Noraida priekšlikumu VAD likumprojektā iekļaut normu par iesaucamo valsts nodrošinātu emocionālo un fizisko drošību

Līdz šim komisija no likumprojektam iesniegtajiem 45 priekšlikumiem ir izskatījusi nelielu daļu. 

Trešdien noraidītais "Progresīvo" priekšlikums arī paredzēja, ka VAD karavīriem savu interešu aizsardzībai ir tiesības izvirzīt pārstāvi. Deputāti rosināja, ka Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā tiek izstrādāta droša, atbilstoša un iekļaujoša iesaucamo atbalsta sistēma.

"Progresīvie" argumentējuši, ka valstij ir jānodrošina VAD iesaucamo emocionāla un fiziska drošība, izstrādājot un ieviešot drošu, atbilstošu un iekļaujošu atbalsta sistēmu, proti, ir jānodrošina preventīvi mehānismi pret fizisko, emocionālo, seksuālo vardarbību dienestā, neatkarīgi no dzimuma. Tāpat jāparedz, ka vardarbības konstatēšanas gadījumā VAD karavīram ir tiesības mainīt struktūrvienību, kā arī jāparedz, ka VAD brīvprātīgi tiek iesaistītas arī personas, kuras nevar izpildīt fiziskās sagatavotības normatīvus, lai šīs personas varētu sniegt savu devumu valsts aizsardzības sistēmā.

Partija uzskata, ka šādas sistēmas esamība liktu iesaucamajiem justies drošībā un veicinātu pilsoņu iesaisti VAD. Tāpat VAD karavīriem jābūt tiesībām izvirzīt savu interešu pārstāvi konkrētajā vienībā līdzīgi kā Igaunijā, tādējādi nodrošinot atgriezenisko saiti starp iesauktajiem un vienības komandieri attiecībā uz VAD izpildes apstākļiem, uzskata "Progresīvie".

"Par fizisko un emocionālo drošību ir svarīgi, jo daudziem sabiedrībā vēl joprojām liekas kā padomju armijā, kad dienējot ir ārpusreglamenta attiecības un notiek kaut kas briesmīgs. Vienlaikus mēs zinām, ka tagad ir cita armija, citi standarti, taču šādas sistēmas izveidošana dotu stabilitāti un garantiju," komisijas sēdē uzsvēra "Progresīvo" pārstāvis Atis Švinka.

Aizsardzības ministrijas (AM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA) argumentēja, ka ministrija konceptuāli minētajam piekrīt, taču ministrija jau iepriekš veikusi preventīvas darbības, proti, valsts aizsardzības militārā dienesta izpildi nosaka VAD likumprojekts, Militārā dienesta likums un citi normatīvie akti, tostarp arī militārie reglamenti.

Militārā dienesta likums jau patlaban paredz, ka karavīrs ir valsts aizsardzībā. Viņa dzīvību, brīvību, godu un cieņu aizsargā likums. Karavīriem ir tiesības katrā vienībā no sava vidus izvirzīt pārstāvi karavīru interešu aizstāvēšanai un sadzīves jautājumu risināšanai attiecībās ar vienības komandieri un augstākām amatpersonām. Karavīru pārstāvis savas pilnvaras realizē aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā. Dienesta sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtību nosaka Militārā dienesta iekārtas reglaments.

Ņemot vērā minēto, AM ieskatā to nebūtu nepieciešams vēlreiz "pārrakstīt arī VAD likumprojektā".

Kas attiecas uz fiziskajām pārbaudēm, patlaban normatīvie akti nenosaka fizisko spēju robežu kā kritēriju, kas varētu būt kā šķērslis dalībai militārajās struktūrās. "Arī tie, kuri nevar piepumpēties visas nepieciešamās reizes, strādā ar datoriem un citās jomās, kur var sevi realizēt atbilstoši savām spējām. Patlaban Zemessardzē dien cilvēki, kuri nevar izpildīt normatīvus, taču dien citās vienībās," uzsvēra Eglīts.

Arī personas ar invaliditāti atbilstoši savām spējām var meklēt iespējas darboties aizsardzības sfērā, taču armijā iesaucamais šādā stāvoklī diemžēl nevarēs dienēt. 

Līdz šim komisijas atbalstītās redakcijas paredz, ka VAD pakļautās personas, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, to varēs aizstāt ar valsts aizsardzības civilo dienestu. AM jau iepriekš norādījusi, ka pirmajos gados jauniešiem, kuri negribēs pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, valsts aizsardzības civilo dienestu varētu nodrošināt tikai AM padotības iestādēs. Iepriekš bija izskanējis, ka jaunieši šo dienesta veidu varētu pavadīt arī iekšlietu, veselības vai labklājības resora iestādēs, taču neoficiāla informācija liecina, ka attiecīgās ministrijas nav izrādījušas īpašu interesi par jauniešu piesaisti.

