Ezoterisko Pokaiņu mežu apsēduši kaitēkļi - nāksies krietni paretināt mītiem apvīto pastaigu vietu
Mītiem un leģendām apvītajā Pokaiņu mežā, ko atpūtnieki iecienījuši pastaigām, ar katru gadu pieaug egļu astoņzobu mizgraužu bojāto koku skaits, kas apdraud atpūtnieku drošību un īsā laikā var bojāt veselas mežaudzes, informē AS “Latvijas valsts meži” (LVM).
Lai ierobežotu kaitēkļa izplatību un saglabātu vēl neskartos un veselos kokus mežaudzē, pieņemts lēmums Pokaiņu meža teritorijā izzāģēt atsevišķus kokus.
Mizgrauži uzdarbojušies visā meža teritorijā
Kā norāda LVM, egļu astoņzobu mizgraužu bojājumi ir sastopami visā Pokaiņu meža teritorijā – gan ceļu un taku malās, gan dziļāk mežaudzēs. Tāpēc meža apsaimniekošanas ietvaros jau šoziem tiek plānoti mežizstrādes darbi Pokaiņu mežā un tam piegulošajās teritorijās.
31. janvārī notika Dobeles novada pašvaldības pārstāvju un LVM darbinieku tikšanās, kuras laikā tika apmeklētas lielākās kaitēkļu nopostītās mežaudzes Pokaiņu mežā un pārrunāti jautājumi par teritorijas apsaimniekošanas nepieciešamību un specifiku.
Starp eglēm stādīs priedes
LVM Zemgales reģiona Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Jānis Zitāns stāsta, ka mizgrauži parasti ir problēma egļu audzēs, kas vecākas par 40 gadiem, īpaši vietās, kur visas mežaudzes ir aptuveni viena vecuma un blīvi saaugušas.
Kad kaitēkļa bojātās egles tiks nozāģētas un izvestas no teritorijas, izvērtējot augšņu piemērotību, lielākajos atvērumos tiks veikta meža atjaunošana ar priedes stādiem, lai šajā teritorijā nākotnē veidotu lielāku priežu mežaudžu īpatsvaru.
Lai arī koku bojājumi satopami visā Pokaiņu meža teritorijā, vispirms darbus veiks ārpus akmens krāvumu koncentrācijas vietām.
LVM aicina Pokaiņu meža apmeklētājus būt saprotošiem un piesardzīgiem, netuvoties meža tehnikai darbu laikā.
Pokaiņu mežs – vai sena svētvieta?
Pokaiņu mežs atrodas 13 kilometru attālumā no Dobeles.
Kā vēsta informācija Dobeles novada pašvaldības mājas lapā, par Pokaiņiem ir bijis zināms jau pagājušā gadsimta 30.gados, taču pilnībā tos atklāja 90. gadu vidū.
“Pokaiņu mežs - mīklainās akmeņu upes, krāvumi, vaļņi un īpatnējie savrupakmeņi ir bijuši par pamatu tam, ka mežs ir fantastiskiem un neparastiem minējumiem, dažādiem pieņēmumiem apaudzis. Nenoliedzami gan ir tas, ka Pokaiņi ir spēcīga enerģētiska vieta. Zintnieki, dziednieki un ekstrasensi Pokaiņus nešaubīgi uzskata par senu svētvietu,” mītiem apvīto vietu apraksta pašvaldība.
Cilvēki gadu gadiem šeit meklējuši kaut ko vairāk, nekā tikai pabūt dabā - citi redz vīzijas, bet dažs uztver informācijas plūsmu. Gidi un Pokaiņu meža apmeklētāji stāsta arī par novērotām anomālām dabas parādībām.
Kas ir egļu astoņzobu mizgrauzis, un kāpēc tas tik plaši izplatījies?
LVM skaidro, ka egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) ir postošākais kaitēklis parastajai eglei visā tās dabiskās izplatības areālā Eiropā un Āzijas ziemeļu daļā. Šā kaitēkļa izplatībai labvēlīgi apstākļi ir karstas, sausas vasaras, kā arī vētras, kad mizgrauzis savairojas vēja sagāztajās un nolauztajās eglēs. Nereti kaitēkļa nodarītie postījumi ievērojami pārsniedz vētras radītos.
Egļu mizgraužu pirmie izlidojumi var sākties jau aprīļa beigās, taču to masveida izlidošana parasti notiek ap maija pirmo dekādi vai maija vidū.
Ja šajā periodā laiks ir sauss, silts un bez vēja, tad viennozīmīgi tie ir labvēlīgi nosacījumi mizgrauža izlidošanai, kas teju bez pārtraukuma notiek līdz pat septembrim.
LVM speciālisti paskaidro, ka pēdējos gados egļu mizgrauža savairošanos veicinājuši pamatā klimatiskie apstākļi, turklāt ar šo problēmu cīnās ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā, Austrijā un Slovākijā.
