Skaties, kāds izskatīsies Ēvalda Valtera piemineklis Kuldīgā. FOTO
Vēl tikai līdz 9. aprīlim, Kuldīgas Rātsnamā ikviens var aplūkot metus un nobalsot par labāko variantu, kādam būtu jāizskatās piemineklim izcilajam latviešu aktierim Ēvaldam Valteram. Kopumā saņemti seši piedāvājumi un 10. aprīlī pašvaldības izveidotā žūrija sola pieņemt lēmumu, kurš variants atzīstams par labāko.
Kā zināms, latviešu strēlnieks, aktieris un aktīvs cīnītājs par Latvijas neatkarību Ēvalds Valters (1894. -1994.) ir kuldīdznieks un viņa dzīve nesaraujami saistīta ar pilsētu pie Ventas rumbas. Tādēļ Kuldīgas novada pašvaldība izsludināja metu konkursu slavenā novadnieka piemineklim. Piektdien, 10. aprīlī, žūrija, kurā ietilpst Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, Ēvalda Valtera dēls Raits Valters, Saeimas deputāte Solvita Āboltiņa, Kuldīgas novada pašvaldības izpilddirektore Ilze Dambīte-Damberga, Kuldīgas novada pašvaldības Būvniecības nodaļas vadītāja Jana Jākobsone un Kuldīgas aktīvās atpūtas centra vadītājs Artis Gustovskis, pieņems lēmumu, kuru no sešiem konkursā iesniegtajiem pieminekļa metiem atzīt par labāko.
Līdz tam kuldīdznieki piemiņas zīmes metus var aplūkot Kuldīgas novada domes ēkā, bet visi interesenti par iepatikušos pieminekļa variantu var nobalsos Kuldīgas pašvaldības mājaslapā www.kuldiga.lv. Kamēr nebūs noslēdzies konkurss, pieminekļa metu autoru vārdi paliks noslēpumā, bet ar darbiem iepazīties mēs varam jau tagad. Kasjauns.lv piedāvā ielūkoties piedāvātajās Ēvalda Valtera piemiņas zīmes metos un tajā, kā tos prezentē paši autori.
1. Kalns ar velniņu
„Ēvalds Valters – fantastiski bagāta personība. Tādu nevar attēlot vienkārši tēlnieciskā līdzībā: Ēvalda Valtera gars uzliek pienākumu – domāt! Mīlestībā un gaismā viņš dzīvoja, nu mīlestībā un gaismā ir apskaidrots – tur, kur, pa siržu ceļu ejot, pat līdz tālākai zvaigznei ir tuvu. Tas rada sajūtu kopumu, vīziju par Ēvaldu Valteru kā cilvēku, kurš, nesot sevī mīlestību un gaismu, tagad pats ir gaisma, kas rāda mums ceļu šeit, uz zemes, gan saprašanos ar visumu. Kalns – pasaules tēls, Visuma modelis, Pasaules koka variācija. Kalna vidū sākas ceļš uz debesīm. (..) Uz pakalna izvietotas apmēram 25 bronzā veidotas kukainīšu, gliemezīšu, lapiņu figūriņas. Apkārt pakalnam uzrakstīti Ēvalda Valtera citāti. Velna tēls – latviešu dievība, dieva līdzinieks. Senāk abi ar dievu visu kopā darījuši. Arī kalni Latvijā ir velna roku darbs. Savā būtībā velns ir labsirdīgs, mazliet nerātns, bet ne ļauns. Ja kāds iznāk sveiks un vesels no traka kara, par to taču saka – tas ir īsts velns. Arī strēlnieks Valters tāds bija”.
