Kritiskā lasīšana: kāpēc inflācija smacē Latvijas iedzīvotājus?

Inflācijai ir jābūt, tomēr, lai veicinātu tautsaimniecības izaugsmi, tai nevajadzētu pārsniegt divus procentus, aprēķinājuši ekonomisti. Eiropas Centrālā banka (ECB) sadarbībā ar Eiropas Savienības valstu nacionālajām bankām cenšas panākt, lai inflācija atgriežas iespējami tuvāk ideālam, taču tas prasīs vismaz visu 2023. gadu.

Inflācijas eksploziju izraisīja deflācija Covid-19 pandēmijas laikā, kad cenas saruka, izpostot veselas industrijas. Vēlāk, mazinoties kovidlaika ierobežojumiem, šie biznesi strauji atdzima. Izslāpuši pēc ierastās dzīves, cilvēki tērēja vairāk naudas nekā agrāk, kas uzņēmējiem ļāva paaugstināt cenas. Vēlāk liels grūdiens inflācijai bija Krievijas iebrukums Ukrainā. Tas krasi mainīja pārtikas un energoresursu starptautiskā tirgus ierasto kārtību. Valstis un iedzīvotāji nadzīgi sāka veidot uzkrājumus. Palielinoties pieprasījumam, cenas atkal pieauga.

Nu jau inflācijas augstākais punkts ir aiz muguras, vēl atlikuši tikai pāris ziemas mēneši ar augstajām komunālo pakalpojumu cenām, bet ne visi Latvijas iedzīvotāji var atviegloti uzelpot. Tieši Latvijā inflāciju joprojām izjūtam visasāk no visām eirozonas valstīm. Kāpēc, ko sagaidīt un vai tagad ir īstais laiks ieguldīt naudu investīcijās? 

Inflācijas skaidrojums

Inflācija liecina par to, cik liels ir mūsu dzīves sadārdzinājums, tās statistiskie dati parāda, par cik procentiem patēriņu cenu indekss šobrīd ir augstāks nekā tas bija iepriekš (parasti salīdzinot mēneša vai gada nogrieznī). Tiek uzskatīts, ka optimālā inflācija ir divi procenti gadā. Tāpēc ECB pastāvēšanas galvenais mērķis ir nodrošināt inflācijas līmeni šajos divos procentos.

20 gadu kopš pastāv eirozona desmit gadus vidējā inflācija bija šajos 2% rāmjos. Īstermiņā, protams, var būt inflācijas svārstības ārpus šiem 2%, teic Oļegs Krasnopjorovs un uzsver, ka vēl pirms gada bija pārāk zema inflācija – zem 2%, kas arī ir slikti, jo tiek uzskatīts, ka tas bremzē tautsaimniecības attīstību. Tāpēc ECB “ilgu laiku domāja, kas jādara, lai veicinātu inflāciju uz tiem 2%”.

Un tad nāca negaidītais – pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā, kas visu strauji sadārdzināja: gan energoresursus, gan pārtiku, jo gan Krievija, gan Ukraina globālā mērogā ir ļoti nozīmīgas pārtikas eksportētājvalstis. Pat ja eksports turpinājās, sāka domāt, vai pasaulē neveidosies pārtikas trūkums, un līdz ar to cenas pieauga. Visi grib un sāka veidot uzkrājumus – gan iedzīvotāji, gan valstis, it sevišķi tās, kas atkarīgas no pārtikas importa. Un - jo lielāks pieprasījums pie ierobežota piedāvājuma, uzreiz pieaug cena.

Tai pašā laikā arī jāuzsver, ka mūsu ekonomika ir diezgan aktīva, un cilvēkiem alga auga gan globāli, gan arī Latvijā. Pēdējo trīs gadu laikā visi runā par krīzi, bet jāņem vērā arī tas, ka šai laikā Latvijā pieauga lielo algu saņēmēju (virs 3000 eiro mēnesī) skaits - no 20 000 uz 40 000 cilvēkiem.

