Smagi cietušo radinieku uz slimnīcu aizveda pašu spēkiem: tā darīt noteikti nevajadzēja!

Sarunā ar “Kas Jauns Avīzi” Mārtuža atklāj, ka negadījums ar viņai ļoti tuvu cilvēku noticis pirms vairākiem mēnešiem, vajadzīgā palīdzība ir saņemta, un viņa negrib nosaukt ne novada slimnīcu, ne ģimenes ārstes vārdu, jo tā, viņasprāt, varējis notikt jebkur ārpus Rīgas.

Mežā uzkrīt baļķis

“Ir noticis smags negadījums. Uz galvas, pleca un ķermeņa kreisās puses uzkritis baļķis. Pārsista galva, pusnorauta auss, bezgalīga asins straume. Uz vietējo novada slimnīcu no meža persona tiek aizvesta ar personīgo auto,” dramatisko stāstu sāk Mārtuža.

Protams, daudz asiņu pat nespeciālistam liek iedomāties par noasiņošanas riskiem. Cik patiesībā cietušo traumējis krītošais baļķis, nespeciālistam un meža vidū bez ārsta padoma grūti, pat neiespējami noteikt. Tikpat labi varēja gadīties, ka, bez īpaša aprīkojuma transportējot cietušo, varētu nodarīt viņam lielu kaitējumu. Tāpēc šādos gadījumos steidzami jāsazinās ar Neatliekamās medicīniskā palīdzības dienestu (NMPD).

Zvaniet 113

“Uz ārkārtas tālruni 113 jāzvana vienmēr, kad gūta smaga trauma, jo īpaši tad, ja cietušais ir bezsamaņā vai ir spēcīga asiņošana, kas apdraud dzīvību,” skaidro NMPD Medicīniskās kvalitātes vadības centra ārsts eksperts Edmunds Kance.

Pēc "Kas Jauns Avīzes" lūguma NMPD izcilākie ārsti izanalizēja zināmo informāciju par šo negadījumu un iespējamiem labākajiem risinājumiem. Tie šajā gadījumā palikuši viena zvana attālumā.

Proti, ārkārtas tālruņa dispečeri, kas ir mediķi, apmācīti un ar lielu pieredzi, kā vislabāk palīdzēt šādās un līdzīgās nelaimēs, ātri un lietišķi savāks pirmo informāciju par notikušo, izsūtīs tuvāko brigādi un pēc tam konsultēs, kas jādara, gaidot ātros.

Ne reizi vien bijuši gadījumi, kad cilvēki, uzklausot speciālista norādes, ir glābuši cietušā dzīvību. Ja gadījums smagāks, tad glābšanas vadību pa tālruni, līdz ierodas NMPD brigāde, vada pieredzējis ārsts. Mediķi šādos gadījumos palīdz pārslēgties no panikas uz lietišķu palīdzību, arī apzina iespējas, kā nogādāt cietušo uz piemērotāko ārstniecības iestādi. NMPD dispečerdienestā ir jaunākā informācija, kuri speciālisti kurās slimnīcās dežurē.

Kaut arī ne katra mazāka slimnīca saviem spēkiem var sniegt sarežģītāku palīdzību, tomēr Latvijā ir iespēja piesaistīt izcilākos mediķus atbilstošās situācijās, vienkārši jāatceras bez kavēšanās piezvanīt uz 113.

Vai tuvāk vienmēr ir labāk?

Kad konkrētais cietušais ar personīgo auto bija atvests novada slimnīcā, mediķi par šo pašdarbību nebija priecīgi un jautāja, kāpēc nav izsaukta NMPD brigāde. Ja skatās subjektīvi no cietušā un viņa glābēju pozīcijas, tad izdarīts daudz un ietaupīta pat degviela NMPD auto.

Tomēr mediķi, kuri tajā brīdi vēl nezina, kādas sekas šajā gadījumā varēja izraisīt cietušā transportēšana, ir pamatoti satraukti – par pacienta veselību, nevis tikai vēlas norāt glābējus, kuri tajā brīdī joprojām ir emocijās.

“Ir sestdiena, pavēla pēcpusdiena, slimnīcā pieejami tikai dežūrārsti,” raksta Mārtuža. Pacients aiz durvīm atstāts netiek. Literāte atzīmē arī labo šajā situācijā – dežūrārsts sazinās ar Specializētās medicīnas centru (agrāk Katastrofu medicīnas centrs). Tā speciālisti dod norādes par veicamām procedūrām. Rentgens, galvas pārbaude, attālinātas konsultācijas – viss notiek.

Mūsdienās ir iespēja izmeklējumu rezultātus, ieskaitot rentgenu, internetā nosūtīt konsultācijām vislabākajiem speciālistiem, kuri dežurē. Atkal jāsaprot, ka pacienta tuvinieki un mediķi situāciju redz atšķirīgi. Vajadzības gadījumā cietušo pārvestu uz kādu no labākajām Latvijas slimnīcām, un reizēm pacientus uz Rīgu mēdz nogādāt pat ar helikopteru.

