Pēc sirsnības uz veļas mazgātavu: viesojamies Rīgas pašā īpašākajā darbnīcā

Man nepatīk gludināt, bet ir cilvēki, kas dažādus vienkāršus darbiņus veic ar prieku, tāpēc labprāt izvēlos viņu pakalpojumu.

Silta sajūta

Darbnīcas vadītāja Margita Erele iznāk pretī, saņem veļu un reģistrē žurnālā. Kad darbiņš būs paveikts, man atsūtīs īsziņu, kad varu nākt pakaļ veļai, un minimālo ziedojuma cenu. Jauna tumšmate ar lielāko sirsnību atgādina vadītājai, ka jāuzraksta vēl zīmīte ar manu vārdu un tālruņa numuru.

Sirsnīgas rūpes staro no Ingas, un es pēkšņi sajūtos tik silti. Viņa ir viena no cilvēkiem, kuru labākai iekļaušanai sabiedrībā ir izveidota arī šī darbnīca Rīgā, Maskavas ielā 180B (tālr. 28451510).

Ar gudru atbalstu

Visi šie cilvēki, kurus oficiāli sauc par klientiem, ir pieaugušie ar vidējiem vai viegliem kognitīviem traucējumiem. Tas nozīmē, ka prāta ziņā viņi nav tik gudri kā vairums cilvēku. Toties sirsnīguma un patiesuma ziņā viņiem ir dots vairāk. Nedaudz gudra atbalsta, katram piemeklēts darbiņš, kas ir pa spēkam un rada prieku, un šie cilvēki var dzīvot piepildītu dzīvi un sniegt sabiedrībai labumu. Diemžēl Latvijā ir daudz vairāk tādu cilvēku, kam nāktu par labu ikdienas iesaiste šāda veida darbnīcās vai dienas aprūpes centros, taču visiem pagaidām vietas nepietiek.

Veļas mazgāšana nav vienīgais darbs, ko veic šajā darbnīcā. Klienti pārstrādā makulatūru, no kuras veido gan stādu podiņus, gan mākslinieciskus traukus. Jau pārstrādāto makulatūras masu pērk arī māksliniece, kura veido lampas un citus dizaina priekšmetus. Keramikas darbnīcā top trauki un skaisti dekori. Gan Igors, gan Aleksandrs, gan Mihails glezno, Raimonds darina priekšmetus, Žanete ada, Kirils sakārto un palīdz pārstrādāt makulatūru.

Ne tikai darbs

Ceturtdienas pēcpusdienās darbnīcas apmeklētāji dodas uz kino, izstādēm, dažādiem pasākumiem. “Viņi uzzina par kultūras notikumiem agrāk, nekā es pagūstu tos ieraudzīt internetā,” atklāj Margita. Ir reizes, kad turpat centrā visi skatās kādu filmu, bet vasarā dodas tālākās ekskursijās.

Piektdienās darbnīcas dalībniekiem ir savi pasākumi. Ārpus darba vairāki dodas trenēties boccia – ratiņkrēslos spēlējamu bumbu spēli, kas nesen kļuvusi par paraolimpisko sporta veidu. “Garlaicīgi nav. Katru dienu notiek kaut kas, uz ko jāreaģē. Reizēm gadās arī konflikti, kas jāatrisina. Visi jau cilvēki vien esam, un arī viņi nav izņēmums,” stāsta Margita. Ar darbnīcas apmeklētājiem jāstrādā labestīgi, sirsnīgi, godīgi, bet nedrīkst iekrist žēlošanā.

Par cilvēkiem ar samazinātām intelektuālām spējām:

• tādi cilvēki ir visā pasaulē;
• prakse pierādījusi, ka viņi veiksmīgi var dzīvot sabiedrībā, ne tikai saņemot, bet arī dodot;
• šiem cilvēkiem vienmēr būs vajadzīgs atbalsts no malas – ģimenes, pakalpojumu sniedzēja, sabiedrības un valsts;
• attīstības traucējumi nav slimība, ko var izārstēt ar zālēm;
• iepazīstot šos sirsnīgos cilvēkus, iespējams mazināt mītus un aizspriedumus;
• viņi ir īsti, patiesi – iepazīstot viņus, mainās dzīves uztvere tiem, kuriem, dzīvojot pārsvarā savā galvā un skrējienā uz aizvien lielākiem sasniegumiem, sajukušas vērtības;
• šie cilvēki tik daudz pa prātu nemaļ nākotnes prognozes un neatgremo pagātni, viņi vairāk koncentrējas uz dzīvošanu šeit un tagad;
• dzīvespriecīgi, atbalstāmi, godīgi, čakli (ja nesaprot, ko darīt, saņem atbalstošā cilvēka padomu);
• viņi ir spējīgi veikt vienkāršus rutīnas darbus, piemēram, tamborēt, laist papīra smalcinātājā makulatūru, gludināt ar veļas rulli veļu un tamlīdzīgi;
• viegli uzticas cilvēkiem, bet nedrīkst viņus pievilt;
• viņi jāpasargā no pārlieka stresa, vajadzīgs gan dienas ritms ar atpūtas pauzēm, gan nedēļas ritms;
• specializētās darbnīcas ir labs veids, kā sasaistīt biznesa vidi un cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību dabīgā ceļā, veicinot ekonomisko izaugsmi valstī.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Mūsējie” saturu atbild SIA Izdevniecība “Rīgas Viļņi”.