Atsakās izmaksāt pensiju, jo pase esot par “vecu”. Cik ilgi vēl derēs “vecās pases”?
Kādai seniorei pasta nodaļā nācies piedzīvot nepatīkamu pārdzīvojumu – pastniece viņai atteikusies izmaksāt pensiju, kas viņai pēc likuma un taisnības pienācās. Tikai pateicoties tam, ka pensionāre zināja savas tiesības viņa pie naudas tika. Toties pasta darbinieki nepārzināja likumus, kas viņiem būtu jāzina.
Juriste Santa Survila “Facebook” atstāsta, kādas kundzes piedzīvoto “Latvijas pasta” nodaļā, uz kurieni bija devusies pēc pensijas. Naudas saņemšana viņai izvērtās par lielu pārdzīvojumu un viņa tā arī nebūtu tikusi pie pensijas, ja nepārzinātu savas tiesības, jo pasta nodaļas darbinieki tās nezināja. Viņa raksta:
“Tā var sirds apstāties…”
“Nepatīkamus mirkļus nācās piedzīvot kādai kundzei Latvijas pastā saņemot savu pensiju! Kundze nesaņemtu pensiju, ja nezinātu savas tiesības - saņemt pensiju ar pasi, kurai beidzies derīguma termiņš!
Dēļ garajām rindām Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē pasi vēl nebija izdevies nomainīt... ID karte kundzei arī neesot. Bet nevajag satraukties, jo pasei (un ID kartēm) derīguma termiņš pagarināts un tās derīgas vēl līdz 30. aprīlim visā Latvijā. Tāpēc pensiju klātienē noteikti viņai iedos, bet pasta nodaļā kundzi sagaidīja ļoti nepatīkams pārsteigums, jo darbinieki nezina likumus!
Kad kundzei pienāca rinda, viņa devās saņemt pensiju, bet par lielu pārsteigumu pasta darbiniece pēc pases apskates, vēsā tonī noteica: “Pensiju jums nedosim!” Lieki skaidrot, ko vecākam cilvēkam nozīmē šādi vārdi! Tā var sirds apstāties... Kundze darbiniecei saka, ka pasēm derīguma termiņš pagarināts, tāpēc, viņai ir tiesības ar šo pašu pasi, kam nupat beidzies termiņš, saņemt pensiju. Pasta darbiniece parausta plecus, iet konsultēties pie kolēģes, pēc tam noņem pases kopiju un pēc vārdiem “gaidiet te” - kopiju kaut kur aizsūta un sākās satraukuma pilns gaidīšanas laiks, pēc brīža darbiniece paziņoja, ka pensiju tomēr varēs saņemt.
Vai šādi rīkoties no darbinieku puses ir tiesiski? Kā būtu gadījumā, ja kundze nebūtu brīdināta, ka viņai ir tiesības saņemt pensiju ar pagarināto pases lietošanas termiņu? Kāpēc pasta darbinieki nezina likumus un noteikumus, kā ir jārīkojas ar dokumentiem, ar ko viņi strādā ikdienā? Vai drīkst biedēt padzīvojušu cilvēku? Tā nedrīkst! Šis stāsts bija ar laimīgām beigām, bet ir gadījumi, kad cilvēki nezina savas tiesības un pieļauju, ka tās tiek pārkāptas darbinieku neprofesionālas rīcības dēļ? Vai “Latvijas pasts” kā iestāde ievēro labas pārvaldības principus?”
“Latvijas pasts” atvainojas
Konkrēto situāciju žurnālam “Likums un Taisnība” komentē “Latvijas pasta” sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Vineta Kļaviņa:
“Tā kā nav minēta konkrēta pasta nodaļa, diemžēl nevaram pilnvērtīgi pārbaudīt aprakstīto situāciju. “Latvijas pasta” darbinieki ir informēti par kārtību, kā rīkoties, ja personu apliecinošam dokumentam beidzies derīguma termiņš no 2020. gada 1. marta.
Pēc aprakstītās informācijas varam secināt, ka darbinieks rīkojies atbilstoši uzņēmumā noteiktajai procedūrai, taču priekšstats par “Latvijas pasta” darbinieku normatīvo aktu nepārzināšanu radies dēļ konkrētā darbinieka nekorektās komunikācijas.
Mums ir ļoti žēl, ka kundzei nācies piedzīvot šādu situāciju, saņemot pensiju pasta nodaļā, tāpēc atvainojamies par sagādātajām neērtībām”.
Ko nosaka likums?
Jāatgādina, ka Saeima pagājušās vasaras beigās pieņēma grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, kuri stājas spēkā 2022. gada 1. septembrī, kas pagarināja personas apliecības jeb elektroniskās identifikācijas kartes (eID karte) kā obligāta personu apliecinoša dokumenta ieviešanu.
Izmaiņas nosaka, ka Latvijā izsniegtus pilsoņa, nepilsoņa vai bezvalstnieka personu apliecinošus dokumentus, kuriem no 2020. gada 1. marta beidzies derīguma termiņš, var izmantot personas identitātes apliecināšanai klātienē līdz šī gada 30. aprīlim.
Grozījumi likumā tika veikti, lai nodrošinātu personu tiesību aizsardzību, jo kopš 2020. gada saistībā ar Covid-19 izplatību, kad periodiski valstī tika noteikts ārkārtas stāvoklis un ar to saistītie ierobežojumi, iestājās iepriekš neparedzēti apstākļi, kas būtiski ietekmēja gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes klientu apkalpošanas kapacitāti, gan personu iespēju ierasties un noformēt personu apliecinošu dokumentu.
Likuma grozījumos noteikts: “Ja izsniegtam Latvijas pilsoņa, nepilsoņa vai bezvalstnieka personu apliecinošam dokumentam beidzies derīguma termiņš, sākot ar 2020. gada 1. martu, šis personu apliecinošais dokuments joprojām ir izmantojams personas identifikācijas apliecināšanai klātienē Latvijā līdz 2023. gada 30. aprīlim, ja dokuments nav kļuvis nederīgs citu iemeslu dēļ, piemēram, dokuments sabojāts, mainījušās dokumentā ierakstītās ziņas”.
Šāda dokumenta izmantošana paredzēta tikai procesiem vai pakalpojumiem, kurus persona pieprasa, saņem vai īsteno klātienē. Šādu dokumentu ar beigušos derīguma termiņu nevar izmantot identitātes apliecināšanai elektroniskajā vidē, ar to nevar saņemt elektroniskos pakalpojumus vai parakstīt dokumentus, jo, beidzoties noteiktajam derīguma termiņam, beidzas arī tajā iekļauto sertifikātu derīguma termiņš un to nav iespējams noteikt garāku nekā dokumenta termiņu.
Jaunās Latvijas pilsoņu pases
