Lielais kašķis par Krievijas miljardiera izstādi Ogres muzejā: latviešu zelta porcelāns plīst uz nebēdu. FOTO. VIDEO

Šajā teju vai sakrālās Latvijas mākslas vērtību “dauzīšanā” piedalījās visi, kam nebija slinkums, sākot ar muzejniekiem, pašvaldības darbiniekiem, politiķiem un beidzot ar Ārlietu ministriju. Un galvenais iemesls jau it nebūt nebija izstādes saturs un tur redzamie priekšmeti (līdz totālajam Ukrainas karam ekspozīcija pabijusi neskatāmos Latvijas muzejos – Rīgā, Madonā, Ventspilī, Liepājā, Daugavpilī), bet gan to īpašnieka vārda esamība Eiropas Savienības sankciju sarakstos.

Izstāžu zāles durvis paliek slēgtas

Izstādi vajadzēja atklāt trešdien, 1. februārī, un pat vēl tās dienas rītā īsti nebija skaidrs, vai tā notiks vai nē. Ogres novada mērs Egils Helmanis (Nacionālā apvienība) pašvaldības pārziņā esošā muzeja izstāžu zāles durvis neatslēgt saņemtā spiedienu rezultātā nolēma tikai pāris stundas pirms paredzētās izstādes atklāšanas.

Izstāžu zālē ekspozīcija jau bija izveidota, reklāmas sadrukātas, sienu rotāja sankcijām pakļautā Pjotra Avena sirsnīgie pateicības vārdi Ogres mēram Helmanim par izstādes ideju. Bet to redzēja tikai paši muzeja darbinieki un daži pašvaldības pārstāvji.

Ogrē atceļ Krievijas miljardiera Pjotra Avena Rīgas porcelāna kolekcijas izstādi:

Ogres Vēstures un mākslas muzejs no pēdējā brīdī atceltās izstādes norobežojās, norādot, ka kolekcijas īpašnieka dēļ paši to rīkot nevēlējās. Taču muzejs pieder pašvaldībai un saņem tās finansējumu. Lai iekārtotu novada domes priekšsēdētāja vēlmēm pakārtotu izstādi, muzejs pakļāvies vietvaras vadītāja spiedienam un pat atcēlis jau iepriekš ieplānotu citu izstādi. Visu Pjotram Avenam piederošās porcelāna kolekcijas izstādes sagatavošanu uzņēmusies Ogres novada pašvaldība, muzejam bija uzdots tikai sagatavot telpu un inventāru.

Tā nu muzejs mazgā rokas nevainībā, bet pamatīgā pretstāvē nu ir redzami Nacionālās apvienības politiķi – tās līderis Raivis Dzintars un Ogres mērs. Sevišķi dīvaini tas ir šobrīd, kad it kā nevienam nevajadzētu būt domstarpībām par to, kurā pusē Ukrainas kara sakarā nostājušies “nacionāļi”.

Ogres novada mērs skumji smaida par divkosību, maziskumu un bailēm

Ogres mērs savu sacerējumu “Vai vērsīsim sankcijas pret savu kultūru?” publicējis ne tikai pašvaldības mājaslapā, bet arī pielipinājis pie Ogres muzeja durvīm. Tajā teikts:

“Ogres Vēstures un mākslas muzejā bija paredzēta latviešu kultūras dižgaru, brīvvalsts meistaru apgleznotā porcelāna izstāde. Anša Cīruļa, Romana Sutas un citu. Bet nebūs. Pagaidām.

Šos mākslas darbus, mūsu kultūras mantojuma pērles, mēs nevarēsim skatīt klātienē, jo, padzirdējuši par šo izstādi, daži mūsu valsts politiskās kārtības noteicēji kļuva nervozi, sāka drudžaini domāt par to, vai tikai tas kādu neaizskars. Un, kā parasti, nevadījās no domas, ko mēs gūstam un ko zaudējam kā tauta. Vismaz man tāds iespaids radās no saņemtajiem zvaniem un nodotajiem mājieniem no tiem, kas, sev vien zināmu iemeslu dēļ, neuzdrošinās runāt ar mani personīgi.

