Tuvākajā laikā nav gaidāma pārtikas cenu atgriešanās pirmskara līmenī, uzskata speciālisti
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī Latvijā pārtikas cenas mazumtirdzniecībā dažādās produktu grupās pieaugušas 5% līdz 30% diapazonā, un tuvākajā nākotnē nav gaidāma cenu krišana, šādi situāciju ar pārtikas cenām Latvijas Radio piesardzīgi prognozēja ekonomisti un mazumtirgotāju pārstāvji, vēsta portāls "lsm.lv".
“Cenas piedzīvo dažādu turbulenci, un, ja runā par prognozēm, tad šajā nenoteiktības laikā kādas prognozes izteikt ir īpaši sarežģīti,” akcentēja “Rimi Latvija” pārstāve Inga Bite. Viņa norādīja, ka pārtikas cenu kāpumu galvenokārt sekmē energoresursu un izejvielu cenas, kā arī to pieejamība.
Savukārt “Maxima Latvija” pārstāve Laura Bagātā skaidroja, ka produkta cenu veikala plauktā ietekmē daudzi faktori un produkta iepirkuma cena ir tikai viens no tiem. Plaukta cena sevī ietver gan atalgojumu darbiniekiem, gan energoresursu izmaksas. “Ja piegādātāji ceļ cenas no savas puses, tad ir zināms procents, kas atainojas veikala plauktos, un mēs nevaram teikt, ka cenas pēdējā gada laikā nav mainījušās it nemaz. Vidējais cenu kāpums pagājušajā gadā ir 5%–30% atkarībā no preču kategorijām. Papildus slogu cenām neliekam no savas puses. Mūsu izmaksu pieaugumu mēs sedzam no saviem resursiem, pārskatot operatīvās izmaksas un elektroenerģijas patēriņu,” viņa sacīja.
Līdz ar cenu kāpumu mainījušies arī pircēju iepirkšanās paradumi — tie kļuvuši pārdomātāki, iecienītāka iepirkšanās pēc saraksta, mainās attieksme pret privātajām mazumtirgotāju preču zīmēm un, protams, palielinās akciju nozīme.
Aptaujātie mazumtirgotāji gan nav apkopojuši datus par to, kā un vai notiek pircēju migrēšana no viena tirgotāja pie otra, bet nenoliedza, ka šādu praksi cilvēki, iespējams, īsteno.
“Protams, konkurence ir ļoti asa. Arī mūsu ienākšana tirgū to sapurināja,” sacīja “Lidl Latvija” pārstāvis Ingars Rudzītis. “Tradicionālajiem tirgus dalībniekiem pēkšņi bija jāpievērš liekāka uzmanība klienta piesaistīšanai, klienta noturēšanai. Domāju, ka aktīvākas kampaņas un mārketinga aktivitātes ir pamanījuši daudzi. Protams, arī pašos veikalos ir parādījušās daudz lielākas cenu atlaides, akcijas. Tā kā cīņa par klientu tiešām saasinājās un tas, ka strauji sāka augt inflācija, tas nospēlēja savu lomu.”
Pēdējā gada laikā pārtikas cenas mazumtirdzniecībā dažādās produktu grupās pieauga no robežās no 5% līdz 30%. Ekonomisti pagaidām ir piesardzīgi un tuvākajā nākotnē strauju cenu sarukumu neprognozē.
“SEB banka” ekonomists Dainis Gašpuitis uzsvēra, ka februārī vēl aizvien pārtikas cenu pieaugums bija 1,2%: “Bet, skatoties gada izteiksmē, šis kāpums ir nedaudz palēninājies līdz 25,3%. Tas vēl aizvien ir ļoti būtisks kāpums. Protams, tas norāda, ka spiediens uz mājsaimniecību maciņiem tieši no pārtikas cenām saglabājās ļoti spēcīgs, bet pagaidām tādu tūlītēju, pozitīvu ziņu vēl nav, bet, skatoties uz priekšu, visticamāk, mēs varētu piedzīvot inflācijas tempa straujāku kritumu, un tas nozīmētu to, ka cenu pieaugums strauji palēninās un atsevišķām grupām jau varētu parādīties arī cenu līmeņa kritums.”
