Lielais jautājums: vai valsts nodrošinātajai veselības aprūpei jābūt atkarīgai no samaksāto nodokļu apjoma?

Andrejs Ērglis: “Nav stāsts par to, ka ir jāsamaksā nesamaksājama nodokļu summa, bet gan par to, ka ir jāpiedalās šajā sistēmā ar savu artavu”

“Latvijas sistēma ir solidāra. Mēs katrs maksājam tik, cik ir sociālais nodoklis. Un tas, kas ir bagātāks maksā par tiem, kas ir nabagāki, taču šī solidaritāte nenozīmē, ka tie, kas vairāk pelna, un, kuri maksā lielāku sociālo nodokli, maksā par tiem, kas mazāk pelna, bet tas arī nozīmē to, ka tie, kas mazāk pelna vai vispār negrib strādāt, arī piedalās šajā sistēmā. Un parasti neviens negrib runāt par to, kā šī sadaļa piedalās,” saka Ērglis. 

“Mums vajadzīga solidaritāte, respektīvi – visi piedalās veselības, aizsardzības un izglītības sistēmā, bet tas ir proporcionāli, nevis tas ir saistīts nevis ar to, cik daudz jūs samaksājat, bet, ka jūs vispār maksājat.  Tas nav sociālisms, bet tā ir valsts sociālā ideja. Ja jūs pelnāt vairāk, tad jūsu sociālais nodoklis ir lielāks, savukārt, ja jūs pelnāt mazāk, tad jums arī ir sociālais nodoklis un jūs no tā arī savu procentu maksājat un tas ir godīgi,” norāda Ērglis. 

“Nav stāsts par to, ka ir jāsamaksā nesamaksājama nodokļu summa, bet gan par to, ka ir jāpiedalās šajā sistēmā ar savu artavu,” piebilst Ērglis. 

Mārcis Auziņš: "Ja gribam bezmaksas medicīnu augstā līmenī, tad kādam par viņu ir jāmaksā"

“Nodokļus maksāt ir nepieciešams, un tikai tad mūsu bērniem būs bezmaksas izglītība un medicīnas pakalpojumi. Es domāju, ka, ja gribam bezmaksas medicīnu augstā līmenī, tad kādam par viņu ir jāsamaksā. Un tā abstrakta valsts vai nauda, kas no kaut kurienes rodas, bet tā ir nauda, kas ir valstī, rodas no mums, no mūsu nodokļiem, ja mēs tos maksājam. Mēs tos kopīgi maksājam un kopīgi arī prasām pakalpojumus, bet šobrīd tas nestrādā, tāpēc es šobrīd būtu par to, ka mēs noteiktu gradāciju, kas kuram ir pieejams,” saka Auziņš. 

"Man šķiet, ka šī sajūta Latvijā, ka, ja mēs gribam bezmaksas medicīnu, tad kādam par viņu jāmaksā, mums līdz galam nav izveidojusies. Arī "virtuves sarunās" paziņot, ka ir atrasta iespēja nesamaksāt nodokļus, droši vien izskatīsies stilīgi," norāda Auziņš. 

"Ideālā pasaulē visiem valsts pilsoņiem būtu jābūt nodrošinātai medicīniskai aprūpei un valsts caur saviem sociālajiem fondiem to nodrošina, bet mēs nedzīvojam ideālā pasaulē. Vēl jo vairāk pasaulē ir ļoti dažādi veselības aprūpes modeļi. Kādā valstī no nodokļu maksātāju naudas tiek nodrošināti ļoti kvalitatīvu un plašu medicīnas pakalpojumu apjomu un otrs, ka ir apdrošināšanas medicīna, piemēram, ASV, kur darba devējs nodrošina apdrošināšanu arī maniem ģimenes locekļiem. Ja tev ir apdrošināšana, tad tev ir pieejama liela daļa medicīnas pakalpojumu, ja nē, tad ir pieejami par pilnu maksu. Ja tev nav apdrošināšanas, tad tu, visticamāk, neesi gana labos darbos, kur darba devējs nodrošina apdrošināšanu, kā dēļ cilvēki var nonākt ļoti sarežģītā situācijā," saka Auziņš. 

"Mums vajadzētu izdomāt, kurš variants darbojas Latvijā – vai mums ir apdrošināšanas medicīna vai valsts nodrošināta. Uz šo jautājumu mēs līdz galam neesam atbildējuši," piebilst Auziņš. 

Jurģis Liepnieks: "Veselības aprūpes liegšana nevar būt soda vai diskriminācijas veids"

“Es viennozīmīgi atbalstu to, ka valsts finansē bezmaksas veselības aprūpi visiem valsts pilsoņiem, arī nepilsoņiem. Valsts no budžeta ieņēmumiem nopērk veselības apdrošināšanu visiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem. Tas ir tas modelis, kuru es atbalstu. Eiropas prakse, manuprāt, pierāda, ka tas arī vislabākais un vienīgais modelis un tas var darboties. Es neatbalstu nekādus jaunus nodokļus, kā arī obligāto privāto apdrošināšanu. Ja tas ir obligāts maksājums, tad tas ir nodoklis, neatkarīgi no tā kā viņu nosauc. Neatbalstu arī nekādu jaunu nodokļu ieviešu nedz atklātā, nedz slēptā veidā. Mūsu kaimiņvalstu piemēri rāda, ka, arī neceļot nodokļus, pie šīm pašām nodokļus likmēm var nodrošināt pietiekami augsta līmeņa veselības aprūpi un tuvoties Eiropas vidējiem rādītājiem. Mums arī tas ir jāvar,” saka Liepnieks. 

"Veselības aprūpes liegšana nevar būt soda vai diskriminācijas veids," piebilst Liepnieks. 

Kā Mārcis Auziņš, Jurģis Liepnieks un Andrejs Ērglis vērtē vai valsts nodrošinātajai veselības aprūpei jābūt atkarīgai no samaksāto nodokļu apjoma, vērojiet Jauns.lv video.