Pret ko šiem mūsu dzīves noteicējiem bija iebildumi? Pret to, ka šie mākslas darbi atrodas privātā kolekcijā – tie atrodas Pjotra Avena fonda pārvaldījumā. Pret Pjotru Avenu ir sankcijas noteikusi ES, bet ne ASV. Es, protams, nezinu globālās spēles aizkulises, bet ASV lēmumi man šķiet Latvijas drošībai daudz būtiskāki un vērā ņemamāki. Es zinu arī to, ka Pjotrs Avens ir palīdzējis ukraiņiem, nosodījis Krievijas agresiju un izteicis gatavību savus līdzekļus ieguldīt Ukrainas un Latvijas izaugsmē. Pjotra Avena īpašumus draud konfiscēt Kremlis, lai tos izmantotu kara finansēšanā.

Bet stāsts šoreiz ir nevis par miljardieri, bet gan par mums pašiem. Par mūsu divkosību, maziskumu, bailēm, nespēju vadīties no savām interesēm. Skumji smaidu, redzot, ka tie paši, kas skaļi postulēja mākslas atrautību no politikas un ideoloģijas, sašuta par Daugavpils “cenzūru” pret reliģiski aizskarošo darinājumu – krustā piestiprinātu dzimumlocekli, tagad ir gatavi, nepareizā īpašnieka dēļ, neļaut muzejam izstādīt 1925. –1940. gada latviešu mākslas darbus. Tātad faktiski mēs vēršam sankcijas pret savu kultūrvēsturi! Padomju laikā Purvīša un Rozentāla gleznas bija PSRS īpašumā. Vai latviešu pašapziņa un kultūras identitāte būtu ieguvusi, ja tādēļ, ka gleznas ir padomju režīma īpašumā, tās būtu liegts apskatīt, zināt par tām? Vai latvju dainas, kuru apkopošana tika sākta cara valdīšanas laikā, ir mazāk mūsu šī iemesla dēļ?

Ogres novada pašvaldība ir viena no tām, kas jau kopš reālā kara sākuma 2014. gadā sniedza atbalstu Ukrainai un tās cilvēkiem. Manu nostāju pret Putina Krieviju un darbus Ukrainas atbalstam katrs var redzēt publiskās informācijas vidē. Šo nostāju nekas nespēs mainīt. Tādēļ domāju, ka man ir morālas tiesības uzsvērt, ka galējības nav labas. Ir svarīgi, lai nejaucam mūžam mainīgo ikdienu un to, kas veido mūsu kodolu. Ir svarīgi, lai, cenšoties darīt labu, cīnoties par ideāliem un savas valsts nākotni, mēs saglabātu skaidru skatu uz to, kas un kādas ir mūsu nacionālās intereses.

Es aicinu aizdomāties par to, cik bieži cīņa par mūsu un Ukrainas interesēm no augstāko amatpersonu puses  ir tikai šķietamība – skaļu paziņojumu un asprātīgu epitetu veidā, tā vietā, lai tiktu darīti reāli darbi – slēgta robeža ar Krieviju, nekavējoties ieviests obligātais dienests, izraidīti vai tiesāti Latvijai naidīgie! Ir taču tik nesalīdzināmi vieglāk vērsties pret pirmskara mākslu, tā imitējot cīņu par Latvijas interesēm! Mums sava valsts jābūvē, cik vien iespējams ērta un derīga primāri mūsu tautai! Pie tā arī palieku!

Mēs šo izstādi noteikti noorganizēsim, kad būs nosēdušies politisko pārpratumu putekļi”.

Ētikas un diskvalifikācijas faktori

Savukārt Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars publicējis savu viedokli par “porcelāna mākslas darbu izstādi” Ogrē:

“1. Izstādei nebūtu jānotiek un tā nenotiks viena iemesla dēļ: kolekcijas īpašnieks pastarpināti ir ES sankcijām pakļauta persona. Personas atrašanās sankciju sarakstā pašreizējos kara apstākļos ir diskvalificējošs faktors.

2. Saistībā ar P. Avena personību ir virkne neskaidrību, un es pašlaik atturētos izdarīt kategoriskus spriedumus. Jāpaļaujas uz drošības iestāžu analīzi un sniegtajiem vērtējumiem.

