Kritiskā lasīšana: kas Latvijā mainījies, šeit ieceļojot Ukrainas bēgļiem?
Ukrainā notiekošā kara izraisītā bēgļu krīze nav pirmā un arī ne pēdējā, ar kuru nākas saskarties Latvijai. Viena no problēmām – nav iespējams precīzi zināt, cik bēgļu Latvijā atrodas. Biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” valdes priekšsēdētāja Evija Strupiša atzīst, ka kopumā Latvija Ukrainas bēgļiem ir labs patvērums – šeit runā valodās, ko viņi saprot, un ir jūtams valsts un sabiedrības atbalsts. Tomēr mūsu valstī joprojām, kaut arī daudz mazākā skaitā, ierodas patvēruma meklētāji no citām valstīm.
Citāda situācija nekā ar bēgļiem no Ukrainas ir, piemēram, ar glābiņa meklētājiem no Afganistānas, kuri nezina angļu un krievu valodu, par latviešu valodu nemaz nerunājot, un arī attieksme pret viņiem nav tik pozitīva. Savukārt ukraiņiem lielākās galvassāpes sagādā nepārtrauktās izmaiņas uzturēšanās nosacījumos. Par situāciju ar bēgļiem mūsu valstī Jauns.lv iztaujāja Eviju Strupišu.
Bēgļu plūsma
Pēc pirmā lielā Ukrainas bēgļu pieplūduma varētu šķist, ka viņu plūsma varētu būt mazinājusies. Bet kā ir patiesībā? Evija Strupiša stāsta: “Cilvēku ir mazliet mazāk, bet šāda viļņveidīga kustība bija novērojama arī vasarā. Tas, ka šobrīd ir mazāk, nenozīmē to, ka bēgļu skaits turpinās samazināties vai gluži pretēji – palielināties. Prognozējamība praktiski nav iespējama arī tāpēc, ka Eiropas Savienībā ir brīva pārvietošanās. Nav drošu datu par bēgļu skaitu katrā no Eiropas valstīm.”
Pēc izsniegto uzturēšanās atļauju un vīzu skaita varam uzskatīt, ka Latvijā ir ap 40 000 Ukrainas bēgļu, bet tas nav akmenī iecirsts skaits.
Strupiša teic, ka viņiem Latvija katrā ziņā ir pievilcīga zeme, nekā, piemēram, bēgļiem no Afganistānas, kuri bieži vien nepārvalda ne angļu, ne krievu valodu, par latviešu valodu nemaz nerunājot. Ukraiņiem Latvija ir pievilcīga arī tādēļ, ka mēs esam skaidri pauduši savu nostāju attiecībā pret Ukrainu, kas viņiem liek uzskatīt, ka Latvija ir droša valsts.
Vai Latvija bija gatava bēgļu krīzei?
Ir iespējams sakārtot sistēmu bēgļu uzņemšanai, bet nevar izplānot, cik un kurā brīdī cilvēki ieradīsies. Integrācijas sistēma ir ļoti skaidra, viss ir salikts rāmjos - ko mēs sagaidām no bēgļiem, un ko mēs viņiem varam sniegt, saka Strupiša.
"Jāsaka, ka Latvijas valsts un lēmumu pieņēmēji ļoti ātri noreaģēja, nosakot primārās vajadzības – izmitināšanu un ēdināšanu. Un tālāk jau varam domāt par integrāciju, jo cilvēks ar tukšu vēderu un bez jumta virs galvas nevar domāt ne par valodas mācībām, ne darba meklējumiem, visas dokumentu jūras nokārtošanas,” pauž Strupiša.
Ukraiņiem ir piešķirts īpašs statuss – pagaidu aizsardzība. Tas nozīmē, ka viņiem nav jāveic garā patvēruma pieteikuma procedūra. Cilvēks uzreiz Latvijā ieguva uzturēšanās atļauju uz gadu.
ES nu ir nolēmusi, ka ukraiņiem pagaidu aizsardzība tiks nodrošināta līdz 2024. gadam. Bet sākumā bija zināma “mētāšanās”. Vispirms ukraiņiem uzturēšanās atļauju piešķīra uz trīs mēnešiem, tad to pagarināja vēl uz mēnesi un tad atkal līdz gadam.
“Pa vidu bija ļoti daudz izmaiņu. Mums par šo atbalstu jābeidz domāt īstermiņā, tas jānosaka ilgtermiņā, jo tas tiešām visiem iesaistītajiem atvieglo darbu. Praktiski ir neiespējami strādāt un pašam bēglim, cilvēkam sajusties droši, ja tu nezini, kas pēc kāda brītiņa notiks ar tavām primārajām vajadzībām,” saka Evija Strupiša.
Bēgļu izmitināšana
Mājvietu atrašana bēgļiem ir ārkārtīgi kompleksa problēma, uzskata biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” vadītāja. Tas sastāv no ļoti daudziem mainīgajiem rādītājiem: “Man šķiet, ka te kopumā vajadzētu runāt par sociālo dzīvojamo fondu kā tādu, kas Latvijā pieejams arī tiem, kam valsts nodrošina dzīvokļus – personām ar invaliditāti, vientuļajiem pensionāriem, bāreņiem un tamlīdzīgi, kuriem, kaut arī dzīvoklis pienākas, uz to jāgaida rindā. Tas nav tikai attiecībā uz bēgļiem, ukraiņiem, tas ir jautājums par dzīves vietām tiem, kuri paši sev to nespēj nodrošināt.”
