Kritiskās lasīšanas skola: kā neapjukt nerimstošajā informācijas straumē par karu Ukrainā
Informācija ir bijis ierocis militāros konfliktos jau kopš aizlaikiem. Mūsdienu izpratnē labi dokumentēts bija jau Pirmais un Otrais pasaules karš, taču Krievijas iebrukums Ukrainā kļuvis par līdz šim visplašāk atspoguļoto karu. Kamēr viena pasaules daļa rada un izplata patiesas ziņas, Krievijas propagandas mašinērija nepagurstoši ražo melus un daudzina to kā vienīgo patiesību.
Kā neapjukt informācijas lavīnā, kas jau ilgāk nekā gadu gāžas pār mūsu galvām, skaidro domnīcas “Atlantic Council DFRLab” dezinformācijas pētniece Nika Aleksejeva. Saturs, kuram noteikti nevajadzētu uzticēties, viņasprāt, ir viss, kas radīts Krievijā. “Informācija, kas top Krievijas medijos, kuri tur vēl funkcionē, visticamāk, ir propaganda, jo pašlaik mediju vide Krievijā ir ļoti pakļauta varai un katrs solis sāņus no vispārpieņemtā stāsta vai, ja tiek kritizēta Krievijas armija, tas tiek interpretēts kā valsts nodevība un cilvēks tiek sodīts, sākot ar naudas sodu, īslaicīgu aizturēšanu, beidzot jau ar ilglaicīgu cietumsodu – līdz pat 15 gadiem.”
Pagājušā gada rudenī Aleksejeva ar kolēģiem publicēja pētījumu, kurā atklāja 300 kontu sociālajos tīklos “Facebook” un “Instagram”, kas, piemēram,Vācijas lietotāju vidū izplatīja viltus ziņas, ka Krievijai piemērotās sankcijas nedarbojas un kaitē tikai pašai Eiropai. Savukārt Itālijas un Francijas lasītājiem tika piedāvāti nepatiesi vēstījumi, ka ieroču piegādes Ukrainai tikai paildzina karu un ka, atbalstot Ukrainu, šīs valstis kļūst par kara noziegumu līdzdalībniecēm.
Arī Latvijā netrūkst cilvēku, kas izvēlas ticēt Krievijas propagandai, un bieži šķiet neiespējami viņus pārliecināt par to, ka tā nav taisnība. Pētniece uzskata, ka šādos gadījumos var līdzēt vai nu pacietība, mierīga savas pozīcijas skaidrošana, vai arī nogaidīšana, kad karš beigsies ar Ukrainas uzvaru un propagandas mašīna pārtrauks ražot melus. Tas gan būšot krietns trieciens propagandas upuru pašcieņai, taču līdzcilvēku atbalsts to varot vērst par labu.
Jautāta par iespējamajām atšķirībām šī kara atspoguļojumā vēstures grāmatās Krievijā un pārējā pasaulē, pētniece atbild – tas atkarīgs no tā, kas nāks pie varas Krievijā pēc Putina neizbēgamās nāves. Viņas ieskatā liela nozīme būs sabiedrības iesaistei, proti, vai Krievijas sabiedrība kļūs prasīgāka pret politiķiem un vai uzstās uz demokrātiskas valsts pārvaldības ieviešanu.
Skaties pievienoto video un uzzini arī to, kādus jaunus paņēmienus darbā ar informācijas sagrozīšanu radījis šis karš, vai jau jūtam ieguvumu no Krievijas TV kanālu un interneta portālu aizlieguma Latvijā un vai arī Ukraina manipulē ar informāciju.
Kritiskās lasīšanas skola ir SIF/MAF atbalstīts projekts, kura mērķis ir veicināt sabiedrības kritisko domāšanu un aizdomāties par ziņu kontekstu, lasot dažādu mediju saturu ikdienā.