3. Apšaubīt Ogres novada domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa uzticību Ukrainas neatkarības cīņām ir netaisnīgi un muļķīgi. Egils ir riskējis ar dzīvību, uzturoties Ukrainas karstajos punktos, trenējis tās karavīrus un kā pašvaldības vadītājs sniedzis būtisku atbalstu Ukrainas pretošanās spēju stiprināšanai”.

Savukārt arī Ogres Vēstures un mākslas muzejs nu bijis spiests pievienoties sava priekšnieka (Ogres novada mēra) “politiskā priekšnieka” (partijas vadītāja) viedoklim. Muzejs šai sakarā uzrakstījis Atklāto vēstuli sabiedrībai:

“Plašu rezonansi šobrīd ieguvusi Ogres novada pašvaldības iecerētā, bet nenotikusī izstāde “Rīgas mākslas porcelāns. 1925 – 1940”, kurā būtu skatāmi izcili Latvijas mākslas porcelāna meistardarbi. Izstādi bija plānots eksponēt Ogres Vēstures un mākslas muzejā, mainot sagatavoto izstāžu plānu.

Pašreizējās politiskās situācijas kontekstā muzeja kolektīvs uzskata, ka šis nav īstais laiks izstādes veidošanai un nav ētiski šobrīd eksponēt kolekciju, kas pieder Pjotram Avenam, Eiropas Savienības sankcijām pakļautai personai. Laikā, kad notiek nežēlīgais Krievijas iebrukums Ukrainā, muzejam nav pieņemams aicinājums mākslu nejaukt ar politiku”.

Pašvaldība pret muzeju

Atbildi parādā nepalika Ogres novada pašvaldība, kura pavēstīja, ka “Ogres Vēstures un mākslas muzejs izplata nepatiesu informāciju!”:

“Ogres Vēstures un mākslas muzejs ir izplatījis paziņojumu saistībā ar plānoto, bet nenotikušo izstādi “Rīgas mākslas porcelāns. 1925 – 1940”, kurā būtu skatāmi izcili Latvijas mākslas porcelāna meistardarbi.
 
Lasot šo vēstījumu, rodas iespaids, ka ne muzeja vadītāja, ne darbinieki par plānoto izstādi neko iepriekš nav zinājuši. Vai tiešām izstāde tika gatavota lielā slepenībā?
 
Izrādās, ka nekādas “pagrīdes” darbības šīs izstādes sakarā tomēr nav notikušas. Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis, vērtējot muzeja vadītājas un speciālistu rīcību, teic, ka šādi rīkojas strauss, kas, iebāž galvu smiltīs, lai neredzētu, kas apkārt notiek. “Muzeja paziņojums ir nepatiess un maldinošs. Muzeja vadītāja Evija Smiltniece lieliski zināja par plānoto izstādi, par tās saturu, par eksponātu īpašnieku un piekrita izstādes rīkošanai muzeja telpās, nekādu iebildumu nebija. Dīvaini, ka tagad, ka plānota izstāde ir atcelta, parādās šāds paziņojums,” uzsver domes priekšsēdētājs.
 
Jāatgādina, ka darbs pie izstādes “Rīgas mākslas porcelāns. 1925 – 1940” organizēšanas aizsākās 6. janvārī. Tika izpētīti šo mākslas darbu katalogi, uz kuru vāka ir skaidri norādīts mākslas priekšmetu kolekcijas piederība, kas arī nekādā veidā netika slēpta. Divi no katalogiem tika iedoti muzeja direktorei, lai viņa un muzeja darbinieki varētu labāk iepazīties ar izstādes materiāliem. Līdz 1. februārim šie mākslas darbu katalogi glabājās muzejā.

Pjotra Avena kolekcijas izstāde “Rīgas mākslas porcelāns (1925-1940)” Ventspils muzejā 2015. gadā:

“Pēc pāris dienām, 9. janvārī, tiekoties muzejā telpās un pārrunājot ar porcelāna mākslas izstādes organizēšanu saistītus jautājumus, muzeja vadītāja Evija Smiltniece mani informēja, ka viņai ir zināms, kam pieder šie mākslas darbi, kā arī pavēstīja, ka šie darbi jau ir bijuši izstādīti arī citviet Latvijā, piemēram, Liepājā. Muzeja vadītājas un personāla darbs pie izstādes sarīkošanas norisinājās visu janvāra mēnesi – gan kārtojot organizatoriskos jautājumus, gan noformējot vitrīnas, gan veicot izstādāmo darbu aprakstus un drukājot afišu. Līdz ar to pārsteidz šāda rīcība – pēc aptuveni mēnesi ilga kopdarba publicēt šādu vēstuli,” savu viedokli pauž domes priekšsēdētāja asistente Dace Līva.

