No veciem dēļiem Sesavā atdzimst gadsimtiem sens vēstījums

To restaurējis Aigars Pilenieks, kuram šis ir kārtējais izziņas pilnais darbs. Lielais un greznais dievnams atrodas Jelgavas novada Elejas pagastā, šosejas malā meža ielokā, Pilenieks ar kolēģi devās šeit nodot gleznu pēc restaurācijas, un draudzes pārstāvji teikuši, ka viņiem ir divi dēļi, ļoti sapelējuši un netīri. “Sākumā nesapratu, kādu darbu esmu uzņēmies. Sāku  pētīt, analizēt un sapratu, ka tur slēpjas sens uzraksts,” atklāj meistars.

Atliekas no senā altāra

Izrādās, tas ir viss, kas atlicis no altāra, kas kādreiz atradās Sesavas baznīcas sākotnējā ēkā. Zināms, ka epitāfija savulaik izzāģēta ar ļoti rupju zobu zāģi, un izteikts pieņēmums, ka vērtīgākā daļa no senā priekšmeta glābta steigā.

Līdzīgas, tikai daudz greznākas epitāfijas apskatāmas Rīgas Sv. Pētera baznīcā, kur tās pamazām restaurē. “Protams, liela daļa no senā Sesavas baznīcas priekšmeta greznā apjoma ir zudusi. Taču tas, kas saglabājies, ir pats vērtīgākais, un tas ir Bībeles teksts,” spriež restaurators.

“Saņemot šo priekšmetu, sliktā ziņa bija, ka uzreiz nevarēja sākt tīrīt nost pelējumu, jo no Nacionālā kultūras mantojumu pārvaldes bija jāsaņem atļauja restaurācijas darbu veikšanai. Vienīgais, ko sākumā varēja vizuāli saskatīt – uzraksts nav latviešu valodā, tā nav arī senā latviešu druka. Pamazām atklājās, ka uzraksts ir senā vācu-gotiskā stila valodā – sākās tā atšifrēšana un atjaunošana,” stāsta restaurators.

Citāti no Bībeles

Pilenieks ļoti iededzies un sev par mērķi izvirzījis pilnībā rekonstruēt šo uzrakstu, kāds tas varēja būt 17. gadsimta beigās. “Es veicu pētniecības darbu, koka detaļu restaurāciju, uzraksta rekonstrukciju jeb burtu piegleznošanu – stājglezniecības restauratore Irbe Grīnberga,” teic Pilenieks.

Uzraksta atšifrēšanai viņš konsultējies ar klostermāsu, speciālisti šajos jautājumos, kura arī secinājusi, ka tas ir citāts no Bībeles vācu-gotiskajā stilā. Gētes institūtā iegūti vācu profesora M. Betišera (M. Boetticher) kontakti, kurš ļoti palīdzējis tieši burtu rekonstrukcijā.

“Turpmākai pētniecībai devos uz Rīgas Jēzus evaņģēliski luterisko baznīcu, kur ir plaša bibliotēka. Apskatīju 17. gadsimta vācu Bībeli un atradu šo tekstu, kurā panti, protams, bija izvērstāki. Tas bija ļoti īpašs un saviļņojošs atradums, un sirds tāpēc sāka sisties straujāk, jo pagājuši trīs gadsimti, šāda rakstība vairs netiek izmantota ne Latvijā un pat ne Vācijā. Sākās pats grūtākais darbs – tā kā daudzi burti bija zuduši, bija jāveic to rekonstrukcija, kur man daudz palīdzēja vācu profesors,” turpina restaurators.

Plānots izdot grāmatu par Sesavas baznīcu, kuras autore Valda Vilīte arī šo tekstu atšifrējusi un sniegusi savu versiju. Senajā epitāfijā sešas rindas ir no Jāņa evaņģēlija trešās daļas 14. un 15. panta, pārējās no Pētera 2. vēstules 24. panta.

