Krievija, ja vēlētos, varētu pāris stundu laikā izbeigt karu Ukrainā, saka eksperts
Izskatās, ka Krievija ir gatava ilgstošam karam ar Ukrainu, lai gan tā varētu pārtraukt karu pāris stundu laikā, ja vēlētos. Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Vidzemes Augstskolas prorektors Māris Andžāns intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka daļa pasaules valstu joprojām draudzējas ar Krieviju un nenosoda tās iebrukumu Ukrainā.
Vai, vērojot Ukrainā, Krievijā un citās valstīs notiekošo, varētu gaidīt, ka šogad karš pierims, vai tomēr saglabāsies aktīva karadarbība? “Tā ir lieta, ko grūti prognozēt. Viss ir atkarīgs no Krievijas.
Pāris stundu laikā var izbeigt karu
Krievija varētu pāris stundu laikā izbeigt karu, vienkārši dodot pavēli pārtraukt kaujas operācijas. To [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins var izdarīt kādā brīdī.
Bet izskatās, ka Krievija ir gatava ilgam karam. Jautājums ir par tā intensitāti. Es domāju, ka tādā intensitātē, kāda tā ir šobrīd, un arī ar saasinājumiem tas var turpināties vismaz vēl pāris mēnešus un, iespējams, gadus.
Aicina nenovērtēt Krieviju par zemu
To ir ļoti grūti paredzēt, bet viss liecina, ka Krievija ir gatava turpināt karu ilgstoši. Saka, ka nekad nedrīkstam novērtēt pretinieku par zemu. Krieviju nedrīkst novērtēt par zemu.”
Krievijai ir tiešām milzīgi zaudējumi, bet tā turpina kustēties uz priekšu arī pēc pirmā karā pavadītā gada.
Zaudējumi ir lieli, bet Krievija turas virs ūdens
“No sākuma ļoti daudziem Putina lēmums [iebrukt Ukrainā] likās ārkārtīgi neracionāls, bet šobrīd viņa rīcībā var saskatīt zināmu racionalitāti. Varam raudzīties uz to, ko Krievija ir ieguvusi un zaudējusi.
It kā zaudējumi ir lieli, bet, no otras puses, Krievijas ekonomika turas virs ūdens, politiskā elite ir saliedēta, opozīcija ir faktiski likvidēta, bruņotie spēki ir pamatīgi novājināti, bet tik un tā dodas uz priekšu uzbrukumos.
Arī Krievijas sabiedrība ir izmainīta. Cilvēkiem ir iestāstīta kara kultūra, militarizācija.
Nolaupītā bērnība: kā Ukrainas bērni cenšas izdzīvot Krievijas nežēlīgajā karā
Draudzība ar Ķīnu ir saglabāta
Neskatoties uz to, ka Krievijai zaudējumi bijuši lieli, beigu beigās viss pasākums nav bijis neracionāls, raugoties no Krievijas, tās politiskās elites perspektīvas.
Protams, Krievija ir starptautiski izolēta, nosodīta, bet tajā pašā laikā Ķīna tāpat faktiski stāv aiz Krievijas. Ķīnas nesen piedāvātais tā sauktais miera plāns patiesībā ir diezgan prokrievisks.
Daudzas citas valstis ir neitrālas, “sēž uz žoga”. Piemēram, Indija nav stingri iestājusies Ukrainas pusē, tā joprojām lielos daudzumos pērk Krievijas energoresursus un ir atkarīga no Krievijas bruņojuma.”
Ar Krieviju draudzējas arī citi
Arī citviet pasaulē uz Krieviju neraugās tik nosodoši. Piemēram, Latīņamerikā un Āfrikā. “Krievijai ir vēl pietiekami daudz draugu. Ir valstis, kas atklāti nekritizē Krieviju. Nesen Dienvidāfrikas Republikā ieradās Krievijas kara kuģis uz kopējām mācībām ar Dienvidāfrikas un Ķīnas floti.”
Kopumā pasaulē ir pietiekami daudz valstu, kur nevaino Krieviju. Daļā no tām valda uzskats: ja ASV atbalsta Ukrainu, tad tas savā ziņā ir Rietumu vai ASV izraisīts strīds, karš. Daudzviet gan Latīņamerikā, gan Āfrikā rezonē viedoklis, ka Rietumi tur nav gluži bez vainas.
Ne visa pasaule stāv aiz Ukrainas
Tur Krievija saglabā simpātijas, arī pateicoties vēsturei, kad Padomju Savienība finansēja, atbalstīja nemiernieku kustības, kas cīnījās pret koloniālo varu, pret aparteīdu. Visi viedokļi nav vienos vārtos. Nav tā, ka visa pasaule stāv aiz Ukrainas.”
Andžāns norādīja, ka to nesen varēja redzēt arī Berlīnē, kur pie Ukrainas iznīcinātā Krievijas tanka tika norauts Ukrainas karogs, bet pats tanks tika apklāts ar puķēm. “Arī Rietumos saglabājas pietiekami daudz cilvēku, kas raugās Krievijas virzienā.”
Kara beigas lielā mērā noteiks arī Rietumu aktivitāte
Kara gadadienā izskanēja viedokļi, ka šogad Ukraina varētu gūt pārsvaru karā. Vai tas varētu kļūt par realitāti vai palikt tikai mūsu gaidās? “Protams, tās ir mūsu gaidas. Tās ir arī Ukrainas gaidas.
Lielā mērā tas atkarīgs no Rietumu bruņojuma un Krievijas. Tas atkarīgs no daudziem faktoriem, īpaši no Rietumiem un to bruņojuma, kad un kādā daudzumā Ukraina saņems Rietumu tankus, munīciju, papildu bruņojumu.”
Speciālists izteica viedokli, ka Ukraina ir gatava pretuzbrukumiem. Bet jāskatās, cik masīva un izdevusies būs Krievijas ofensīva. Vai tā būs tāda pati, kāda ir patlaban (lēna virzība austrumos), vai arī tā būs masīvāka un Krievija mēģinās atkal uzbrukt no dienvidiem un no Baltkrievijas teritorijas.
Krievija sagaida uzbrukumu
Tiek uzskatīts, ka Ukrainai efektīvākais plāns būtu mēģināt atkal izveidot sauszemes koridoru dienvidos – no Zaporožjes doties uz dienvidiem, uz Melitopoli, mēģinot pārraut frontes līniju.
Nav noslēpums, ka Krievija nostiprinās dienvidos no Dņepras upes. Arī Krima tiek nostiprināta. Tāpat Mariupolē tas notiek. Krievija sagaida, ka šāds uzbrukums varētu būt.
Ja lielos daudzumos tiktu iegūti Rietumu tanki un gada laikā arī Rietumu iznīcinātāji, tad ir iespējams, ka Ukraina gūst pārsvaru karā. Bet tas būs atkarīgs no daudziem apstākļiem.
Jācer uz labāko, bet jābūt gataviem ļaunākajam
Jāatceras šajā karā jau pieredzētais, ka atgūt teritoriju ir ļoti grūti. Daudz labāk ir to nosargāt, nekā pēc tam mēģināt atgūt. Ukrainas ofensīvām noteikti ir potenciāls, bet tās būs atkarīgas no bruņojuma piegādēm. Cilvēku resursi Ukrainai ir, bet kopējos panākumus noteiks arī Krievijas darbības.
“Līdz ar to ir grūti līdz galam prognozēt. Latvijā varam cerēt uz labāko, bet ir jābūt gataviem arī ļaunākajam. Mēs nevaram zināt, kurš scenārijs piepildīsies,” Andžāns rezumēja.