“Otrā ceturkšņa beigās mums vajadzētu redzēt labvēlīgākas tendences. Cik lielā mērā, – pateikt ir grūti, jo tas izrietēs no tā, cik būs spēcīga pasaules ekonomika un cik daudz cilvēku pasaulē varēs atļauties ēst, iegādāties pārtiku,” atzīmēja Gašpuitis. “Protams, ka tāds pārmērīgs cenu kritums nav sagaidāms, jo pieaug arī citas izmaksas, it īpaši tās, kas saistās ar darbinieku atalgojumu.”
Arī “Citadele” bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš ir piesardzīgi optimistisks, sakot, ka strauju pārtikas cenu kritumu mēs tuvākajā laikā nesagaidīsim.
Vai kādreiz cenas atgriezīsies pirmskara līmenī? “Tā šķiet, ka drīzāk – nē. Kaut kādus pārtikas cenas kritumus mēs varam redzēt, piemēram, pasaulē samazinās cenas neapstrādātai pārtikai, un es domāju, ka gada beigās arī energoresursu cenas būs lētākas, līdz ar to pamats cenu sarukumam būs. Bet vēsturiski mēs redzam, ka lieli cenu kritumi reti kad ir bijuši. Pārsvarā, ja cenu spiedieni izzūd un izmaksas kļūst lētākas, tad vienkārši cenas vairāk neaug. Šobrīd ir beigušies objektīvie faktori, kas varētu veicināt pārtikas cenu pieaugumu. Redzēsim, kā tas attīstīsies. Neziņa ir liela,” viņš sacīja.
Arī Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe akcentēja – pārtikas cenas samazināsies, bet tik un tā ar dzīves dārdzību patērētājiem jārēķinās. “Cenas iet uz leju, tās ir apstājušās kāpumā. Dažas iet uz leju, bet to cenu līmeni, kāds bija pirms lielā kāpuma, mēs nesasniegsim, jo elektroenerģijas cenas nav un nebūs nokritušas pirmskara līmenī, darbaspēka izmaksas, kad mums budžetu pieņēma ar minimālās algas pieaugumu. Vienkārši nav iespējams. Tāds uzskatāms rādītājs, ka tas “roltons”, kas pirms cenu kāpuma maksāja 20 centus un uzkāpa līdz 68 centiem, vairs 20 centu līmenī neatgriezīsies,” viņa sacīja.
Ekonomists Gašpuitis uzsvēra, ka ražotāji neriskē mazināt cenas, ja pastāv risks, ka kādā mirklī izmaksas būtiski pieaugs. Tāpēc ir jābūt gataviem cenu svārstībām, bet tādu lēcienu, kāds bija pērn, visticamāk, tuvākajā laikā nepiedzīvosim.
2022. gadā ievērojami sāka kāpt inflācija. Pērnā gada jūnijā gada inflācija pārsniedza tā saucamo "trekno gadu" pīķi, sasniedzot 19,3%. Salīdzinājumā 2008. gada maijā – "trekno gadu" laikā un īsi pirms ekonomiskās krīzes – gada inflācija sasniedza 17,9%. Nākamos 2022. gada mēnešus patēriņa cenu līmenis turpināja augt, uzstādot arvien jaunus rekordus. Augstākais līmenis septembrī – inflācija gada griezumā sasniedza 22,2%. 2022. gads noslēdzās ar gada inflāciju 20,8% līmenī decembrī. Taču 2023. gadā līdz šim inflācija palikusi līdzīgā līmenī, februārī sasniedzot 20,3%.
Latvijas pārlieku augstie inflācijas rādītāji līdz šim skaidroti ar naudas tērēšanas paradumiem. Proti, cenas vairāk cēlās tieši tajās kategorijās, kam Latvijas iedzīvotāji tērē visvairāk – energoresursiem un pārtikai. Pretēji daudziem eiropiešiem, kuru patēriņa grozā ir, piemēram, vairāk izklaižu un ceļojumu.
Inflācija skārusi visas pārtikas produktu grupas, bet īpaši cēlusi cenas maizei, miltiem, rīsiem, vistas un liellopu gaļai, saldētām zivīm, pienam, biezpienam, sieram, sviestam, augu eļļai, cukuram, kā arī čipsiem.
