No Kargina un Krasovicka pagaidām piedzīta niecīga daļa no 210 miljoniem
No bijušajiem Parex bankas īpašniekiem Valērija Kargina un Viktora Krasovicka tiesa par labu valstij kopumā lēmusi piedzīt 210 miljonus eiro. Lai šo summu atgūtu, apķīlāti gan bankas konti, gan īpašumi, tā, piemēram, nupat izsolīta Kargina māja Jūrmalā un dzīvoklis Rīgā.
Par abiem īpašumiem atgūts mazāk nekā miljons eiro – māja pārdota par 451 000 eiro, bet dzīvoklis Alberta ielā – par 485 000 eiro.
Šie gan ir arī vienīgie abiem notiesātajiem reģistrētie īpašumi, kurus valsts var atsavināt – Krasovickim oficiāli nepiederot vispār nekas. Līdz šim piedzinējiem izdevies atgūt 5,1 miljonu eiro – apķīlājot abu bijušo akcionāru banku kontus. tomēr šeit tiesu izpildītāju iespējas pagaidām arī apstājušās.
“Līdzšinējā informācija, kas ir mūsu rīcībā, protams, liecina par to, ka bijušie akcionāri ļoti savlaicīgi bija veikuši darbības, lai būtiskākos īpašumus pārrakstītu uz citām personām, tostarp, uz tuviem radiniekiem. Tāpat, pirms ieguldījuma līguma noslēgšanas, ar kuru valsts ieguva “Parex” banku, tika konstatēts, ka abi akcionāri nobēdzināja naudas līdzekļus, respektīvi izņēma maksimāli no bankas kontiem naudas līdzekļus un šobrīd faktiski konstatēti šie divi īpašumi,” saka SIA “REAP” valdes locekle Iveta Ališuska.
Tiesu izpildītāju uzdevums ir nemitīgi monitorēt Kargina un Krasovicka kontus, īpašumus, jebkāda tipa darījumus kā Latvijā, tā ārzemēs un kolīdz parādās aktīvi naudas līdzekļi – tie jāatsavina. Teorētiski tas nozīmē – kamēr nebūs piedzīta visa summa, abi bijušie baņķieri nedrīkst būt finansiāli aktīvi un viņu kontos nevar nonākt neviens cents. Realitātē gan tas, visticamāk, nozīmē, ka visu atlikušo mūžu viņi savas finanses pārvaldīs, piemēram, caur trešajām personām un ofšoriem.
“Visādi var būt. Es tiešām nezinu kā tas realitātē notiek, bet nav izslēgts, ka viņi tā dara un darīs, protams,” saka Ališauska.
“Skaidrs ir tas, ka tos spriedumus var ļoti daudzus gadus izpildīt un tiesu izpildītāji dzīsies pakaļ, bet nu šī būs tāda kaķa un peles spēle, kurš būs veiklāks,”
norāda zvērināts advokāts Andris Tauriņš.
Advokāts pauž, ka šāda prakse ir plaši izplatīta un prognozējot sev nelabvēlīgus spriedumus privātpersonas regulāri atbrīvojas no potenciāli atņemamās mantas. Lai gan pēdējā laikā tiesas darījumus, kuros cilvēki mantu apzināti nobēdzina, vairumā gadījumu atceļ, šoreiz tas nav iespējams, jo abi baņķieri īpašumus pārdeva jau 2000. gadu sākumā un darījumiem iestājies noilgums.
Kargina savrupmāja "Villa Adlera" Jūrmalā no ārpuses
“Tas, kas ir padomājams, iespējams, likumdevējam, ir par kriminālatbildību, jo mantas nobēdzināšana kā tāda ir krimināli sodāma darbība, bet tur ir zināmi ierobežojumi, kas vairāk attiecas uz situācijām, kad nodokļi varbūt nav samaksāti un tādām tautsaimniecības interesēm. Bet, ja divas privātpersonas ir viena otrai parādā un manta ir nobēdzināta, tur ir ļoti grūti pierādīt šo kriminālatbildību,” saka Tauriņš.
Turklāt, ņemot vērā Kargina un Krasovicka ietekmi, kontaktus un zināšanas, savas mantas apslēpšanai visticamāk izmantotas sarežģītas shēmas, kas sniedzas tālu pāri Latvijas robežām. Uz jautājumu, vai izdosies atbūt 205 miljonus, Ališauska atbild: “Es stipri apšaubu, ka pilnā apmērā atgūsim.”
