Kultūras kartei iztērēts miljons, bet atdeve vien kā statistikas rīkam. VIDEO
Jau desmit gadu Kultūras ministrijas (KM) paspārnē tiek attīstīta Latvijas Digitālā Kultūras karte, ko var atrast vietnē "www.kulturaskarte.lv", vairākās kārtās to papildinot un uzlabojot, šobrīd kopumā projektam iztērēti 1 090 312 eiro, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Pēc raidījuma secinātā, iegūts vien statistikas rīks kultūras politikas veidotājiem. Kultūras kartes mērķis ir kļūt par primāro sabiedrības un kultūras iestāžu saskarsmes punktu elektroniskajā vidē.
Latvijas kultūras institūciju darbiniekiem kultūras karte ir jālieto obligāti, lai šeit ievadītu statistikas datus par iestāžu darbu un kolektīviem. Tieši statistikas vākšanas funkcijas nozīmi uzsver KM amatpersonas, mēģinot noraidīt jebkādas aizdomas par to, ka šis e-projekts varētu izrādīties izšķērdīgs.
Atverot kultūras karti, sadaļā "Nozīmīgi notikumi" par šo gadu nav neviena ieraksta, par pagājušo gadu redzami tikai notikumi Latgales pusē. Mazliet plašāka aina paveras par 2013.gadu.
"de facto" secina, ka pakalpojumu iespēja formāli radīta ir, bet piepildījums, aktualitāte un plašais lietotāju loks izpalicis.
Kultūras kartei gadā ir ap divsimt tūkstoš apmeklējumu. Panākumi un popularitāte nav sekojusi arī par 19 032 eiro radītajai kartes mobilajai aplikācijai. Divu gadu laikā lejupielāžu skaits "Android" sistēmā ir līdz pieciem simtiem. Taču var saklausīt, ka projekta īstenotāji jau ir gatavi jaunajam naudas pieprasījumam arī nākamajā Eiropas fondu periodā, vēstīja raidījums.
Projektā pieļauti arī pārkāpumi. Veicot iepirkumu, pretendentiem bija uzliktas ierobežojošas prasības, kādēļ uzraugošā iestāde – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra Eiropas fondu atbalstu samazināja par 181 517 eiro, ko samaksāja no valsts budžeta.
Turklāt, neraugoties uz to, ka "Kultūras kartes" projekts pabeigts jau 2013.gadā, vēl līdz šim brīdim tas nav nodots, jo bijušas vairākas problēmas saistībā ar drošības pārbaudēm, ko vajadzēja uzlabot.
Nepabeigtā projekta dēļ šonedēļ Kultūras ministrijā notika sanāksme, kur iesaistītās puses vienojās, ka nākamnedēļ darbs tomēr jāpabeidz un jānodod Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai funkcionalitātes pārbaudei.
Aizvadītā Eiropas fondu plānošanas perioda laikā Latvijā kopumā Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstībai no Eiropas fondiem pavisam tika atvēlēti 147 062 115 eiro. Īstenoti 62 projekti. Taču šī skola nākamajam periodam gan visai rūgta. Tagad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kurai uzticēta e-projektu uzraudzība, apņēmusies principus mainīt, uzsvaru liekot uz to, ka tas nevar būt tikai tehnisks projekts, un ka visiem projektiem jābūt veidotiem uz līdzīgiem principiem, kas ļauj tos savstarpēji savienot, informēja "de facto". Valdībā ir apstiprināti nosacījumi, kas paredzēs valstī vienotus pamatprincipus e-projektu attīstīšanai.
