sākumā tie bija cilvēki, kuri cerēja šajā zemē atrast zemi saimniekošanai, kā arī pārticīgāku un brīvāku dzīvi. Pirmā latviešu ieceļošanas vieta bija Rionovas kolonija, pēc tam ieceļotāji apmetās arī Ižuī, Novaodesā un citās vietās. Tomēr apstākļi bija daudz smagāki, nekā ieceļotāji sākotnēji cerēja. Sekmes latviešu ieceļotājiem bija dažādas, citiem izdevās iedzīvoties nepazīstamajos apstākļos un kļūt turīgiem, citiem neveicās pārāk labi.

Otrais izceļotāju vilnis uz Brazīliju no Latvijas notika 1922. un 1923. gadā, kad uz šo Dienvidamerikas valsti devās apmēram 2000 cilvēku - baptisti, kuri izceļoja reliģisku jūtu vadīti un apmetās dziļā mūžamežā, kur nodibināja Vārpas koloniju, un vēlāk arī Palmas kopsaimniecību.

Vēl viens ieceļošanas vilnis Brazīlijā bija pēc Otrā pasaules kara. Apmēram 1000 no latviešu bēgļiem, kuri pēc kara bija nokļuvuši bēgļu nometnēs Vācijā, ar IRO (Starptautiskā bēgļu organizācija) starpniecību pagājušā gadsimta četrdesmito gadu beigās un piecdesmito gadu sākumā devās uz Brazīliju.