Eksperti satraucas, ka Baltkrievija var atklāti un tieši pievienoties karam pret Ukrainu
Vidzemes Augstskolas prorektors Māris Andžāns.
Sabiedrība

Eksperti satraucas, ka Baltkrievija var atklāti un tieši pievienoties karam pret Ukrainu

Jauns.lv

Lai gan Krievija karā ar Ukrainu nav guvusi milzīgus panākumus un pat cietusi dažāda veida ievērojamus zaudējumus, tomēr Krieviju nedrīkst novērtēt pa zemu! Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Vidzemes Augstskolas prorektors Māris Andžāns intervijā portālam Jauns.lv norādīja, ka Krievijas sāpju slieksnis ir augsts. Turklāt ir bažas, ka arī Baltkrievija varētu atklāti un tieši pievienoties karam pret Ukrainu.

Eksperti satraucas, ka Baltkrievija var atklāti un...

Viņš norādīja, ka patlaban jārunā par karā iesaistīto pušu un viņu atbalstītāju noturību. Jādomā par Ukrainas un īpaši par Rietumvalstu noturību.

Krievijas sāpju slieksnis ir augsts

“Vienmēr bijis zināms, ka Krievijas sāpju slieksnis ir augsts. Tā ir gatava ciest diezgan daudz zaudējumu: gan reputācijas, gan ekonomiskos, gan cilvēku zaudējumus. Tās sāpju slieksnis ir augstāks, nekā bija prognozēts.”

Krievijas ekonomika varētu pat pieaugt

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vērtējumā pagājušajā gadā Krievijas ekonomika sarāvās tikai nedaudz – par aptuveni 2%. Iespējams, faktiskais Krievijas ekonomikas kritums droši vien bija nedaudz lielāks, bet acīmredzot tie nebija 15%, ko prognozēja ASV, Rietumvalstīm īstenojot bezprecedenta sankcijas pret Krieviju.

Turklāt SVF prognozējis, ka šogad Krievijas ekonomika varētu pat nedaudz augt.

Daudzi spožie prāti aizbraukuši

Tas notiek, neskatoties uz to, kādas starptautiskās sankcijas noteiktas pret Krieviju. Patlaban pret Krieviju noteiktās sankcijas ir vislielākās, kādas jebkad bijušas pret kādu valsti. “Iepriekš Ziemeļkoreja un Irāna bija visvairāk sankcionētās valstis, bet tagad tā ir Krievija.”

Tāpat tas notiek, neskatoties uz to, ka Eiropas Savienības valstis lielā mērā kļūst neatkarīgas no Krievijas energoresursiem, kā arī uz to, ka no Krievijas ir aizbēguši daudzi jauni un labi izglītoti cilvēki. Iespējams, aizbēgušo spožo prātu skaits ir mērāms simtiem tūkstošos. Tas noticis gan pēc kara sākuma, gan pēc daļējās mobilizācijas izsludināšanas.

Ilgtermiņā Krievija noteikti cietīs

“Neskatoties uz to, Krievija turpina virzīties uz priekšu, pateicoties iepriekšējā gada augstajām energoresursu cenām.”

Vienlaikus Andžāns prognozēja, ka ilgtermiņā Krievija noteikti cietīs. “Daudz spožu prātu ir prom, Rietumu tehnoloģijas ir liegtas. Tam ilgtermiņā noteikti nebūs pozitīva ietekme uz Krievijas ekonomiku.

Nedrīkst Krieviju novērtēt pa zemu

Bet ir jautājums par noturību: cik Rietumi būs noturīgi un cik Krievija būs noturīga. Skaidrs, ka sankcijas strādā, bet acīmredzot ne tik labi, kā iepriekš bija prognozēts.

Tas noved pie vēl viena punkta: nedrīkst Krieviju novērtēt pa zemu. Daudzi ir pamatoti smējušies, ka Krievijas panākumi kaujas laukā nav diez ko ievērojami. Tāpat [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina runa bija salīdzinoši blāva.

Bet ikviens labs karavadonis pateiks, ka karā nekad nedrīkst par zemu novērtēt pretinieku.”

Bažas, ka Baltkrievija var atklāti pievienoties karam pret Ukrainu

Ģeopolitikas speciālists norādīja arī uz gaidīto Krievijas pavasara ofensīvu. Visticamāk, tā ir sākusies, īpaši Ukrainas austrumu daļā. Diezgan nozīmīgus spēkus Krievija velta tam, lai pavirzītu frontes līniju uz priekšu. Šobrīd grūti pateikt, vai tā ir gaidītā ofensīva, vai būs vēl.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko pēdējā laikā mētājies ar dažādiem paziņojumiem. Nesen viņš bija Ķīnā.

“Joprojām pastāv bažas, ka arī Baltkrievija var atklāti pievienoties karam pret Ukrainu, ne tikai nododot savu teritoriju [Krievijas rīcībā], ne tikai palīdzot apgādāt Krievijas bruņotos spēkus un ārstēt karavīrus, bet arī iesaistīties tiešā veidā. Tās bažas arī turpina augt.”

