Sabiedrība

Profesors Mārcis Auziņš par krievu valodu skolās: "Nav sajūtas, ka jauniešiem ļoti interesētu krievu valoda"

Jauns.lv

Bijušais Latvijas Universitātes rektors, fizikas profesors Mārcis Auziņš vēlas, lai mums būtu pēc iespējas lielāka sajūta, ka piederam Rietumu pasaulei. Tādēļ krievu valodas izslēgšana no skolu programmām kā otrā, izvēles svešvaloda nav “šaušana pāri strīpai”.

Profesors Mārcis Auziņš par krievu valodu skolās: ...

Mandarīnu valoda ir pasaulē visizplatītākā ķīniešu valodas grupa, kurā runā 14,5% pasaules iedzīvotāju. 6,15% runā spāņu valodā, bet Rietumu pasaulē visizplatītākajā angļu valodā runā 5,5% iedzīvotāju, tai seko bengāļu un arābu valodas. Aptuveni 3,3% iedzīvotāju runā krievu valodā, tikpat arī portugāļu valodā. Latvijā politiskajā dienas kārtībā ir jautājums, vai Latvijas skolās aizliegt kā izvēles priekšmetu mācīties krievu valodu.

foto: Publicitātes
Auziņam ļoti gribētos, lai mums sajūta, ka piederam Rietumu pasaulei būtu lielāka, tādēļ viņam nav iebildumu pret situāciju, ka skolās krievu valodu nevarēs mācīt kā otro svešvalodu.
Auziņam ļoti gribētos, lai mums sajūta, ka piederam Rietumu pasaulei būtu lielāka, tādēļ viņam nav iebildumu pret situāciju, ka skolās krievu valodu nevarēs mācīt kā otro svešvalodu.

Bijušais Latvijas Universitātes rektors, profesors Mārcis Auziņš teic, ka šis nav jautājums, uz kuru varētu atbildēt viennozīmīgi: “Ja tagad būtu mierīgi laiki, nebūtu Krievijas agresijas Ukrainā un tā tālāk, tad es teiktu, ka otrās svešvalodas izvēle varētu būt plašāka.

Bet saprotam, ka dzīve nav tik racionāla, kā mums gribētos, tikai prāta kategorijās. Reāli ļoti daudzas lietas darām emocionālā iespaidā. Pašreiz tā ir orientācija uz Rietumiem. Ja jautātu, kādu otro svešvalodu (pēc angļu valodas – red.) es izvēlētos saviem bērniem un mazbērniem, es teiktu – spāņu valodu un tad franču valodu”.

Viņam ļoti gribētos, lai mums sajūta, ka piederam Rietumu pasaulei būtu lielāka, tādēļ viņam nav iebildumu pret situāciju, ka skolās krievu valodu nevarēs mācīt kā otro svešvalodu. Vienlaikus zinātnieks norāda, ka tas nenozīmē to, ka vispār vairs nevarēs apgūt krievu valodu, jo ir taču daudz interešu izglītības iespēju, kurās var apgūt citas, ne Eiropas Savienības svešvalodas, un ne tikai krievu, bet arī, piemēram, japāņu vai ķīniešu. Un bieži vien šīs nodarbības arī apmaksā valsts.

Mārcim Auziņam nav sajūtas, ka tagad jauniešiem ļoti interesētu krievu valodas apguve, protams, ja tā nav viņu dzimtā valoda. Tāpēc šīs valodas izslēgšana no valsts skolu programmām, pēc viņa paustā nav “šaušana pāri strīpai”.

Kā Mārcis Auziņš, Jurģis Liepnieks un Pēteris Šmidre vērtē krievu valodas mācīšanas izslēgšanu no skolas programmas, vērojiet Jauns.lv video.