Grobiņai dzimšanas dienā uzdāvināts savs pilsētas karogs

Grobiņas pilsēta ir 2021. gada 1. jūlijā izveidotā Dienvidkurzemes novada administratīvais centrs. Novadu veido bijušie astoņi novadi (Aizputes, Priekules, Grobiņas, Durbes, Pāvilostas, Nīcas, Rucavas un Vaiņodes). Tā sastāvā ir 31 administratīvā vienība – piecas pilsētas un 26 pagasti.

Jau iepriekš karogi ir izveidoti četrām Dienvidkurzemes novada pilsētām: Aizputei, Durbei, Priekulei un Pāvilostai, kā arī Otaņķu un Kazdangas pagastiem, taču līdz šim tas nav bijis Grobiņai, kas ir senākā rakstos pieminētā apdzīvotā vieta Latvijas teritorijā. Tagad šis trūkums ir labots.

Ideja izskanējusi jau sen

Dienvidkurzemes novada pašvaldībā stāsta, ka ideja par Grobiņai nepieciešamo karogu vairākkārt izskanējusi jau iepriekš un tā aktualizējusies pēc Dienvidkurzemes novada izveidošanas, taču tolaik aktuālāk bijis izstrādāt ģerboni un karogu jaunajam novadam.

"Šogad, tuvojoties Grobiņas dzimšanas dienai, šis jautājums atkal izskanēja un sākās darbs pie metu izstrādes. Tos izgatavoja māksliniece Dace Gailīte. Izstrādātos metus konsultatīvi izvērtēja Valsts Heraldikas komisija, sniedzot ieteikumus papildinājumiem un precizējumiem," norāda pašvaldībā.

Karogā dzērve un grobiņnieku drosmes simbols

Grobiņas karogam ir taisnstūra forma, tā pamatā ir simboli, kas ietverti 1697. gadā apstiprinātajā Grobiņas pilsētas ģerbonī. Karoga vidū attēlots Grobiņas ģerboņa elements – vairogā uz melna fona sudraba dzērve, kas stāv uz vienas kājas, paceltajā kreisajā kājā turot zelta krāsas akmeni.

Grāmatā "100 stāsti par Grobiņas novadu" par Grobiņas ģerboni rakstīts: "Dzērve Grobiņas ģerbonī simbolizē modrību – neļaut ienaidniekam pārsteigt. Ja sardzē stāvošā dzērve aizmieg, akmens izkrīt un būkšķis pamodina dzērvi. Tādējādi modrā dzērve, kurai uzticēts sargāt pilsētu, rada drošības izjūtu Grobiņai. Bet drošība Grobiņai bija svarīgāka par svarīgu, jo Kurzemīti, Dievzemīti ietīkojuši sveši spēki no malu malām."

Grobiņas ģerbonis karoga centrā izvietots uz diagonāli dalīta sarkana un balta fona. Sarkanā krāsa karoga augšējā daļā simbolizē grobiņnieku drosmi visos laikos, gan sargājot savu pilsētu no ienaidniekiem, gan ļaujoties dažādiem izaicinājumiem. To papildina baltā krāsa lejas daļā kā simbols tam, ka mūsu valsts vēsture sākta no Grobiņas kā no baltas lapas, jo Grobiņa ir senākā rakstos precīzi norādītā apdzīvotā vieta Latvijas teritorijā - kā Zēburga (Seeburg) tā pieminēta 854. gada notikumu aprakstā Rimberta hronikā. Vienlaikus baltā krāsa dod iespēju katram grobiņniekam iespēju pilsētā uzzīmēt savu nākotni.

Karoga diagonālais dalījums no kreisā apakšējā stūra uz augšējo labajā pusē simboliski norāda gan laika virzību, gan augšupejošu attīstību.