Domes priekšsēdētājs uzskata, ka ar šādu sava veida norobežošanos no iesaistes plānotās izstādes organizēšanā izpaužas muzeja vadītājas nekonsekvence, un aicina muzeja vadību un darbiniekus nemaldināt sabiedrību”.

Neizprotamā nostāja

Savukārt Latvijas Ārlietu ministrija paziņojusi: “Laikā, kad Krievija ir iebrukusi Ukrainā un bez Ukrainas civiliedzīvotāju slepkavībām tiek iznīcināts arī Ukrainas kultūras mantojums, tostarp tiek izlaupīti un iznīcināti Ukrainas muzeju krājumi, šādas izstādes rīkošana Ogres Vēstures un mākslas muzejā, kurā būs apskatāma sankcionētas personas porcelāna kolekcija, ir neizprotama,” teikts Ārlietu ministrijas komentārā.

Bet Latvijas muzeju saimē norises ap Pjotra Avena kolekcijas izstādi raisa neizpratni. Sevišķi muzejniekus pārsteidz Ogres novada vietvaras nostāja. Latvijas Muzeju biedrībā norādījusi, ka neilgā laikā šī ir jau otrā reize, kad kāda pašvaldība lemj iejaukties muzeju darbā, atgādinot par neseno gadījumu Daugavpilī, kur pašvaldības spiediena dēļ no ekspozīcijas izņemti atsevišķi priekšmeti.

Ogres situācijā gan neizpratni veicinot tas, ka vietvara sadarbību plānojusi ar agresorvalsts atbalstītājiem. “Tas ir tāds signāls, ka pašvaldība neuzticas muzejam vai arī vēlas diktēt savus noteikumus, kas noteikti nebūtu pieļaujams. Lai arī, kā viņš pats saka, šī ir mākslas kolekcija, šī ir Latvijas kultūra, bet mums ir jāpatur galvenais – ja pret viņu ir vērstas sankcijas, viņš ir darījis kaut ko tādu, kas atbalsta agresora valsti. Tas nav pieļaujams un arī muzejos nevajadzētu to popularizēt,” plašsaziņas līdzekļos paudusi Latvijas Muzeju biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Grīnvalde.

Latviešu un krievu kultūras tuvināšanās muzejs

Jāteic, ka izstāde Ogres muzejā tika rīkota sadarbībā ar Pjotra Avena dibināto fondu “Paaudze”, kurš sev mājvietu radis Pjotra Avena iegādātajā mājā Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 19. Šo 1873. gada celti īres namu pretī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajai ēkai Pjotrs Avens iegādājies pirms diviem gadiem, lai tur ierīkotu muzeju, kurā arī eksponētu savu “skandalozo” Rīgas porcelāna kolekciju. Ēka Krišjāņa Valdemāra ielā gan Pjotram Avenam pieder apstarpināti caur fondu “Paaudze”, kura viens no statūtu punktiem pēc publiski pieejamajiem Uzņēmumu reģistra datiem, starp citu, skan šādi: “Uz Krievijas Federācijas un Latvijas Republikas labu kaimiņattiecību un savstarpējo sapratni veicinošu kultūras iniciatīvu atbalstīšana”. Ukrainas karš, protams, ir kavējis šāda muzeja rašanos. Bet pirms pāris gadiem prese vēstīja:

“Krievu miljardieris, mecenāts un mākslas kolekcionārs Pjotrs Avens iegādājies nekustamo īpašumu Rīgā, Valdemāra ielā 19, ar mērķi nākotnē šajā namā izveidot nevalstisku latviešu un krievu mākslas muzeju.

Kā teikts paziņojumā presei, Pjotra Avena kolekcija veidota vairāk nekā 25 gadu garumā un ietver pasaulē lielāko divdesmitā gadsimta sākuma krievu mākslinieku darbu privātkolekciju, tāpat arī vairākas citas kolekcijas. Starp tām ir arī lielākā privātā padomju propagandas porcelāna kolekcija un Rīgas mākslas porcelāna un keramikas kolekcija. Viens no Rīgā iecerētā muzeja mērķiem būšot veicināt Latvijas porcelāna atpazīstamību.

“Jau vairākus gadus domāju par latviešu un krievu mākslas muzeja izveidi Rīgā. Latvija ir mana vectēva dzimtene, mana ģimene šeit pavada daudz laika, un ceru, ka iecerētais muzejs, tā pastāvīgā ekspozīcija un izstādes sniegs ievērojamu pienesumu Latvijas kultūras dzīvē, veicinās Latvijas atpazīstamību pasaulē, veicinās tūrismu. Privātie muzeji, tādi kā nesen atvērtais Jāņa un Dinas Zuzānu mākslas centrs, ir labs piemērs Latvijas pozicionēšanai Eiropas kultūras kartē. Esmu gandarīts, ka man izdevies atrast piemērotu ēku savai kolekcijai, un jau tuvākajā laikā uzsāksim projektēšanas darbus,” komentē mecenāts, mākslas kolekcionārs Pjotrs Avens”.

Krievu oligarhs Pjotrs Avens

Pjotrs Avens dzimis 1955. gada 16. martā Maskavā, ir daļējas latviešu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis, miljardieris. Ieguvis Latvijas pilsonību. Viņš savu ciešo attiecību ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu dēļ 2022. gadā iekļauts Eiropas Savienības izveidotajā sankcionēto personu sarakstā saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā>

Pjotra Avena tēvs bija vadības sistēmu speciālists Oļegs Avens (1927—1992), bet vectēvs Jānis Avens (1895—1938), dzimis Jaunpiebalgas pagastā, latviešu strēlnieks, kas pēc Krievijas pilsoņu kara palicis dzīvot Krievijā un nogalināts NKVD Lielā terora laikā veiktajā “Latviešu operācijā”. Savukārt paša Pjotra Avena māte pēc tautības ir ebrejiete.

1977. gadā beidza Maskavas Valsts universitātes ekonomikas fakultāti, 1980. gadā aizstāvēja ekonomikas zinātņu kandidāta disertāciju. Strādāja PSRS ZA Sistēmisko pētījumu institūtā, pēc tam Vīnes Starptautiskajā pielietojamās sistēmanalīzes institūtā. No 1991. līdz 1992. gadam darbojās Krievijas valsts pārvaldē. Bija ārlietu ministra pirmais vietnieks Jegora Gaidara valdībā, pēc tam Krievijas ārējo ekonomisko sakaru ministrs. No 1994. līdz 2011. gadam bija “Alfa-Bank” prezidents, pēc tam uzņēmumā turpināja darbu kā direktoru padomes priekšsēdētājs.

2002. gadā Pjotrs Avens kļuva par akciju sabiedrības “Latvijas balzams” direktoru padomes locekli un 2007. gadā - par Latvijas-Krievijas Lietišķās sadarbības padomes priekšsēdētāju. 2012. gadā par “būtisku ieguldījumu labdarībā un Latvijas un Krievijas politisko un ekonomisko attiecību veicināšanā un stiprināšanā” apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 2016. gadā ieguvis Latvijas pilsonību.

2022. gada februāra beigās, pāris dienas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, ES stājās spēkā sankcijas pret Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātiem oligarhiem un propagandistiem. Arī Pjotrs Avens iekļuva sankcionēto personu sarakstā. Savukārt Latvijā Pjotram Avenam ordeņa kapituls nolēma atņemt piešķirto III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, un drīz pēc tam viņam atņemts arī Latvijas Universitātes Goda doktora tituls. Tāpat arī Latvijas politiķu vidū tika diskutēts par Pjotram Avenam piešķirtās Latvijas pilsonības atņemšanu.

Pēc sankciju uzlikšanas Pjotrs Avens uzsāka aizstāvības procesu pret noteiktajām sankcijām, pauda publisku nožēlu par asinsizliešanu Ukrainā, kā arī lēma atkāpties no ilggadējās pozīcijas direktoru padomes priekšsēdētāja amata Krievijas uzņēmumu grupā “Alfa-Bank”.