Tik izmisis! Bērns katru vakaru zvana palīdzības sniedzējiem un stāsta par savām sāpēm
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Anda Sauļūna.
Sabiedrība

Tik izmisis! Bērns katru vakaru zvana palīdzības sniedzējiem un stāsta par savām sāpēm

Jauns.lv

Lai gan daudzviet Eiropā samazinās valsts organizēto uzticības tālruņu speciālistu sniegto konsultāciju skaits, Latvijā situācija ir pretēja. Pagājušajā gadā Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 komanda sniedza gandrīz 6500 konsultācijas, kas ir par aptuveni 1000 vairāk nekā gadu iepriekš. Turklāt daļa zvanītāju pēc palīdzības vēršas regulāri, daži pat katru dienu.

Tik izmisis! Bērns katru vakaru zvana palīdzības s...

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Anda Sauļūna intervijā portālam Jauns.lv sacīja: “Ja mēs skatāmies uz jautājumiem, par kuriem cilvēki visbiežāk zvana, jāsaka, ka lielos vilcienos bērnu un pusaudžu dzīvē nav lielu un ļoti krasu izmaiņu.

Biežāk zvana par attiecībām ģimenē

Tas nozīmē, ka līdzīgi, kā tas bijis iepriekšējos gados, jautājumi, kas bijuši visaktuālākie, vissāpīgākie, visdzīvākie bērnu un pusaudžu dzīvē, ir saistīti ar attiecībām gan ģimenē, gan vienaudžu starpā.

Pēdējos gados ir pieaudzis to zvanu skaits, kas saistīti ar attiecību grūtībām ģimenē. Zvani ir par komunikācijas trūkumu ģimenes lokā, reizēm runājam arī par emocionālo un cita veida vardarbību.”

Bērni sarunās atklāj dusmas, bezspēcību un vientulību

“Bērni un pusaudži ļoti bieži zvana un runā par virkni lielu, spēcīgu un negatīvu emociju. Tāpat par dažādām grūtībām, ar kurām viņi saskaras ikdienā.” Bērni stāsta par dažādām depresijas iezīmēm, bezspēcību, dusmām, vientulību u.c.

Tāpat zvana bērni un pusaudži, kas konsultantam stāsta par domām par pašnāvībām un paškaitējošu uzvedību. Arī šādu zvanu skaits pērn ir palielinājies, salīdzinot ar 2021.gadu.

Pārdzīvo strīdus ar vienaudžiem

Raksturojot situācijas, kas bērniem izraisa smagās emocijas, Sauļūna atzina, ka gadījumi var būt ļoti dažādi. “Reizēm sabiedrība, tostarp vecāki, aizmirst, ka tas, kas mums, pieaugušajiem, neliekas kā ļoti liela, būtiska grūtība, bērnam un pusaudzim var nozīmēt ārkārtīgi daudz.”

Piemēram, viņi ļoti pārdzīvo strīdus ar vienaudžiem, pēc kuriem jūtas vieni un pamesti. “Ja viņa emocijas netiek akceptētas, normalizētas un viņam netiek dota atgriezeniskā saite, ka ir normāli justies slikti, ja šobrīd ir konflikts, tad pusaudzis šīs emocijas neapstrādā veselīgā veidā. Jo ilgāk viņš paliek viens ar tām un konflikts ar vienaudžiem neatrisinās, jo smagākas šīs emocijas paliek.

Vēl ļoti spēcīgas emocijas var izraisīt atraidījums no vienaudžu puses vai grūtības iekļauties vienaudžu kompānijā.”

“Aj, tā jau ir visiem!”

Tāpat bērniem un pusaudžiem var būt vāja emocionālā saite ar vecākiem. “Viņi grib uzticēties, bet nav sajūtas, ko to var darīt, jo šķiet, ka tam sekos sods vai situācijas minimizēšana: “Aj, tā jau ir visiem! Kāpēc tu par to satraucies?!”

Tā var būt sajūta, no kā pusaudzis vēlas izvairīties. Viņš grib būt sadzirdēts un saprasts. Bet, ja iepriekšējā pieredze liecina, ka viņa problēma netiek uztverta nopietni, tad tas grauj emocionālo saikni starp bērnu un vecākiem.”

Vecāku noteiktā augstā latiņa rada trauksmi

Vēl bērni un pusaudži zvana saistībā ar dažādām mācību grūtībām, piemēram, neizdodas tikt līdzi stundās runātajam un uzdotajam. Īpaši aktuāli tas ir tad, ja vecāki, likumiskie pārstāvji ir prasīgi un kritiski par skolēna atzīmēm un ir noteikuši augstu latiņu, robežu, kas bērnam mācībās jāievēro.

