Līdz šim par dzejnieces mātes izskatu liecinājis tikai viens apstiprināts Rozenbergas fotoattēls, kas uzņemts viņas mūža nogalē, 1910.gada sākumā. Kopš tā laika mazais fotoattēls līdz Aspazijas mūža galam atradies uz dzejnieces darba galda. Patlaban tas aplūkojams Aspazijas istabā Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā.
Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā Aspazijas kolekcijā pie nenoskaidrotiem fotoattēliem ar piezīmi "varbūtējs Aspazijas mātes foto" ilgu laiku glabājies neatpazītas sievietes portrets. Tas uzņemts Jelgavā "H&F Kiepert" fotodarbnīcā - turpat, kur uzņemts zināmais mātes attēls.
Raiņa un Aspazijas muzeja vadītāja Zanda Rozenberga norāda, ka abos fotoattēlos redzamo sieviešu ārējā līdzība, kā arī netiešas norādes ļāva izvirzīt hipotēzi, ka fotoattēlā redzama Aspazijas māte.
Lai konstatētu, vai abos fotoattēlos redzama viena un tā pati persona, ar Kultūras ministrijas atbalstu tika veikta profesionāla habitoloģiskā ekspertīze (Kriminālistikas nozare, kas nodarbojas ar cilvēka ārienes pazīmju klasifikāciju, paņēmieniem un metodēm pazīmju izmantošanai noziegumu atklāšanā – red.), kuru Latvijā nodrošina Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes ekspertīžu birojs. Ekspertīzes slēdzienā teikts, ka fotoattēlos redzama viena un tā pati persona.
Raiņa un Aspazijas mājā vakar Aspazijas pētniece Brigita Ducmane stāstīja par dzejnieces māti, viņas dzimtu, kā arī vēstīja par jaunatklāto viņas fotoattēlu. Apmeklētāji tiks iepazīstināti ar habitoloģiskās ekspertīzes rezultātiem un visbeidzot Aspazijas mātes Grietas Rozenbergas portrets papildinās muzeja ekspozīciju.
Citi šobrīd lasa