Kāpēc pieaug kredītu procentu likmes?

Lai panāktu to, ka inflācijas procents vidējā un ilgtermiņā nostabilizētos 2% robežās, ECB un visas pārējās bankas pasaulē ceļ kredītu procentu likmes. Tas neveicina inflācijas samazināšanos jau šodien, bet tas to ietekmēs ilgtermiņā - samazina ekonomisko aktivitāti un kreditēšanas apjomu, kopējo pieprasījumu.

Šogad jau jūtam, ka inflācija sāk samazināties. Ja vēl pirms pāris mēnešiem eirozonā, arī Latvijā, tā bija 22%, tad tagad jau 20% apmērā. Tā kā samazinājums ir. Latvijas Bankas prognoze ir tāda, ka šī gada sākumā inflācija būs 20% apmērā, bet gada beigās jau 5% apmērā.

Tomēr ir skaidrs, ka kredīta procentu likmju kāpums turpināsies, saka Oļegs Karasnopjorovs (procenta likmju kāpums vienā reizē ir par 0,25 punktiem). Tas notiek pakāpeniski, lai “ekonomikas aģentiem” dotu signālu, ka centrālā banka patiešām vērtē situāciju un grib, lai ilgtermiņā inflācija būtu 2% nevis 20%.

Šāds – 2% inflācijas līmenis varētu būt nākamgad vai aiznākamgad, prognozē Oļegs Krasnopjorovs. Bet tomēr mums jābūt gataviem tam, ka energoresursu cenas būs augstas ilgu laiku, bet situācija var izmainīties ļoti ātri.

Bija prognozēts, ka augstākā inflācijas virsotne - septiņu līdz desmit procentu līmenī - tiks sasniegta 2022. gada sākumā, un tad tā pakāpeniski samazināsies, bet tagad redzam, ka Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ tā ir sasniegusi 20%, iepriekš izteiktās prognozes vērtē Oļegs Krasnopjorovs.

Vai valsts atbalsts energoresursu krīzē ir efektīvs?

Šī atbalsta galvenais mērķis nebija vis samazināt inflāciju, bet gan palīdzēt cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, jo viņiem pašreiz piedzīvotais inflācijas apjoms ir vēl lielāks nekā vidēji statistiskais. Inflācijas ietekme uz katru indivīdu ir atkarīga no viņa izdevumu struktūras. Cilvēkam ar zemiem ienākumiem tā galvenokārt ir pārtika, energoresursu cenas, komunālie maksājumi, un tad viņam inflācija var sasniegt nevis 20%, bet gan 40% gadā, un ar to sadzīvot ir grūti. Tādēļ arī bija šis valsts atbalsts, bez kura apkures cena būtu daudz, daudz lielāka.

“Tā kā valsts atbalsts strādā, tas ir efektīvs. Ja iepriekš domājām, kā pārziemosim šo ziemu, tad tagad mēs jau esam ziemas vidū, un nevienam vairs nav šaubu, ka to pārdzīvosim. Tagad visi domā jau par nākamo ziemu,” saka Oļegs Krasnopjorovs.

Kāpēc Latvijā ir visaugstākā inflācija eirozonā?

Mūsu cilvēki lielu daļu ienākumu tērē pārtikas iegādei un komunālo pakalpojumu apmaksai, tieši tiem produktiem, kuru cenas visvairāk augušas gan Latvijā, gan citur Eiropā. Tas nozīmē, ka pie mums ir augstāks inflācijas procents.

Otrs inflācijas pieauguma faktors saistās ar to, ka ekonomikas attīstība turpinās; vidējā alga aug, kas uztur pieprasījumu. Kā piemēru Oļegs Krasnopjorovs min ēdināšanas uzņēmumus, kuri aizvēra durvis, sākoties pandēmijai, bet nu pēc ierobežojumu atcelšanas atkal atvērās, bet jau ar daudz augstākām cenām. Cilvēki sāka iet uz ēdināšanas uzņēmumiem, pieprasījums nekritās, un tāpēc tas arī audzēja inflāciju.

