Seši padomi, kā pavadīt Zemes stundu

Par klimata pārmaiņu ietekmi pasaulē tiek aktīvi diskutēts jau kopš pagājušā gadsimta sākuma, tomēr pirmās vienošanās globālā līmenī, kas apliecina kopīgu izpratni par vides problēmām un nepieciešamību valstīm sadarboties starptautiski, pieņemtas tikai pēdējās dekādēs. Par jaunāko un vienlaikus nopietnāko vienošanos pasaulē tiek uzskatīts 2015. gadā noslēgtais Parīzes nolīgums, kuru ratificējušas arī visas Eiropas Savienības (ES) valstīs.

Šī starptautiskā vienošanās paredz vidējās temperatūras pieaugumu saglabāt būtiski mazāku par 2⁰C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni un censties panākt, lai temperatūra nepaaugstinātos vairāk par 1,5⁰C. Lai šo mērķi sasniegtu, ES valstis ir vienojušās virzīties uz to, lai līdz 2050. gadam ES kļūtu par pirmo klimatneitrālo ekonomiku un sabiedrību, vienlaikus apņemoties līdz 2030. gadam samazināt CO₂ emisijas vismaz par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

Pastarpināti dažādiem juridiska rakstura starpvalstu dokumentiem un līgumiem pasaulē pastāv arī virkne nevalstisko organizāciju iniciatīvu un kustību, kas vērstas uz klimata pārmaiņu jautājumu aktualizēšanu. Viena no kustībām, kas ieguvusi visplašāko atpazīstamību, ir Pasaules dabas fonda rīkotā Zemes stunda, kas katru gadu tiek atzīmēta marta pēdējā sestdienā (kas šogad iekrīt 25. martā) un kuras laikā iedzīvotāji visā pasaulē tiek aicināti no plkst. 20.30 līdz 21.30 pēc vietējā laika uz stundu izslēgt gaismu un maznozīmīgas elektriskās iekārtas.

Tomēr Zemes stunda nav tikai par elektroenerģijas ietaupīšanu – šīs iniciatīvas mērķis ir palielināt izpratni par dabas aizsardzību, izcelt problēmas, ar kurām saskaras mūsu planēta, un iedvesmot cilvēkus visā pasaulē dzīvot videi draudzīgāk.

Iestājoties par ilgtspēju un klimata pārmaiņu seku mazināšanu, mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” ilgtspējas eksperti ir apkopojuši vairākus padomus, kā aizvadīt Zemes stundu, kas šogad tiks atzīmēta 25. martā, neaprobežojoties tikai ar elektrisko gaismas ķermeņu izslēgšanu.