Ar lielu pietāti

“Restaurācijas pasē ir aprakstīts viss, ko esmu darījis saistībā ar šo darbu. Pēc 100 gadiem to izlasot, noteikti būs interesanti tieši restauratoriem. Ja ar šo unikālo darbu kaut kas notiek, pēc restaurācijas pases ir iespējams izgatavot kopiju. Pēc tās vadoties, zinās, kādi materiāli un tehnoloģijas ir izmantotas, sīki aprakstīti visi smalkie darbi. Taču šajā gadījumā redzamais darbs nav tik liels, cik neredzamais – pētniecība,” uzsver Pilenieks.

“Es draudzes pārstāvjiem teicu – lepojieties, ka jums ir kaut kas saglabājies no pirmās baznīcas! Kādreiz dievnamā bijusi ļoti liela draudze – ap 7000 cilvēku. Mūsdienās tā ir neliela, bet ir uzņēmīgi cilvēki, kuri tur rūpi, un liels paldies viņiem, ka man uzticēja restaurācijas darbu. Man pašam bija divējādas izjūtas. Esmu kristietis, un šis darbs nāca ar papildu slogu – nevarēju ķerties tam klāt bez pietātes un iejūtības. Iespējams, to savulaik izgatavojot, skaitītas lūgšanas. Varbūt šis darbs pie manis atnāca tāpēc, ka tas ir kāds vēstījums,” domā meistars.

Latvijas Restauratoru biedrības 30 gadu jubilejas izstādē Rīgas biržā viņš jau savu darbu eksponējis, izklāstot arī tā vēsturi un izraisot apmeklētāju padziļinātu interesi. Pilenieks ar šā veikuma stenda referātu pārstāvēs Latviju starptautiskajā Baltijas restauratoru konferencē Viļņā.

Atjaunota arī altārglezna

Par pašu Sesavas baznīcu arī ir interesanti stāsti. Vācbaltu gleznotājs  Juliuss Dērings (1818–1898) gleznojis baznīcas altārgleznu “Kristus debesbraukšana”, un grāmatā, kuru mākslinieks pēc tam uzrakstījis par savām gaitām, ir ļoti sīki, gandrīz pa stundām aprakstīts, kā šis darbs tapa aptuveni divu gadu laikā. Gleznai laika gaitā bija radies liels, vertikāls plīsums, apmēram pusmetra garumā. Ir dažādas versijas, bet iemesls nav skaidri zināms. Restauratori bojāto vietu salabojuši, un šobrīd nekādas pēdas vairs nav redzamas.

Runājot par turpmāko, meistars vēlas izcelt gleznu “Sāpju Dievmāte” ar poļu autora Vinsenta Slendzinska (1838–1909) parakstu, datējumu un norādi par piederību Līksnas Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcai. Ir liecības, ka tā savulaik piederējusi šai baznīcai, bet glabājusies privātīpašumā. Tagad īpašniece uzrunājusi restauratori un nolēmusi gleznu atdāvināt baznīcai.

“Varbūt labi, ka šī glezna bija uzdāvināta privātpersonai un atradās citviet, jo, cik man zināms, Līksnas baznīca ir stipri cietusi pārmaiņu laikos,” piebilst Pilenieks. 

Pēc hercoga pavēles

Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards Ketlers (1517–1587) pavēlēja mācītājam Stefanam Bīlovam veikt baznīcu vizitāciju, bet tās rezultāti nebija iepriecinoši, un 1567. gada 28. februārī sekoja pavēle valstī būvēt 70 jaunas baznīcas, tajā skaitā bijis arī Sesavas dievnams. Kurzeme bija viena no tām Livonijas provincēm, kurā iedzīvotāji ilgi piekopa agrāko reliģiju kultus.

Pirmā Sesavas baznīca uzcelta no koka 1567. gadā, 1633. gadā uzbūvēja mūra baznīcu, kurā 1855. gadā veica lielus pārbūves darbus. Baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

1859. gadā tajā kristīts nākamais Valsts prezidents Jānis Čakste. 1905. gada muižu dedzināšanas laikā baznīcā izcēlušās nesaskaņas un nogalināts barons Aleksandrs fon Bistrams. Šeit kristīts arī Pēteris Juraševskis, kurš 1928. gadā bija Latvijas Ministru prezidents, pirms tam iekšlietu un tieslietu ministrs.