Kā trešo iemeslu augstajai inflācijai Oļegs Krasnopjorovs min konkurences trūkumu. Uzskatāms piemērs tam bija nesen atklātais būvnieku kartelis, kurā vairākus gadus Latvijas lielākie būvniecības uzņēmumi savā starpa vienojās, kā piedalīsies valsts iepirkumos.

“Tātad būvniecības izmaksas bija pārāk augstas gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Uzņēmumi augstās būvniecības izmaksas kompensēja ar cenu kāpumu. Un līdz ar to konkurences trūkums būvniecības sektorā nebija vienīgais, kas audzēja inflāciju,” rezumē Latvijas Bankas ekonomists.

Vai patlaban ir īstais laiks ieguldījumiem?

“No vienas puses, kad ir inflācija, cilvēki domā, ko darīt ar saviem uzkrājumiem. Kaut kur steidzīgi jāiegulda! Vai, ne? Un tad tev pēkšņi zvana kaut kāda investīciju kompānija un prasa, vai tu negribi ieguldīt naudu ar augstu ienesīguma procentu. Ja inflācija būtu zema, tad cilvēks vēl domātu, ka varbūt ne. Bet tad, kad inflācija augsta, pats cilvēks grib kaut ko atrast,” teic Oļegs Krasnopjorovs.

Visi saka, ka Latvijas iedzīvotājiem nav naudas, bet šādi krāpniecības uzņēmumi no Latvijas iedzīvotājiem ik gadu “izvelk” miljonus. Bet jāņem vērā, ka akciju tirgus var apsīkt, kā tas notika pērn, kad naudas vērtība samazinājās ne tikai inflācijas dēļ, bet kritās arī tās apjoms eiro izteiksmē.

Tas pats attiecas arī uz ieguldījumiem nekustamajā īpašumā. Ja no 2020. gada līdz pat pagājušā gada pirmajai pusei nekustamā īpašuma cenas auga, tad tagad tās neaug, vai pat samazinās. Un tas, cik ilgi tās samazināsies, nav zināms.

Jāfiltrē ziņas par finansēm un inflāciju

“Kad lasām ziņas, bieži vien uzduramies virsrakstiem: šausmas, šausmas! Kāpēc tā? Ja tu gribi piesaistīt cilvēku uzmanību, tu “izej ārā” ar ļoti negatīvām prognozēm, jo tieši tās ļoti piesaista cilvēku uzmanību. Žurnālisti to ļoti labi zina, un viņi pat neitrālu prognozi var uztaisīt kā negatīvu prognozi. Un tad šī ziņa tiek publicēta vienā interneta portālā, otrs portāls to izlasa un pieliek klāt vēl negatīvāku ziņu, un tad lasām biedējošas ziņas: eirozonas bankrots, ASV sadalīsies 52 štatos, globālais finanšu sistēmas krahs, naudas vietā būs tikai kriptovalūta!

Un tad rodas ideja savus uzkrājumus investēt kriptovalūtā. Tāpēc jābūt ļoti vērīgiem, izvērtējot šādas ziņas. Jāņem vērā, ka jebkuras ziņas, kas mūs aicina rīkoties ātri un nekavējoties, neuzdodot kaut kādus jautājums, visticamāk, ir viltus ziņas,” saka Oļegs Krasnopjorovs.

Kritiskās lasīšanas skola ir SIF/MAF atbalstīts projekts, kura mērķis ir veicināt sabiedrības kritisko domāšanu un aizdomāties par ziņu kontekstu, ikdienā lasot dažādu mediju saturu.

Projektu finansē "Mediju atbalsta fonds" no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Kritiskās lasīšanas skolas" saturu atbild SIA Izdevniecība "Rīgas Viļņi".