Krievija var sagādāt dažādus nepatīkamus pārsteigumus arī Latvijai
Vai tuvākajā laikā Latvija var sagaidīt kādus nepatīkamus pārsteigumus no Krievijas? Vai tomēr mēs joprojām varam dzīvot ar drošības apziņu? Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Vidzemes Augstskolas prorektors Māris Andžāns intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka Latvijai jābūt gatavai kiberuzbrukumiem un informācijas operācijām no Krievijas puses. Ir jāturpina stiprināt Latvijas drošība dažādos līmeņos.
“Lai cik paradoksāli tas skanētu, bet mēs šobrīd, iespējams, esam drošākā situācijā nekā jebkad iepriekš.
Krievija ir tāda, kāda tā ir bijusi jau labu laiku, bet Latvija ar savām un sabiedroto pūlēm ir palielinājusi savas aizsardzības spējas. Protams, karš Ukrainā Krieviju ir pamatīgi novājinājis, bet mēs arī nedrīkstam atslābt. Krievija atgūsies. Jautājums, kad tas notiks.
Skepse par reformām Krievijā
Es esmu ļoti skeptisks par reformām Krievijā. Varas nodošana Krievijā noteikti būs, bet ir jautājums, kad tas notiks. Vai Krievijā ir gaidāms kaut kas daudz liberālāks? Visticamāk, tiks turpināts pašreizējais kurss, neatkarīgi no tā, kurš būs nākamais prezidents.
Krieviju nedrīkst novērtēt par zemu. Protams, var daudz smieties par Krievijas neveiksmēm, bet nedrīkst novērtēt Krieviju par zemu!”
Kas notiks ar Moldovu?
Andžāns vērsa uzmanību uz Moldovā notiekošo. “Moldova ir uz robežas. Moldovā ir diezgan pamatīgi protesti, kuros cilvēki, kas vairāk raugās Krievijas virzienā, iziet ielās. Kišiņevā ir bijuši milzīgi protesti. Piedņestrā situācija saglabājas nestabila, tur joprojām izvietots Krievijas karaspēks. Tā ir neatzītā valsts, kas atrodas starp Moldovas kontrolēto daļu un Ukrainu.
Nesen Moldovas prezidente apsūdzēja Krieviju potenciālā apvērsuma gatavošanā. Tur ir milzīga inflācija. Līdz ar to par Moldovu ir liels jautājums: kas tālāks notiks ar Moldovu?
Arī Gruzijā ir nestabila situācija
Nesen Moldova kopā ar Ukrainu tika pasludināta par Eiropas Savienības kandidātvalsti. Iespējams, tas ir Krievijas nākamais mērķis.
Arī Gruzija atrodas diezgan nestabilā pozīcijā. Valda bailes, ja Gruzija ieņems vairāk prorietumniecisku pozīciju, tad tā var saskarties ar lielākiem draudiem no Krievijas.
Latvijai jābūt gatavai
Līdz ar to es domāju, ka arī Latvijai jābūt gatavai kiberuzbrukumiem, informācijas operācijām [no Krievijas puses].”
Andžāns norādīja uz krievvalodīgajiem iedzīvotājiem Latvijā. “Protams, bilde nav melna vai balta. Krievvalodīgie nav vienota kopiena. Ir ārkārtīgi daudz cilvēku, kuri ir uzticīgi Latvijai.
Bet kara gadadienas kontekstā varēja redzēt, ka pie Ukrainas iznīcinātā Krievijas tanka bija arī tādi cilvēki, kas gāja ar ziediem un redzēja situāciju pilnīgi citādāk.”
Mēs nedrīkstam atslābt!
No personīgās pieredzes un apkārtējo cilvēku stāstītā speciālists zināja teikt, ka var nebūt droši Rīgas ielās staigāt ar Ukrainas karogu. Var saskarties gan ar nosodošiem skatieniem, gan negatīviem izteikumiem.
“Krievija var mēģināt izvērst informācijas operācijas. Varbūt ne uzreiz, bet noteikti tā to varētu darīt. Mēs nedrīkstam atslābt! Ir jāturpina domāt par savu drošību plašākā izpratnē! Militārā drošība ir pati par sevi.
Ja nebarosi savus karavīrus, tad barosi svešus
Ir jāturpina pārliecināt sabiedrotie, ka ir vajadzīga plašāka patstāvīga sabiedroto klātbūtne Latvijā un Baltijā. Latvijai jāatceras teiciens: “Ja tu nebarosi savu armiju, tad tu barosi svešu armiju.” Par aizsardzību un drošību ir jāmaksā!””
Latvijai jādomā arī par enerģētisko drošību. “Kopumā ziema ir acīmredzami labi pārdzīvota, bet nākamā ziema var nebūt tik vienkārša. Ķīna pēc pandēmijas atgriežas pasaulē un tās ekonomikā un audzē sašķidrinātās dabasgāzes pieprasījumu. Nākamajā ziemā cenas atkal var iet uz augšu.
Pietiekami daudz riska faktoru saglabāsies no Krievijas.”
Daļa krievu joprojām ir uzticīgi Putina stāstam
Mums ir jārēķinās, ka Krievijā redzējums par notikumiem ir pilnīgi atšķirīgs.
“Putina reitings joprojām ir augsts. Daļa iedzīvotāju droši vien klusē vai arī ir uzticīgi Krievijā valdošajiem naratīviem aiz bailēm, bet daļa ir pilnīgi pārliecināta [par Putina rīcības pareizību].”
Patiesa ticība, ka karš bija pareizais ceļš
Rietumu žurnālistu reportāžās no Krievijas redzami cilvēki, kuri ar putām uz lūpām teic, ka patiesi tic, ka speciālā militārā operācija pret Ukrainu bija pareizais ceļš, ka tas bija tā vērts.
Ukraina, viņuprāt, radījusi draudus no Rietumiem, kā to mēģina iestāstīt Krievijas vadība. Tā stāsta, ka Krievija tika izprovocēta.
Rietumos smejas par Lavrova teikto, bet Krievijā daļa atbalsta
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs kādā diskusijā Indijā izteicies, ka Ukraina uzbruka Krievijai. Tur par viņu smējušies. “Protams, Rietumos par to smējās, bet Krievijā ne visi par to smējās.”
Krievijā ir gana daudz iedzīvotāju, kuri uzskata, ka tā bija preventīva rīcība, kas bija jāveic. Mums šādi apgalvojumi liekas absurdi, bet viņiem – nē.
Arī citu valstu iedzīvotāji saglabā simpātijas pret Krieviju
Arī Baltijas valstu galvaspilsētās un Berlīnē pie iznīcinātajiem tankiem ieradās cilvēki, kuri saglabā simpātijas pret Krieviju.
Tiesa, ne visi, kas Rietumos izrāda simpātijas Krievijai, ir prokrieviski domājoši cilvēki. Daudz cilvēku, īpaši Vācijas iedzīvotāju, ir pacifisti, kas iestājas pret jebkuru karu, neskatoties uz to, no kurienes un kā tas radies. Viņi uzskata, ka nedrīkst sūtīt militāro palīdzību uz konfliktu reģioniem, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Vidzemes Augstskolas prorektors stāstīja par dažādiem viedokļiem.
