Aptauja: 66% iedzīvotāju atzīst, ka atvaļinājuma laikā viņus traucē no darba 

Kopumā aptaujas laikā katrs trešais jeb 30% aptaujāto atzina, ka atvaļinājuma laikā tiek traucēti, iesaistoties darba jautājumu risināšanā, tikmēr 36% respondentu atbildēja, kas tas notiek dažkārt. 

“Atvaļinājums ir laiks, kad cilvēkiem ir jāatgūst spēks, lai atjaunotos un atgrieztos darbā ar jaunu degsmi un enerģiju. Tomēr prakse atvaļinājuma laikā traucēt darbinieku joprojām ir aktuāla. Dažādi pasaulē veiktie pētījumi liecina, ka cilvēkiem atvaļinājuma laikā ir arvien grūtāk pārstāt domāt par darbu. Savukārt atpūtas laikā piedzīvojot pastāvīgu trauksmi par to, vai būs nepieciešams pieslēgties darba jautājumu risināšanai, patiesībā nozīmē, ka atvaļinājuma nav. Protams, lai arī daudzi darba devēji ir gandarīti par apzinīgiem darbiniekiem, kuri nekad neatteiks palīdzību, tomēr ilgtermiņā tas rada tikai negatīvas sekas, tostarp saspīlētu atmosfēru darba vidē, sarežģītas attiecības starp darba devēju un darbiniekiem, arī izdegšanu,” skaidro Endija Kaševska, “Bite” Klimata kontroles vadītāja.

Aptaujā atklājies, ka atvaļinājumu bez raizēm par darbu pavada katrs piektais jeb 21% aptaujāto, visbiežāk tie ir jauni cilvēki vecumā no 18 līdz 29 gadiem, norādot, ka atpūtas laikā netiek traucēti darba vajadzībām. 13% respondentu norādīja, ka šobrīd nestrādā algotu darbu.

“Jebkurš zvans, e-pasts, “WhatsApp” ziņa par darba jautājumiem atvaļinājuma laikā samazina atpūtas kvalitāti. Lai saglabātu veselīgu darba vidi un atvaļinājumu kultūru, arī darba devējam ir regulāri jāveicina tas, ka kolēģi, kurš devies atvaļinājumā, traucēt nedrīkst vai arī to drīkst darīt tikai ārkārtas situācijās, par kurām ir savlaicīgi iekšēji jāvienojas. Būtiska loma ir vadītājiem, kuri ar savu piemēru rāda, ka atvaļinājums tiek veltīts atpūtai un tā laikā nenotiek pat periodiskas pieslēgšanās darbiem,” piebilst Kaševska.

“Ir, protams, arī tādi cilvēki, kas dodas atvaļinājumā un paši nevar “atslēgties” no darba dunas, turpinot strādāt, sekot līdzi darba “čatiem”, tādi paradumi ir jāizskauž. Šādos gadījumos mūsu pašu prakse, piemēram, ir ne vien proaktīvi runāt par līdzsvara starp darbu un privāto dzīvi būtiskumu un pārstrādāšanās nelabvēlīgo ietekmi, bet atsevišķos gadījumos arī atslēgt šim cilvēkam pieeju e-pastam, lai darboties vienkārši nebūtu iespējams u.tml. Tātad, tas, ka esam tehnoloģiski pieraduši nepārtraukti būt tiešsaistē un saziņā ar kolēģiem, prasa īpašu darba vides kultūru un arī iekšējo disciplīnu atvaļinājumos, šajos brīžos tehnoloģiju izmantošanu atstājot tikai atpūtas plānošanai. “Bite” 2022. gada nogalē sadarbībā ar neatkarīgu pētījumu kompāniju “RAIT Group”  veiktajā darbinieku apmierinātības pētījumā apgalvojumam «Mans tiešais vadītājs respektē manu darba un privātās dzīves līdzsvaru»  piekrita 87% darbinieku.” Tas ir būtisks pamats ar ko sākt, lai uzņēmumā būtu apmierināti darbinieki. Līdzsvars starp darbu un privāto dzīvi ir būtisks, motivējošs faktors mūsdienu dinamiskajā vidē, un darba devējam ir nozīmīga loma tā veicināšanā,” norāda Kaševska.