Vairākos kultūras namos valsts iepirktie 50 000 eiro vērtie projektori netiek lietoti

Māra Kučinska (AS) valdība 2016.gadā atbalstīja Daces Melbārdes (NA) vadītās Kultūras ministrijas projektu, kas ļautu atjaunot dažāda veida kultūras mantojumu - restaurēt filmas, digitalizēt muzeju krājumus un iepirkt video aparatūru, ko nodot kultūras namiem reģionos.

Tas dotu iespēju iedzīvotājiem redzēt jaunākās latviešu filmas un tiešraidē uz lielajiem kino ekrāniem reģionos sekot līdzi 2018.gada simtgades Dziesmu un deju svētkiem.

Projektori bija paredzēti 29 pilsētām - Aizkrauklei, Alūksnei, Balviem, Bauskai, Cēsīm, Dobelei, Gulbenei, Krāslavai, Kuldīgai, Limbažiem, Līvāniem, Ludzai, Madonai, Ogrei, Preiļiem, Saldum, Siguldai, Smiltenei, Talsiem, Tukumam, Valkai, Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij, Jūrmalai, Liepājai, Rēzeknei, Valmierai un Ventspilij.

Kā skaidro raidījums, projektoru iepirkums notika steigā, jo līdz dziesmu svētkiem bija palikuši daži mēneši. Par iepirkumu atbildēja Kultūras informācijas sistēmu centrs.

Konkursu 2018.gada februārī izsludināja pirmo reizi, bet tas tika apstrīdēts un rīkota sarunu procedūra. No diviem pretendentiem tika izvēlēts uzņēmums "Hannu Pro" un par 919 405 eiro iepirkti 24 projektori. Dažas pašvaldības no projektoriem atteicās.

Kā ziņo "Nekā personīga", Daugavpils Latviešu kultūras centrā 2018.gadā rādīja dziesmu svētkus, bet vēlāk - filmas un operas.

Lai tehniku varētu pareizi uzstādīt, attēlu uz ekrāna projecējot no aizmugures, kultūras nams veicis remontdarbus palīgtelpā un par 10 000 eiro nopircis nelielu ekrānu, kas katru reizi pirms kino rādīšanas jāsaliek un pēc tam jāizjauc.

Daugavpils Latviešu kultūras centra direktore Regīna Osmane raidījumam atzina, ka projektors šobrīd nav darbināms un kino nerāda, jo iekārtu specifikas dēļ tam visu laiku jābūt pieslēgtam pie strāvas. Pretējā gadījumā pazudīs iestatījumi, ko tajā ievada iekārtu uzstādītāji. Daugavpilī Covid-19 pandēmijas laikā projektors izslēgts.

Vienlaikus Preiļu kultūras centra vadītāja vietniece Silvija Kurtiņa raidījumam stāstīja, ka Preiļu kultūras centru kopš 2022.gada maija remontē, bet pirms Covid-19 projektors izmantots epizodiski. Lai to nesabojātu, filmas rādītas arī ar pašu pirktu zemākas klases projektoru. Līdz remontdarbu pabeigšanai projektors izslēgts un noglabāts noliktavā.

Savukārt, Līvānu kultūras namam, kur iepirkto iekārtu kopsumma pārsniedz 47 000 eiro, nav ekrāna, kur filmas rādīt. Trūkst arī kino piemērotas skaņas aparatūras.

Kā skaidroja Līvānu novada Kultūras centra direktore Sanite Pinupe, projektors ieslēgts tikai dažas reizes, lai dejotājiem uz skatuves radītu gaismas efektus. Pēc Līvānu novada pašvaldībā paustā, naudas jaunam un dārgam ekrānam nav un, visticamāk, nebūs.

Tāpat raidījums vēsta, ka Rēzeknē blakus Latgales vēstniecībai "Gors", kur ir gan moderni kino projektori, gan kino baudīšanai piemērota zāle un skaņas aparatūra, atrodas kultūras nams, kam 2018.gadā nodots gandrīz 50 000 eiro vērts projektors, bet tas nav lietots.

Arī Rēzeknē nauda ekrānam, lai līdzīgi kā Daugavpilī bildi projecētu no skatuves aizmugures, nav.

Projekta īstenotājs Kultūras informācijas sistēmu centrs "Nekā personīga" skaidroja, ka tā uzdevums nav rūpēties par iespēju reģionos skatīties filmas. Centra darbs bijis sagādāt projektorus, bet pārējais esot jādara pašvaldībām.

Tā kā projektori pirkti par Eiropas Savienības naudu, ir jāievēro vairāki noteikumi, kas ierakstīti līgumos, tostarp iekārtas drīkst izmantot tikai tajā telpā, par ko 2018.gadā noslēgta vienošanās, un tās nevar atdot kādām citām iestādēm vai pašvaldībām, vēstīja "Nekā personīga".

Vienlaikus Kultūras informācijas sistēmu centra rudenī rīkotajā telefonaptaujā noskaidrots, ka visiem projektoriem nepieciešama apkope un sistēmas programmatūras atjaunināšana. No deviņām pilsētām joprojām tiek gaidīta precizējoša informācija, vai projektors tiešām tiek lietots. Astoņās pilsētās tas tiekot lietots regulāri, to vidū iekļauti arī Līvāni.

"Nekā personīga" vēstīja, ka kinooperators un režisors Ivars Zviedris kopā ar kolēģiem apbraukājis visus kultūras centrus, kas saņēmuši dārgās iekārtas filmu rādīšanai. Secināts, ka daudzviet, līdzīgi kā Līvānos un Rēzeknē, projektori ir, bet nav piemērotu ekrānu. Tāpat reģionos pietrūkst tehniski izglītotu cilvēku, kuri varētu kino rādīt.

Savukārt labs piemērs ir Talsi, Jelgava un Kuldīga, kur ir gan speciālisti, gan pietiekami aprīkotas telpas.