Pavasaris lēniem soļiem tuvojas. Jelgavas novads apņēmies uzvarēt cīņā ar bīstamajiem latvāņiem

Kas ir Sosnovska latvānis?

Sosnovska latvānis (Heracleum sosnovskyi) ir Latvijas dabai neraksturīga suga, kas apdraud vietējos augus un to dzīvotnes, rada ekonomiskus zaudējumus, kaitējumu videi un cilvēka veselībai.

Latvijā latvānis ir plaši izplatījies pamestās zemēs, lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, traucētos, antropogēni ietekmētos biotopos, kā arī urbanizētos apgabalos, atklātās platībās, krūmos, mežos, gar elektrolīnijām, gāzes vadiem, ceļmalās, gar dzelzceļu, grāvmalās un ap upēm un cita veida ūdenstilpēm, ar kuru palīdzību latvānis efektīvi spēj izplatīt sēklas plašā teritorijā. Izņēmums varētu būt vienīgi platas, dziļas upes ar stāviem krastiem, kur latvāņa sēklām nebūtu iespēju aizķerties un rast vietu augšanai. Strauju izplatību veicina latvāņa lielais sēklu daudzums, cilvēka tieša un netieša, tīša un netīša darbība, satiksme, augsnes pārvietošana, dzīvnieku un putnu transports.

Latvāņi Jelgavas novadā 

Saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta informāciju Jelgavas novada teritorijā ir ap 107 ha zemes (no kurām 6,658 ha ir pašvaldības īpašumā), kas ir invadētas ar invazīvo augu sugu Sosnovska latvāni. Lai cīnītos ar latvāņiem Jelgavas novadā, izveidota Invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas ekspertu darba grupa septiņu locekļu sastāvā, kuras mērķis ir veicināt invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu veikšanu, kā arī organizēt un koordinēt latvāņu ierobežošanas pasākumus..

Cīņa ar latvāņiem

Pašvaldība šogad Lielās talkas laikā, kas notiks 22. aprīlī, plāno veikt latvāņu apkarošanu pašvaldībai piederošajos īpašumos. Latvāņu apkarošana tiks veikta, pielietojot mehānisko apkarošanas metodi – ar lāpstu izdurot latvāņa sakni, kas tiek uzskatīta par visefektīvāko metodi. Izdurtās auga saknes atstājamas uz vietas izžūšanai, vai, ja iespējams, saliktas krautnē un apklātas ar melnu plēvi. Latvānis nevairojas ar spraudeņiem vai saknēm. Tāpat tiek aicināti talkot arī privāto teritoriju īpašnieki, kuru teritorijas invadētas ar Sosnovska latvāni.

Darbs jāveic ļoti uzmanīgi, lai auga daļas nesaskartos ar ādu. Noteikti jālieto gumijas cimdi un gumijas zābaki, lai šūnsula nenonāktu uz ādas pat caur apģērbu. Jāpadomā arī par garajām biksēm, kuras varētu pārvilkt pāri gumijas zābakiem, lai indīgā augu sula nenokļūtu uz ādas. Veicot latvāņa mehānisko iznīcināšanu, talkotājiem katrā talkošanas vietā būtu nepieciešams nodrošināt ūdeni, gadījumā, ja latvāņa sula nokļuvusi uz ādas. Latvāņa sula var apdedzināt arī, ja nejauši ar kādu apģērbu, piemēram darba cimdiem, pieskaras sejai vai kādai citai atkailinātai ķermeņa daļai. Jāatceras, ka apdegums nerodas uzreiz, tikai pēc laika, bet tajā pašā dienā, tādēļ svarīgi ir noskalot to ķermeņa skarto vietu, kur nokļuvusi latvāņa sula. Gadījumā, ja tomēr izveidojies apdegums, noteikti jāvēršas pie ārsta!

Latvāņu apkarošanas talka plānota Cenu, Elejas, Platones, Lielplatones, Svētes, Vilces un Zaļenieku pagastā. Sīkāku informāciju par latvāņu apkarošanas talkošanas vietām varēs uzzināt www.jelgavasnovads.lv vai zvanot tālr. 22412120 (Vides inženiere Lāsma Strautmane) 

Jelgavas novada pašvaldība atgādina, ka zemes īpašniekam  – gan pašvaldībai, gan juridiskām un fiziskām personām, kura apsaimniekotajās zemēs konstatēta latvāņu izplatība, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem ir pienākums veikt latvāņu apkarošanas pasākumus. Tādēļ pašvaldība aicina visus Jelgavas novada teritorijā esošo zemju īpašniekus, kuru īpašumos sastopams invazīvais augs, uzsākt tā apkarošanu un līdz 2023.gada 1.jūlijam iesniegt iesniegumu Valsts augu aizsardzības dienestā informāciju par teritorijām, kas invadētas ar Sosnovska latvāni, un izvēlētajām metodēm, ko paredzēts izmantot tā ierobežošanai.

Kur meklēt papildus informāciju par latvāņiem? 

Par invazīvā auga bioloģisko izcelsmi, tā bīstamību, apkarošanas veidiem un darba aizsardzības prasībām, kā arī daudz ko citu, meklējama Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā.