Latvijai jālūdz Ukrainas padoms, ko cilvēkiem darīt kara apstākļos, iesaka ģenerālis
Iedzīvotājiem paredzēti bukleti rīcībai ārkārtas situācijās ir vajadzīgi un to sagatavošanā būtu nepieciešams konsultēties ar kara skartās Ukrainas speciālistiem, uzskata Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktors ģenerālis Ainars Pencis.
Bijušais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks ar VUGD un Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotajiem ieteikumu projektiem nav iepazinies, taču, pēc viņa domām, "strausa politiku" nevajag piekopt un iedzīvotājiem ir nepieciešami bukleti par to, kā rīkoties ārkārtas situācijās. To, vai šādos bukletos vārdu savienojums "ārkārtas situācija" aizstāts ar vārdu "karš", esot jāizlemj ekspertiem, taču ieteikumu sagatavošanā vislabāk būtu nepieciešams konsultēties ar bruņotā konflikta skartās Ukrainas speciālistiem.
"Ieteikumi rīcībai ārkārtas situācijās ir tādi paši kā ieteikumi rīcībai kara gadījumā. Ja, piemēram, ēkā notiek sprādziens tehnoloģiskā ceļā vai tajā iemesta bumba, tad nemainās iedzīvotāju rīcības rezultāts. Ja mēs gribam zināt, kā tad īsti jādara, tad vajadzētu tomēr sazināties ar Ukrainas kolēģiem. Viena lieta ir uz papīra šādus ieteikumus sagatavot, bet otra lieta ir pakonsultēties ar tiem, kas paši gājuši cauri skarbām situācijām. Viņi var pateikt, kur un kam jāpievērš pastiprināta uzmanība," norādīja Pencis.
Viņš uzskata, ka Latvijā iedzīvotājiem ir pamatzināšanas par rīcību ārkārtas situācijās, piemēram, plūdu gadījumos, taču tās nepieciešams regulāri atsvaidzināt. "Nedrīkst aizmirst, tāpēc visu laiku jāstāsta, un tad arī prātā kaut kas aizķersies," piebilda ģenerālis.
Jau ziņots, ka IeM sagatavojusi iedzīvotājiem paredzētu ieteikumu projektu, kurā ir norādīta informācija, kā rīkoties kara gadījumā. Arī VUGD ir sagatavojis savu bukleta projektu, kurā mazākā apmērā izskaidrota informācija par rīcību ārkārtas situācijā, taču tajā atšķirībā no IeM sagatavotās informācijas nav minēti vārdi karš vai bruņots konflikts.
Nesen abus projektus skatīja Saeimas Pieprasījumu komisijā. Deputātu vidū nebija vienprātības, kāda tieši informācija būtu jāiekļauj vienotā bukletā, turklāt komisijas spējas panākt tāda izplatīšanu ir ierobežotas. Tas acīmredzot būtu jālemj valdībai. Komisija nolēma informēt premjerministri, Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas un Saeimas atbildīgo komisiju vadītājus par to, kuru no abiem variantiem izvēlēties, vai nepieciešams bukletos minēto informāciju uzlabot un kādā veidā šo informāciju iedzīvotājiem izplatīt. Tāpat nav skaidrības, cik daudz nepieciešams naudas, lai šādu informāciju iedzīvotājiem izplatītu.
IeM projekts sagatavots teju uz divām pilnām A4 formāta lapaspusēm. Tajā ietverta informācija par iedzīvotāju brīdināšanu, evakuāciju, ko likt "ārkārtas gadījumu somā", mājokļa un rezervju sagatavošanu, rīcību pirms karadarbības sākšanās, uzvedību kara darbības zonā.
Savukārt VUGD sagatavotais bukleta projekts par rīcību ārkārtas situācijā ir koncentrētāks atšķirībā no IeM sagatavotās informācijas, un tajā nav minēti vārdi karš vai bruņots konflikts un no tā izrietošās nianses. Tajā īsi izklāstīta informācija par rīcību ārkārtas situācijā, sagatavošanos ārkārtas situācijai un kā rīkoties, ja izcēlies plašs ugunsgrēks, ķīmiska avārija, plūdi vai vētra.
Teju visa bukleta projektā ietvertā informācija jau līdz šim bijusi pieejama VUGD mājaslapā. Bukleta izdošanai ugunsdzēsējiem šobrīd naudas nav.
Nesen Lietuvas Aizsardzības ministrija izdeva rokasgrāmatu, kā iedzīvotājiem rīkoties, ja sākas karš.
LETA / Foto: Edijs Pālens/LETA
