Kokneses traģēdijas iemesli: pašnāvība, pārgalvība vai problēma sistēmā?

Baisais negadījums noticis īsi pirms plkst. 17:00, ceļa Tīnuži-Koknese 30. kilometrā – pie pagrieziena uz Lēdmani un Madlienu. Pāvela vadītais auto frontāli saskrējies ar smago automašīnu un sadursmē miruši visi vieglajā automašīnā esošie cilvēki. Izdzīvojušais smagās automašīnas šoferis Latvijas Televīzijas raidījumam „Panorāma” gan atklājis, ka pirms sadursmes vieglā automašīna vienkārši lielā ātrumā traukusies pretī pa pretējo joslu. Papildus tam aculiecinieki norāda, ka ģimenes auto iepriekš apdzinis vairākas automašīnas.

Pauls Timrots: „Policija avārijas izmeklē nepilnīgi!”

Kā skaidrot šādu vīrieša rīcību, vadot automašīnu? Komentējot notikušā apstākļus, auto un ceļu satiksmes eksperts Pauls Timrots norāda uz faktu, ka agresijas pārņemti šoferi uz ceļiem diemžēl ir ierasta parādība: „Agresīvi braucot pa šoseju, cilvēki bieži vien šādā veidā izliek stresu. Viņi ir mašīnā, viņus it kā neviens neredz, un, izkāpjot no auto, viņi ir nomierinājušies.” Eksperts piemin arī iespējamību, ka zināma daļa no šķietami neizskaidrojamām autoavārijām varētu būt pat pašnāvības, taču piekodina, ka šajā situācijā izdarīt jelkādus secinājumus pagaidām ir neiespējami: „Tur jau tā problēma, ka šobrīd ir pārāk daudz versiju, taču pārāk maz informācijas. Vēlos arī pateikt, ka policija, izmeklējot šādus gadījumus, neievāc ne tuvu tik daudz informācijas, cik vajadzētu. Tiek arī pastāvīgi tarkšķēts, ka fotoradari izglābs dzīvības, taču vai tiešām agresijas pārņemtu cilvēku no izlādēšanās pie auto stūres atturēs kaut kāda soda kvīts pastkastē, pēc mēneša? Nu taču, nē!”

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, 2013. gadā, Latvijā kopumā reģistrētas 382 pašnāvības (3. vieta Eiropas Savienības valstu vidū). Pašnāvības motorizēta transportlīdzekļa nelaimes gadījumā tomēr ir salīdzinoši ļoti reta parādība – lai arī laika posmā no 2010. gada līdz 2013. gadam kopā reģistrētas 1258 pašnāvības, tikai 3 no tām bijušas tīši izraisītas avārijas. Arī Valsts policija (VP) šobrīd izslēdz pašnāvību kā iespējamo skaidrojumu agresīvajai braukšanai. „Līdz šim ievāktā informācija norāda, ka avārija, visticamāk, notikusi neadekvāta ātruma vai automašīnas nesavaldīšanas dēļ, taču pašnāvības mēģinājumu VP pilnībā izslēdz. Pēc letālas sadursmes, notikuma vietā ir ļoti grūti noskaidrot iemeslus tam kādēļ auto vadīts tā, vai citādi.

Var pieņemt, ka šoferis cietis no noguruma, bijis vienkārši neuzmanīgs vai aizskatījies, taču pierādīt to var būt neiespējami,” skaidro VP sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Pildava. Timrota izteikumiem par neadekvātu policijas darbu avāriju izmeklēšanā VP pārstāve absolūti nepiekrīt.

Psihologi – agresija būtiski ietekmē spēju vadīt automobili

Vai tiešām agresija un stress spēj tik ļoti ietekmēt mūsu spriestspējas? Vai ģimenes galvas ikdienā uzkrātās bažas var novest līdz stāvoklim, kurā tiek riskēts gan ar savu, gan savas ģimenes un apkārt esošo cilvēku dzīvībām, apdzenot, apzināti pārkāpjot ātrumu? Psiholoģe Gunita Kleinberga skaidro, ka agresija tik tiešām spēj būtiski ietekmēt šofera uzvedību pie stūres un mudina sabiedrību pievērst uzmanību savam emocionālajam stāvoklim pirms sēsties pie stūres: „Protams, agresijas uzplaiksnījumi pat ļoti lielos apmēros spēj ietekmēt mūsu prasmi vadīt automobili un ievērot ceļu satiksmes noteikumus. Ikdienā šādas situācijas, domājams, ir ļoti bieža parādība, taču es ieteiktu padomāt, pirms dusmu vai emocionālu pārdzīvojumu varā sēsties pie auto stūres. Veiciet kaut vienkāršus, visiem zināmos elpošanas vingrinājumus, taču neizlādējieties uz auto pedāļiem. Jāapzinās, ka, bezatbildīgi vadot automašīnu, apdraudam ne tikai sevi, bet arī sabiedrību.”