Putins seko Staļina slavenajam teicienam

Vienlaikus Ukraina turpina saņemt papildus bruņojumu, piemēram, Rietumu tankus. “Bet Ukraina aizvien vairāk cīnās ar munīcijas trūkumu, un Rietumos ir grūtības saražot tādu munīcijas daudzumu.

Krievija acīmredzot turpina [kādreizējā diktatora Josifa] Staļina taktiku, ko izsaka viņa slavenais teiciens: “Kvantitāte pati par sevi ir kvalitāte.” Viņi nežēlo ne cilvēkus, ne tehniku. Tehnika lūzt, plīst un nav tik precīza, bet masa ir tik milzīga, ka ar visiem lielajiem zaudējumiem austrumu frontē Krievija turpina pamazām virzīties uz priekšu.”

Varētu atvērt jaunu fronti

Ko nozīmētu Baltkrievijas atklāta iesaiste karā? Andžāns atbildēja, ka tādā gadījumā Krievija varētu atvērt jaunu fronti. Ukraiņu ģenerāļi, it īpaši Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Valerijs Zalužnijs jau pagājušā gada nogalē pauda pārliecību, ka Krievija vēlreiz mēģinās ieņemt Kijivu.

Tāpēc ukraiņi jau ir diezgan pamatīgi nostiprinājuši robežu ar Baltkrieviju, piemēram, ir izraktas tranšejas un izveidoti tanku slazdi.

Tas var sagādāt problēmas Ukrainai

Ja Baltkrievija atklāti un pastiprināti iesaistītos karā, tas liktu Ukrainai daļu spēku pārvirzīt uz ziemeļu robežu. Tas nozīmētu, ka tā nevarētu šos spēkus novirzīt uz citām valsts daļām, kur notiek aktīva karadarbība. “Tas pats par sevi jau ir negatīvi.”

“Ja Baltkrievija iesaistās karā, tad ir vairāk gan dzīvā spēka, gan bruņojuma, ko Krievija kopā ar Baltkrieviju var vērst pret Ukrainu. Protams, Baltkrievijas bruņotie spēki nav tik lieli un, visticamāk, tie nav arī tik efektīvi un tik labi aprīkoti, bet, ja tie ir vairāki desmiti tūkstoši papildus karavīru, tas var sagādāt problēmas Ukrainai,” speciālists skaidroja.

Baltkrievijā varētu atkārtoties protesti

Bet ko tas nozīmētu pašiem baltkrieviem? Iespējams, tas var apgrūtināt situāciju pašā Baltkrievijā. Var rasties jauna nestabilitāte. 2020.gada augusta vēlēšanās Lukašenko acīmredzami viltoja to rezultātus, un pēc tam bija masīvi iedzīvotāju protesti.

Ja Baltkrievija pastiprinātu savu līdzdalību karā ar Ukrainu, protesti varētu atkārtoties, jo daļa iedzīvotāju varētu būt neapmierināti ar šādu Baltkrievijas rīcību. Īpaši aktīva neapmierinātība varētu būt tad, ja daudz Baltkrievijas karavīru no frontes atgrieztos zārkos.

Tomēr Krievijas elite vienoti klausījās Putina runu

“Bet lielas cerības es uz to [masīviem baltkrievu protestiem] neliktu,” viņš teica un norādīja uz nesenajiem notikumiem Krievijā. Lai arī Krievija karā ir cietusi milzīgus zaudējumus, tomēr februārī Putina runu noklausījās vismaz ārēji vienotā Krievijas elite.

Vienota aiz pārliecības vai bailēm, bet Krievijas politiskā, ekonomiskā un ierēdniecības elite sēdēja zālē un klausījās Putina blāvo runu. Tur atradās Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs Kirils, militārpersonas un politiķi, uzklausot Putina teikto.

Krievija varētu palīdzēt apspiest nemierus Baltkrievijā

“Neskatoties uz to, kas Krievijā noticis: visas sankcijas, inflācija, preču nepieejamība, daudzu cilvēku aizbēgšana, baidoties no mobilizācijas, tomēr Krievijas elite paliek vienota.

Droši vien tā ir vēsts, ko Putins saka Lukašenko, mēģinot viņu pārliecināt: “Ja Krievijas drošības dienesti spēj noturēt kontroli pār Krievijas populāciju (vairāk nekā 140 miljoniem iedzīvotāju), tad Baltkrievija salīdzinoši varētu būt sīkums!””

Krievijā var redzēt, ka opozīcija ir likvidēta, neatkarīgie žurnālisti ir izbraukuši vai apklusināti, bet aktīvisti ir apcietināti vai aizbēguši. Var pieņemt, ka Putins mierina Lukašenko, stāstot, ka īpaši nav ko uztraukties par potenciālajiem nemieriem Baltkrievijā un Krievija palīdzēs tos apspriest,” eksperts lēsa.