2. Latvijas karogs Ventas upes līkumu formā
„Ēvalda Valtera piemineklis vecpilsētā pie Alekšupītes ietekas Ventā. Strēlnieka Ēvalda Valtera 5. Zemgales pulka devīze bija „Tēvzemes brīvestību pirksim mēs ar asinīm”. Tā vizuāli sasaucas ar Latvijas valsts karogu, ar kuru jaunāko laiku vēsturē nesaraujami saistīts Valtera vārds. 1988. gadā Valters bija tas, kurš pirmo reizi pēc gandrīz 50 gadu okupācijas gadiem Rīgas pils Svētā Gara tornī uzvilka Latvijas valsts karogu. Tādēļ piemineklis vizuāli veidots kā Latvijas karogs. Kuldīgas novada simbols un atpazīstamības zīme ir Venta un Ventas rumba. Ēvalds Valters ir kuldīdznieks, kurš nekad nav zaudējis saikni ar dzimto novadu, tāpēc karogs ir Kuldīgas pilsētas Ventas upes līkumu formā”.
3. Bronzas skulptūra
„„Ja gods ir cilvēkam dots, tas godam jānes”. (Ēvalds Valters) – viens no, mūsuprāt, raksturojošiem aktiera, karavīra un literāta teicieniem, ko izmantojām kā pamatu mūsu idejas veidošanai. Vides objektam izvēlēta figurāla kompozīcija, kuru veidot vienkāršu, bet cēlu, kādu Ēvaldu Valteru raksturo viņa laikabiedri un kolēģi, liekot akcentu spilgtās personības portretiskai izveidei, raksturojošai stājai. Rokās turot ziedu, dabas simbolu, kas tik tuva aktierim, viņš lūkojas līdzcilvēkos”.
4. Cilvēks ar sauli krūtīs
„Atceroties un pieminot Ēvalda Valtera raženo mūžu, zinām, ka viņš ir bijis strēlnieks, literāts, tulkotājs, domātājs, sabiedriskais darbinieks. Ir iemantojis vispārēju tautas uzticību un mīlestību. Bet vai tā būtu bijis, ja viņa personība nebūtu apveltīta ar īpašu gaismu un atvērtu mīlestību? Tieši šī aspekta līnija ir tēlnieciskā objekta/zīmes idejas pamatā – Cilvēks ar sauli krūtīs. (..) Cilvēks ar sauli krūtīs ir tepat starp mums. Viņš mūs vēro kā garāmgājējus ikdienas gaitās vai kā svētku dalībniekus”.
5. Tālavas taurētājs
„Ēvalda Valtera nozīmīgo dzīvi kā konceptuālo platformu piemineklī/vides objektu veido simbolos, nevis piemineklī ar portretisko līdzību, kuri runā paši par sevi un dziļāk atspoguļo personības nozīmi kultūrvēsturiskajā aspektā. Kāpnes ir pacelšanās pāri laicīgām šķietamām virsotnēm un ir kā ceļš uz garīgo vērtību dimensijām. Ēvalds Valters mēdza teikt: „Ja gods ir cilvēkam dots, tas godam jānes”. Šie viedie vārdi raksturo viņa dzīvi kopumā. No melnstrādnieka, strēlnieku cīņām, caur aktiera, literāta un domātāja ceļu līdz latviskās sirdsapziņas un goda simbolam. Savukārt „Tālavas taurētājs” simboliskā nozīmē ar tekstu „Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods!” mums raksturo Ēvaldu Valteru kā nelokāmu goda vīru vēsturisko līkloču aspektā”.
6. Cilvēks – dižozols
„Vides objekts – skulptūra veidota kā dažādu simbolu un stāstu sakausējums vienotā veselumā. Ikviens skatītājs var veidot savu stāstu. Objekts sevī ietver stāstu par cilvēku (Ēvaldu Valteru), kurš bija iemīlējies dzīvē, savos līdzcilvēkos, dabas skaistumā. Personība, kas stāvējusi vienmēr taisni gan austrumu, gan rietumu vēju locīta, ar savu būtību rādījis, kā neliekties un nelūst. Cilvēks – dižozols. Kā pirmtēls izvēlēts ozola simbols kā Ēvalda Valtera dzīves ritma atspoguļotājs”.