Ģimenes ārstam brīvdienas

Satrauktie tuvinieki tikmēr meklē iespēju sazināties ar pazīstamu neiroķirurgu, kurš nomierina, lai situācijā, kur ir arī smadzeņu satricinājums un bijusi asiņošana, ļauj cietušajam mierīgi gulēt novada slimnīcā un nekrata ar auto uz Rīgu.

Svētdien jau pulksten 7.30 no rīta radinieku atrastais paziņu paziņa neiroķirurgs attālināti izskata novada slimnīcas reģistrētos faktus un, tā kā smadzenes tieši nav skartas, iesaka pacientam palikt slimnīcā un apārstēt vismaz smadzeņu satricinājumu.

Tomēr radu satraukums sit augstu vilni. Pēc viņu sapratnes, labākai tuvinieka ārstēšanai ar slimnīcas dakteriem, kuri ik mirkli vajadzības gadījumā var piesaistīt Specializētās medicīnas centra mediķus, nepietiek. Ir steidzami jāiesaista arī pacienta ģimenes ārsts.

“Ģimenes ārsts arī atpūšas, jo ir sestdiena un svētdiena, un nav sazvanāms. Nekādas iespējas pavēstīt par notikušo,” sarūgtinājumu pauž Mārtuža. Protams, netrūkst ģimenes ārstu, kas arī brīvdienās un atvaļinājumos gatavi atraut laiku savai atpūtai, bet tā ir paša ārsta labā griba un ceļš uz izdegšanu.

Ārpus ģimenes ārsta darba laika, brīvdienās un svētku dienās vajadzības gadījumos var zvanīt uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001, kur dežurējošie ārsti atbildēs uz jautājumiem un vajadzības gadījumā var ieteikt doties uz slimnīcu.

Bez luksusa palātas

Un vēl viens sarūgtinājums. “Klientam ir ļoti laba veselības apdrošināšana, kas konkrētajā novada slimnīcā netiek ņemta vērā, un viņš tiek ievietots kopējā palātā. Darbavietas kolēģis izskaidrojas ar slimnīcas ierēdniecību un norāda uz cietušā apdrošināšanas polises līmeni, kas sedz gandrīz luksusa numuru.”

Pienāk pirmdiena, un saprotamais satraukums par vīrieša veselību liek atkal meklēt viņa ģimenes ārsti. Nesekmīgi, tas vairo satraukumu. Novada slimnīcā pacients pavada nedēļu un tad nonāk Stradiņa slimnīcā. “Sākas operāciju virkne. Viss labojamais tiek salāpīts. Radu paziņa, kas ir medicīnas māsa citā Stradiņa slimnīcas nodaļā, pieskata, lai nepaliek galīgi novārtā,” atklāj Mārtuža.

“Ģimenes ārsts tiek beidzot caur paziņu paziņām informēts, taču atrunājas, ka varēs kaut ko darīt, kad cietušais ieradīsies personīgi un atrādīsies. Diemžēl baļķa traumētais ir gulošs un dadievsviņuzin, kad varēs personīgi ierasties pie ģimenes ārsta,” sarūgtinājumu neslēpj Mārtuža.

Radi nav sajutuši, ka viņu tuvinieku metodiski ārstētu, un gaida, ka šo vadību uzņemsies ģimenes ārste. Tomēr ģimenes ārste neraujas komandēt parādi, jo to dara slimnīcas mediķi, kam ir lielākas iespējas visu diennakti uzraudzīt pacientu un kādu būtisku izmaiņu gadījumā sniegt slimnīcai atbilstošu palīdzību.

Un atkal – pacienta un viņa tuvinieku situācijas redzējums saprotamu iemeslu dēļ atšķiras. Pacienti bieži vien nesaprot, ka tieši medmāsas, kas kaut uz mirkli pabāž galvu palātā, var ar profesionālu aci redzēt izmaiņas un vajadzības gadījumā ziņot ārstam. Asins analīžu paņemšana, vešana uz izmeklējumiem nav ārsta darbs, bet, pat sēžot kabinetā, viņš saņem daudz informācijas par pacientu un vada ārstēšanu.

Vadību uzņemas radi un paziņas

“Tikmēr visi radi ir mobilizējušies un nointervējuši visus savus radus un paziņas, kā arī paziņu paziņas, kam ir labi zināmi ārsti un ķirurgi, un uzzina, kas jādara, lai cietušo sāktu metodiski ārstēt. Pakete ar speciālistiem ir diletantu apkopota, un cietušais mētājas no viena ieteiktā speciālista pie otra, jo ģimenes ārsts gaida klientu ierodamies personīgi un vēl pareizajā pieņemšanas laikā,” raksta Mārtuža.

