Daugavpils ierēdņi nevēlas saglabāt cietoksni; iedzīvotāji sašutuši

Kā vēsta portāls "Lsm.lv", Cietokšņa apkaimes teritorija ir Daugavpils pilsētas simbols un pazīstams starptautiskajā mērogā tūrisma objekts. Austrumeiropā vienīgais gandrīz bez izmaiņām saglabājies 19.gadsimta pirmās puses cietokšņa paraugs. Izcila fortifikācijas būve, kura kopplatība ir lielāka par 150 ha.

Mikrorajons – Padomju Savienībā radies apzīmējums standartizētam daudzstāvu dzīvojamo ēku kompleksam lielo pilsētu perifērajās daļās. Tās ir lielas apbūves teritorijas, kuru vienīgā funkcija bija nodrošināt dzīvojamo platību.

Apkaimes ir pilsētbūvniecībā lietots apzīmējums funkcionāli nodalītai pilsētas daļai, kas tika veidota pie noteikta ģeogrāfiskā novietojuma, ņemot vērā unikālās kultūrvēsturiskā mantojuma, dabas resursu un iedzīvotāju kopienas īpašības. Tās ir neformāla teritoriāla Daugavpils pilsētas administratīvas teritorijas dalījuma vienība, ko lieto iedzīvotāji un pilsētas nozaru speciālisti ieviešot lokālas idejas, projektus vai iniciatīvas.

Daugavpils pašvaldība interneta vietnē 6. februārī ievietoja aicinājumu iedzīvotājiem izteikt viedokli par to, ka pilsētas Tūrisma attīstības un informācijas aģentūras uzdevums vairs nebūs cietokšņa kompleksa izpēte, saglabāšana un iekļaušana aktīvā tūrisma apritē, vēsta portāls "Lsm.lv".

Plānotās izmaiņas izraisījušas plašu rezonansi arī sociālajos tīklos, kur dokumentālās filmas par Daugavpili autore Vladislava Romanova un ilggadējais cietokšņa gids un biologs Māris Grunskis asi kritizē šo iniciatīvu.

"Daugavpils dome pieņems lēmumu par to, ka Daugavpils cietoksnis ir tik ļoti pilsētai nenozīmīgs objekts, ka tas nav tā vērts, lai ieguldītu pat niecīgu naudu tā izpētē un veicinātu tajā tūrismu," savā ierakstā pauda Romanova.

Viņu ierakstiem ir arī neskaitāmi sašutuma pilni komentāri:

"Jā, nav saprotama rīcība no Domes puses. Pati esmu no Daugavpils, pirmais, kas iekrīt maniem draugiem un radiem ne no Daugavpils, iebraucot pilsētā: "Cietoksnis, mēs tak aiziesim?""

"Daugavpils cietoksnis vairākus gadu desmitus bija aizmirsts un pamazām bruka. Tagad šis cietoksnis tiek atdzīvināts. Patīkami ir tur iegriezties."

"Vēlos atgādināt, ka Daugavpils cietoksnis ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības ansamblis, kas līdzīgi kā Rīgas vēsturiskais centrs ir pasaules mēroga kultūras vērtība. Esmu pārliecināta, ka turpinot metodiski strādāt pie Cietokšņa izpētes, restaurācijas un piemērošanas mūsdienu funkcijām, tas, tāpat kā Suomenlinnas (Sveaborgas) cietoksnis Somijā, var kļūt par UNESCO pasaules mantojuma objektu."

"Cietoksnis ir VIENĪGĀ vieta, kurp vedu tūristus, jo par pārējo man ir kauns. Ja to vēl degradēs, tad ko tur redzēt???"

Arī Daugavpils cietokšņa apkaimes aktīvistu grupa jau nodevusi savu iesniegumu pašvaldībai, aicinot saglabāt pārvaldnieka Jāņa Dukšinska vietu, jo apkaimes aktīvistu regulārām sanāksmēm ir svarīgs iniciators, kurš vienlaicīgi ir pašvaldības amatpersona un pārstāv apkaimē esošu institūciju. 

Daugavpils Tūrisma attīstības un informācijas aģentūras vadītājas pienākumu izpildītāja ziņu portālam LSM.lv norādīja, ka ar cietokšņa pārvaldnieku un viņa vietnieku tiekas gandrīz katru nedēļu. Tomēr portālam no drošiem avotiem ir kļuvis zināms, ka šajos trīs mēnešos tikšanās notikusi vien reizi.

Iespēja paust savu viedokli saistībā ar plānotajām izmaiņām iedzīvotājiem ir vēl līdz 20. februārim:

elektroniski uz e-pasta adresi: marina.dimitrijeva@daugavpils.lv;

sūtot pa pastu: Daugavpils pašvaldības centrālajai pārvaldei, K.Valdemāra ielā 1, Daugavpilī;

klātienē Daugavpils pašvaldības centrālās pārvaldes Informācijas birojā, K.Valdemāra ielā 1, Daugavpilī, darba laikā.