Valsts aizsardzības civilo dienestu plānots nodrošināt kiberdrošības centrā, kā arī apgādes un loģistikas struktūrvienībās. Pabeidzot dienestu šajās iestādēs, jauniešiem varētu tur nodrošināt darbu.

Komisijas jau atbalstītā redakcija otrajam lasījumam paredz, ka VAD militāro dienestu varēs pildīt vienā no trim veidiem - 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu, vai arī piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu, ar kopējo apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiku ne mazāk 180 dienas.

Veidu, kādā pilsonis pilda valsts aizsardzības militāro dienestu, noteiks, ievērojot Nacionālo bruņoto spēku noteiktās prioritātes un ņemot vērā Nacionālo bruņoto spēku noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva nodrošinājumu.

VAD būs pakļauti pilsoņi - vīrieši viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, vai, ja pilsonis turpina iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību) - viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

VAD būtu pakļauti pilsoņi - vīrieši līdz 27 gadu vecumam, ja ir zudis attiecībā uz tiem lēmumā par valsts aizsardzības dienesta atlikšanu noteiktais pamats valsts aizsardzības dienesta atlikšanai.

Tāpat Valsts aizsardzības militārajā dienestā brīvprātīgi var pieteikties arī pilsoņi - vīrieši un sievietes - no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam.

Lai nokomplektētu iztrūkstošo iesaukuma daļu, iesaukšana valsts aizsardzības militārajā dienestā notiktu, izmantojot atlasi pēc nejaušības principa attiecībā uz to iesaucamo skaitu, kas dienestam nav pieteikušies brīvprātīgi. Atlasi rīkotu proporcionāli valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu skaitam, kas deklarēti katrā novadā. Paredzēts, ka Ministru kabinets vēl noteiks Atlases norises nosacījumus un kārtību.

Patlaban atbalstītā redakcija paredz, ka VAD nav pakļauts pilsonis, kura veselības stāvoklis neatbilst dienestam noteiktajām prasībām, pilsonis, kura aizgādībā ir bērns, ja otrs bērna vecāks ir miris vai otram vecākam nav iespēju īstenot aizgādību, kā arī pilsonim, kurš ar bāriņtiesas lēmumu kā aizbildnis vai audžuģimene aprūpē bērnu.

Tāpat VAD nebūs pakļauts pilsonis, kuram saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu ir pienākums rūpēties par savu laulāto, bērniem līdz pusotra gada vecumam vai vecākiem, pilsonis, kuram ir arī kādas citas valsts pilsonība un kurš ir dienējis ārvalstu militārajā dienestā vai ir pildījis ārvalstīs valsts aizsardzības civilo dienestu.

VAD arī būs secen Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas absolventiem, pilsoņiem, kuri profesionālajā dienestā nepārtraukti nodienējis ne mazāk kā 11 mēnešus. Dienestā arī nebūs jādoda iekšlietu sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes, kā arī valsts drošības iestādes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi, kuras minētajās iestādēs nepārtraukti nodienējušas ne mazāk kā 11 mēnešus. Tāpat dienestā nebūs jādodas pilsonim, kurš ir sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu, - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

VAD izpildi atliks iekšlietu sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes, kā arī valsts drošības iestādes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, kura dien minētajās iestādēs. Tāpat izpildi atliks pilsonim, kuram ir veselības problēmas un, kurš kriminālprocesā ir atzīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto.

Valsts aizsardzības dienesta izpildi var atlikt pilsonim, kurš svarīgu iemeslu dēļ vēlas pildīt valsts aizsardzības dienestu citā laikā, bet ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam. Otrreizēja dienesta atlikšana tā paša iemesla dēļ nav pieļaujama.

Aizsardzības ministrija kontrolēs, vai nav mainījušies apstākļi, kuru dēļ iesaucamajiem tika atlikta valsts aizsardzības dienesta izpilde. Ja atlikšanas pamats zudis, pilsoņus iesauc valsts aizsardzības militārajā dienestā vai norīko valsts aizsardzības civilajā dienestā.

Iepriekš Aizsardzības komisijas sēdē AM valsts sekretārs Jānis Garisons pastāstīja, ka VAD šogad pirmajā iesaukumā vasarā plānots uzņemt apmēram 300 jauniešus. Pirmais iesaukums paredzēts brīvprātīgā kārtā.

Komisija nākamnedēļ turpinās darbu pie likumprojekta VAD ieviešanai.