Viena no lielākajām kļūdām, ko pieļauj ļoti daudz darba meklētāju
Viena no Latvijas darba tirgus iezīmēm ir tāda, ka daļa darba meklētāju neprot uzrakstīt ieinteresējošus un adekvātus CV, pieteikuma un motivācijas vēstules, kā arī nespēj par sevi pārliecinoši pastāstīt darba intervijās. Turklāt daļai darba meklētāju šķiet, ka netiks galā ar jaunajiem pienākumiem, tāpēc viņi pat nedod sev iespēju pieteikties labākām vakancēm.
Runājot par tendencēm Latvijas darba tirgū, konsultāciju uzņēmuma “VIP CV” vadītāja Rudīte Nīcgale intervijā portālam Jauns.lv norādīja, ka daudz cilvēku darba meklēšanu un jaunu darbinieku atrašanu saista ar nepatīkamām emocijām.
“Man ir viens izejas punkts, uz kura es bāzēju visu savu darbību, konsultējot un atbalstot cilvēkus darba meklējumos un arī runājot ar darba devējiem, vadītājiem, kad pārspriežam jautājumu par jauna darbinieka meklēšanu.” Vadītāju reakcijas ir daudz un dažādas, bet reti kurš saka: “Ļoti forši! Nu tik būs interesanti!”
Bieži vien jauna darbinieka meklēšanas process nesaistās ar patīkamām emocijām un pieredzi. Daudziem šķiet, ka tas ir ilgs, mokošs process, kura laikā ir ļoti grūti atrast īsto un labāko darbinieku.
Darbinieki neprot par sevi uzrakstīt un pastāstīt
“Izejas punkts ir tāds: daudz to kandidātu, kas nonāk darba tirgū, un tie cilvēki, kas sāk lūkoties pēc jauna darba, vēl esot iepriekšējās darba attiecībās, neprot par sevi pastāstīt un uzrakstīt CV.
Pat, ja cilvēks pēc būtības ir atbilstošs [konkrētajam amatam], viņš neprot sevi, savas prasmes, kvalitātes, raksturojumu adekvāti uzrakstīt CV vai pieteikuma vēstulē. Tur ir visa sākums.
Tādēļ, atbildot uz jautājumu, kas notiek [Latvijas] darba tirgū un vai pietiek kvalificētu darbinieku jeb cilvēku, kas atbilst prasībām, es jau pirms 10 un vairāk gadiem teicu: “Cilvēku pietiek.”
Darba meklētājam šķiet, ka viņš netiks galā
Bet nepietiek cilvēkiem prasmju, lai sevi atainotu atbilstoši pozīcijai. Vai arī ir tik zems pašnovērtējums, ka cilvēkam šķiet, ka viņš nevarēs to izdarīt, netiks galā, un tāpēc pats nedod sev iespēju.”
Līdz ar to daļa darba devēju nesatiekas ar darba ņēmējiem. Protams, jārunā arī par adekvātu atalgojumu. “Bet, ja paņemam nost šo faktoru, tad daļa cilvēku neprot uzrakstīt par sevi un jūtas ne gana labi, lai pieteiktos vakancēm. Bet patiesībā [Latvijas darba tirgū] ir cilvēki.”
Sausi un garlaicīgi CV
Nīcgale atzina, ka dažkārt potenciālie darbinieki uzraksta ļoti sausus CV, kas neieinteresē darba devējus. “CV ir tik sausi fakti, ka no tā nevar saprast cilvēka zināšanas, iemaņas, prasmes, kā arī to, kāda ir viņa personība. Es nerunāju par personības tipu, bet gan par kvalitātēm, personīgām īpašībām, vai viņš vispār atbilst [piedāvātajam darbam].
Ir daudz vietu un amata lomu, kurās nav svarīga iepriekšējā pieredze darbā, bet gan personības kvalitātes un šķautnes. Tāpēc darba intervijas ir ļoti nozīmīgas.”
CV ir tik bezpersonisks, ka pat neuzaicina uz interviju
Ir svarīgi, lai uzņēmumu pārstāvjiem, kas lasa darba meklētāju CV, būtu vismaz kāds aspekts, aiz kā varētu aizķerties. “Bet, ja CV ir bezpersonisks, formāls un sauss, nav aspektu, aiz kā varētu aizķerties. Tādēļ cilvēks pat netiek uz darba interviju.”
Novērots, ka ļoti daudz cilvēku neprot par sevi, savām kvalitātēm adekvāti izstāstīt un uzrakstīt.
Kāda pagātnes pieredze tevi ir veidojusi par vērtīgu darbinieku?
Pārfrāzējot speciālistes teikto, var sacīt, ka mūsdienās darba devējam nav tik svarīgi, kurā pamatskolā darbinieks mācījies, bet ir būtiski, ko darbinieks uzņēmumam vai organizācijai var dot.
“Bieži vien cilvēks neapzinās, kādas iespējas viņš ar savu iepriekšējo pieredzi, personību var dot uzņēmumam. Viņš par to pat nav domājis.
Viens no pirmajiem jautājumiem, kad sāku runāt ar cilvēku par darba meklējumiem vēl pirms CV uzrakstīšanas, ir: “Kādai pagātnes pieredzei pateicoties, tu esi kļuvis par to, kas šodien esi?” Cilvēki neuztver šo jautājumu. Es to uzdodu daudz un dažādos formātos, bet daudzi neuztver.
Neprotam nodefinēt savu vērtību
Cilvēka iepriekšējā pieredze ir viņa vērtība, bet viņš to neprot nodefinēt. Viņš pats to neredz, neapzinās. Viņš neapzinās savu vērtību. Līdz ar to intervijās viņš nevar minēt sadarbības momentu, ar kādām iespējām viņš darba devējam var palīdzēt,” Nīcgale raksturoja situāciju.
Viņa zināja teikt, ka daļa cilvēku bieži vien pat nepiesakās vakancēm, jo viņiem šķiet, ka neatbilst tām, lai gan pēc būtības viņi tām atbilst. Šiem ļaudīm ir zema pašapziņa, viņi neapzinās savas kvalitātes.
CV neko būtisku nepasaka
“Otrs moments: viņš piesakās vakancei, bet CV ir tik šķidrs un svarīgāko informāciju neatainojošs, ka tam, kas CV lasa, ir jautājumi: “Ar ko šis cilvēks sevi piesaka, uz kāda pamata viņš sevi piesaka?” Darba meklētājam šķiet: “Es tikšu uz interviju un izstāstīšu.” Bet viņš pat netiek uz interviju!
Reizēm gadās, ka pat tiem darbiniekiem, kas ir ar lielāku pieredzi, nekā prasīts vakancē, neizdodas saņemt darba piedāvājumu. “Tādos gadījumus CV ir jābūt tik pārdodošam, lai darba devējam, kurš to lasa, nebūtu sajūtas, ka tas ir overqualified [no angļu valodas - pārāk kvalificēts] cilvēks, ko viņš nevar atļauties,” speciāliste rekomendēja.