“Protams, tas rada ļoti lielu trauksmi un sajūtu, ka es neesmu spējīgs, man neizdodas, es neesmu pietiekami gudrs. Šīs emocijas attīstās tālāk, un bērns un pusaudzis visur meklē tām apstiprinājumu. Piemēram, ja viņam vienā mācību priekšmetā ir slikta atzīme, viņš sāk par sevi slikti domāt. Ja tas notiek vēlreiz vai citur, tas viņam dod apstiprinājumus [sliktām domām par sevi].

Ja bērnam un pusaudzim nav citu pieaugušo, kas viņu pasaudzē, aprunājas un paslavē, tad viņš “savāc” vairākus apstiprinājuma punktus un jūtas aizvien sliktāk. No tā ļoti cieš bērna un pusaudža pašvērtības sajūta.”

Piezvana tikai vienu reizi

Ir bērni un pusaudži, kas Uzticības tālrunim 116111 piezvana tikai reizi, bet ir tādi, kuriem palīdzība nepieciešama regulāri. “Ir bērni un pusaudži, kas piezvana tikai vienu reizi, jo bijusi akūta situācija, bet viņiem ir iekšējie resursi, lai varētu tikt galā ar to paši. Viņiem vajag tikai pacēliena punktu un sajūtu, ka ir pieaugušie, kas viņos ieklausās, atbalsta, sniedz savu skatījumu un kopā palīdz risināt grūtības.

Ar to viņiem tajā brīdī ir pietiekami, viņi turpina darīt savas lietas, jūtas labi un spēj risināt dažādas problēmsituācijas. 

Daži bērni zvana katru dienu

Protams, ir bērni un pusaudži, kuriem iekšējais resurss nav pietiekami apjomīgs, jo viņu dzīvē bijušas grūtības, kas iekšējo resursu ir tērējušas un dedzinājušas. Tie ir bērni, kas mēdz mums zvanīt biežāk.

Ir bērni, kas zvana aptuveni reizi mēnesī. Ir arī bērni, kas mums piezvana, parādās čatā vai uzraksta e-konsultāciju reizi nedēļā. Ir bērni, kas ar mums sazinās katru dienu.”

“Viņiem grūtības ir pietiekami lielas un smagas, viņiem vajadzīga konstantā atbalsta pleca sajūta, kuru diemžēl viņi nevar saņemt savā ierastajā ģimenes vidē,” uzticības tālruņa pārstāve raksturoja.

Vairākus mēnešus vajadzīga atbalsta sajūta

Sauļūna pastāstīja, ka to bērnu, kas zvana katru dienu, nav ļoti daudz. “Mēs varam runāt par pietiekami nelielu tendenci. Ir atsevišķi bērni, kas ik pa laikam parādās. Tomēr gadu laikā mums ir bērni, kuriem mēnesi, divus vai pat trīs mēnešus ir vajadzīga ikdienas atbalsta sajūta. Pēc tam  viņi kādu laiku nezvana.”

Arī tie, kas parasti zvana reizi nedēļā, mēdz ik pa laikam nezvanīt un pazust no uzticības tālruņa speciālistu redzes loka. “Mēs noteikti nevaram runāt par stabilu tendenci, ka tādi ir simtiem bērni. Tie ir daži atsevišķi gadījumi,” viņa teica.

Sniegto konsultāciju skaits pieaug

Pērn Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa speciālisti sniedza gandrīz 6500 konsultācijas. Citās Eiropas valstīs novērots, ka valsts organizēto uzticības tālruņu sniegto konsultāciju skaits pēdējā laikā samazinās, jo daļa iedzīvotāju meklē palīdzību dažādos čatos, domubiedru grupās un atbildēs internetā.

Taču Latvijā Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa speciālistu sniegto konsultāciju skaits pērn pieaudzis par aptuveni 1000, salīdzinot ar 2021.gadu. “Ir skaidri redzams, ka vecākiem, bērniem, pusaudžiem un visiem, kam ir saistība ar bērniem, palīdzība ir nepieciešama.”

Bezmaksas palīdzības iespēja

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas organizētais Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 ir bezmaksas tālruņa līnija, kas ir anonīma un darbojas visu diennakti.

Darbadienās no pulksten 12 līdz 20 ar Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa speciālistiem iespējams sazināties, arī izmantojot tiešsaistes konsultācijas (čata logs pieejams mājas lapā www.uzticibastalrunis.lv) vai arī vēršoties pēc palīdzības e-pastā uzticibaspasts116111@bti.gov.lv.