Daudzi ārsti nevar ciest, ka pacientu dēvē par klientu, jo šis vārds paredz cilvēka vēlmju apkalpošanu, kamēr ārsta un pacienta attiecības balstās uz to, ka ārsts dara viņa labā visu iespējamo, pat ne vienmēr līdz sīkumiem spējot nespeciālistam izskaidrot katru niansi. Tas gan nenozīmē, ka ārsts būtu nejēga, ir jāspēj pieņemt, ka medicīna mūsdienās ir ļoti attīstījusies, bet katram saprotami skaidrojumi tam netiek līdzi.

“Joprojām nav skaidrs, kurš nervs un kurā vietā vainīgs, ka vaigs nošļucis, spēka nav, dzīve kā pusaklam, peroties ezīša miglā,” turpina Mārtuža. Ārstiem gan ir skaidrs tas ceļš, pa kuru nervu signāls nāk no smadzenēm līdz trīszaru nervam, bet kurā tieši vietā ir bojājums, varbūt pārejošs nospiedums, to pat ar mūsdienīgākām tehnoloģijām noteikt un prognozēt atveseļošanās gaitu ir teju neiespējami.

Kam jārada vadlīnijas?

Rezumējums tāpat ir rūgtuma pilns: “Tātad, ģimenes ārsts joprojām arī pēc diviem mēnešiem nav atradis iespēju izveidot sistēmu, kā savu pacientu ārstēt. Nav sasistematizējis speciālistus, pie kuriem doties, nav izrakstījis pārbaužu un analīžu pēctecību, nav uzrakstījis norīkojumus pie speciālistiem. Jautājums: ko darīt?” vaicā Mārtuža.

Šis citāts ārstiem liks skumji pasmaidīt. Šo sistēmu, ko sauc par vadlīnijām, katrai slimībai ir izstrādājuši pasaules labākie ārsti un vietējās ārstu asociācijas tās akceptējušas. Šīs vadlīnijas mainās līdz ar medicīnas attīstību.

Trauksmaini pacienti un viņu tuvinieki sastopami visā pasaulē. Jo tehnoloģiskāka un gudrāka medicīna, jo vērtīgāka ir ārstiem katra viņu darba minūte. Emocionāliem cilvēkiem (un tādi viņi bieži kļūst, sakaroties ar slimību) var šķist, ka ārsts nepietiekami dara vai pat neārstē. Tāpēc ir izstrādāti risinājumi deleģēt ārsta runāšanas, skaidrošanas, nomierināšanas un atgādināšanas darbu “runājamajai medmāsai”. Tādas ir, piemēram, Dānijas slimnīcās. Savā jomā šo cilvēcisko uzdevumu veic arī NMPD dispečeri, taču, ja nepiezvana uz 113, tad šāda saruna vienkārši nevar notikt.

Katrā slimnīcā pacienta labā dara visu, ko spēj

“Dažādu reformu rezultātā slimnīcas Latvijā ir iedalītas vairākos līmeņos, un atbilstoši katras līmenim pieejamo pakalpojumu apjoms tajās ir atšķirīgs. Ne visām slimnīcām, lai vai kā tās vēlētos, ir iespēja sniegt vienāda veida palīdzību, un nedēļas nogalēs noteikta apjoma pakalpojumi reģionālajā slimnīcās vispār nav pieejami personāla trūkuma dēļ. Taču katrā slimnīcā pacienta labā dara visu, ko spēj ar sev pieejamajiem resursiem. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem ir informācija par slimnīcu iespējām, un viņi vienmēr nogādās cietušo tur, kur varēs palīdzēt vislabāk.”

Zvanīt 113 vai doties uz slimnīcu pašiem?

NMPD Medicīniskās kvalitātes vadības centra ārsts eksperts Edmunds Kance: “Tikai vieglāku traumu gadījumos, piemēram, ja pakrītot ir aizdomas par sasistu, izmežģītu kāju vai roku, plaukstas vai pēdas pirkstu lūzumu, pašiem vai ar tuvinieku palīdzību būtu jādodas uz tuvāko slimnīcu vai steidzamās medicīniskās palīdzības punktu.”

Kas ir Specializētās medicīnas centrs

“NMPD Specializētās medicīnas centram nevar piezvanīt paši iedzīvotāji, jo mūsu galvenais uzdevums ir sniegt atbalstu ārstiem slimnīcās. Mūsu speciālisti sniedz palīdzību ārstiem slimnīcās īpaši sarežģītos un kritiskos gadījumos, kad nepieciešamais medicīniskās palīdzības apjoms pārsniedz attiecīgās ārstniecības iestādes iespējas.

Pilnīgi visām Latvijas slimnīcām ir zināms centra telefona numurs un var vērsties pēc padoma un palīdzības jebkurā diennakts laikā, jo strādājam 24/7. Visi centrā strādājošie mediķi ir eksperti savā jomā. Savas iemaņas un prasmes viņi uztur, ikdienas darbā strādājot universitāšu vai specializētajās slimnīcās Rīgā.

Ik gadu Specializētās medicīnas centrs Latvijas slimnīcām sniedz vairāk nekā 5000 telefonisku konsultāciju. Nepieciešamības gadījumā speciālisti brauc arī uz slimnīcām sniegt palīdzību uz vietas, piemēram, operējot.”