Un šis mūsu valstī jau ilgstoši ir bijis izaicinājums. Lai arī cik tas neizklausītos ciniski, Evija Strupiša domā, ka ukraiņu bēgļu krīze un laiks pēc tam, kad Ukraina uzvarēs šajā karā, veicinās to, ka mūsu valsts pašvaldības telpas, kas bija pielāgotas ukraiņu izmitināšanai, palīdzēs šo jautājumu atrisināt.
Pašvaldības ukraiņu izmitināšanai ir pielāgojušas internāta telpas, atjaunotas ēkas, ko varēs izmantot arī pēc tam, kad Ukraina uzvarēs un ukraiņi būs devušies mājās. “Te ir iespēja sakārtot lietas, kas ilgstoši nav bijušas risinātas,” teic Evija Strupiša.
Uzlabojumi integrācijas sistēmā
Pēdējā gada laikā saistībā ar Ukrainas bēgļiem noticis labs precedents latviešu valodas kursu pieejamības nodrošināšanā. Tikko ukraiņi latviešu valodu apguva zemākajā – A1 līmenī, viņiem bija iespēja uzreiz sākt to apgūt A2 līmeni.
“Līdz šim patvēruma meklētājiem Muceniekos bija iespēja pirmos latviešu valodas soļus A1 līmenī apgūt, bet tad pagāja pat pusgads, lai sāktu A2 līmeņa kursu,” saka Evija Strupiša. Un tad daudziem vairs nebija vai zuda motivācija tālāk mācīties valodu. Daļa pusgada laikā jau bija piemirsusi, ko apguva A1 līmenī, tāpat motivāciju mazināja tas, ka tikai katram piektajam Mucenieku patvēruma meklētāju centrā izmitinātajam piešķīra patvēruma statusu Latviju. Tas nozīmē, ka valodas nepieciešamība bija tikai viens pret pieci. Šādos stresa apstākļos iemācīties tik sarežģītu valodu kā latviešu bieži vien nav iespējams.
Tagad, iespējams, ukraiņu bēgļu krīzes apstākļos mēs mobilizēsim savus resursus, lai integrācijas procesus, ne tikai saistībā ar ukraiņiem, bet vispār, risinātu veiksmīgāk. Un tieši šis pirmais pusgads ir vissvarīgākais, teic Evija Strupiša:
“Pirmajā pusgadā cilvēks iemācās valodu, izprot vietējās paražas un vietējo birokrātiju. Un tad mēs viņu jau varam atlaist no šīs atbalsta sistēmas, viņš kļūst par sociāli un ekonomiski aktīvu mūsu valsts iedzīvotāju.”
Pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā bēglis var iegūt pēc piecu gadu nodzīvošanas mūsu valstī. Šai laikā viņš ir iemācījies latviešu valodu, ieguvis darbu un draugu, paziņu loku jaunajā mītnes valstī, un tad viņš pie mums var justies kā mājās. Kā pašu galveno aspektu, lai viņš integrētos Latvijā, Evija Strupiša min latviešu valodas zināšanas.
Kādu atbalstu saņem Ukrainas bēgļi
Šobrīd valsts atbalstu piešķir no budžeta sadaļas, kas paredzēta neparedzētiem gadījumiem. Bet ir arī pašvaldību sarūpētie līdzekļi, nevalstisko organizāciju palīdzība, privātie ziedojumi, kā arī starptautisko atbalstītāju palīdzība. Tā kā ir ļoti daudz un dažādu finanšu avoti. Kādu vienu, galveno, nosaukt nav iespējams, visi ir svarīgi.
Pašreizējā ukraiņu bēgļu krīze, pēc Evijas Strupišas domām, uzlabos mūsu sabiedrības attieksmi pret bēgļiem vispār. Biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” rūpējas ne tikai par ukraiņiem, bet arī par citiem bēgļiem, piemēram, tiem, kas ierodas no Afganistānas vai Irākas – visiem cilvēkiem, kuri ieradušies pie mums, meklējot patvērumu. “Ceru, ka solidaritāte, ko mēs esam izrādījuši pret ukraiņu bēgļiem, paplašināsies arī uz citiem bēgļiem, mēs izjutīsim vairāk empātijas pret bēgļiem, kuri atrodas neapskaužamā situācijā,” teic Evija Strupiša.
Jo Latvijā ierodas ne tikai bēgļi no Ukrainas. Joprojām turpinās Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko izraisītās bēgļu krīzes sekas. Tāpat “Gribu palīdzēt bēgļiem” strādā arī ar patvēruma meklētājiem no citām valstīm, kas atrodas Muceniekos. “Arī citi bēgļi nekur nav pazuduši un mēs biedrībā joprojām ar viņiem strādājam,” saka Evija Strupiša.
"Kritiskās lasīšanas skola" ir SIF/MAF atbalstīts projekts, kura mērķis ir veicināt sabiedrībā kritisko domāšanu un aicināt aizdomāties par ziņu kontekstu, lasot dažādu mediju saturu ikdienā.
Projektu finansē "Mediju atbalsta fonds" no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Kritiskās lasīšanas skolas" saturu atbild SIA Izdevniecība "Rīgas Viļņi".
