Uzņēmējs Pēteris Šmidre: "Izveidojās laimīga, bet pastulba paaudze"
Runājot par lielas Latvijas sabiedrības daļu neuzticību varai, uzņēmējs Pēteris Šmidre teic, ka uz šo problēmu jāparaugās no otras puses: pirmāk jārunā par varas uzticību tautai, jo no valdības attieksmes pret saviem pilsoņiem atkarīga viņu attieksme pret varu. Diemžēl šobrīd vērojama valdības neuzticēšanās tautai, kas rada atgriezenisku saiti.
Gan socioloģiskās aptaujas, gan pilsoņu aktivitāte vēlēšanās liecina par to, ka mūsu sabiedrība praktiski neuzticas nekam – sākot no valdības un beidzot ar plašsaziņas līdzekļiem un baznīcu. Jauns.lv viedokļu līderim – rakstniekam Jurģims Liepniekam vaicāja, kāpēc, pēc viņa domām, Latvijas sabiedrības neuzticas varai?
Uzņēmējs teic, ka vispirms būtu jāatbild uz jautājumu, kāpēc vara neuzticas sabiedrībai, cilvēkiem: “Neuzticība ir abpusēja, tā nav tikai no vienas puses. Daudz ir runāts par vēlētāju, tautas neuzticību valdībai vai valsts institūcijām, bet ir vērts parunāt par atpakaļsaiti - vai valsts institūcijas uzticas saviem iedzīvotājiem, pilsoņiem. Es domāju, ka ne.
Kāpēc nevar uzticēties tam, ka mūsu pilsoņi nobalsos par pareizo prezidentu? Domāju, ka šai ziņā tā viennozīmīgi ir neuzticēšanās. Kāpēc vēlēšanās nevaram kaut daļēji ietvert mažoritāro principu, lai cilvēks var nobalsot par cilvēku no sava rajona, ciemata, pagasta, bet tagad var nobalsot tikai par sarakstu. Domāju, ka arī tā ir neuzticība”.
Pēc Pētera Šmidres domām, šo situāciju pirmām kārtām vajag “lauzt” no valdības puses: “Jo vairāk valdība uzticēsies cilvēkam, jo vairāk cilvēks uzticēsies valdībai. Jo vairāk cilvēks sajutīs, ka viņa balss kaut ko nozīme, jo vairāk viņš uzticēsies”.
Jebkura lieka administratīvās varas izmantošana samazina uzticību varai. Tagad, piemēram, tas jūtams, sociālo partneru vai profesionālo asociāciju “nostumšanā pie malas”, izlemjot nozarei būtiskus jautājumus. Vispirms ministru ierēdņi un birokrāti saraksta, kā kādu situāciju, jautājumu vai problēmu risināt, un tad tikai pēc tam, atskaišu dēļ, aicina izteikties profesionālus, lai pēc tam birokrātu armija uzrakstītu “papīrus”, kāpēc profesionāļu jeb speciālistu teiktais ir slikts vai nav vajadzīgs, un atskaitītos, ka ir konsultējusies ar sabiedrību un noskaidrots tās viedoklis.
Uzņēmējs ironizē: “Mēs izveidojām laimīgus bērnus, no kuriem izauga laimīga paaudze, kura satikās ar grūtībām un problēmām, un tad izveidojās pastulba, bet laimīga sabiedrība, kas tādus pašus (kā viņi paši) ielika valdībā un visi dzīvo laimīgi”.
Kā Andrejs Ērglis, Pēteris Šmidre un Jurgis Liepnieks vērtē Latvijas sabiedrības uzticības pakāpi mūsu valdībai un varai, skatieties video.
