Lielvārdes mēra "sarūpētie" 200 miljoni, visticamāk, bijuši fiktīvi - shēma tik neticama, ka ož pēc afēras
200 miljoni eiro Lielvārdei bijuši fiktīvi, bet investors jāmeklē Indijā, vēsta raidījums "DeFacto". Attēlā: Lielvārdes mērs Āboliņš, kurš aizdevumu parakstīja.
Novadu ziņas

Lielvārdes mēra "sarūpētie" 200 miljoni, visticamāk, bijuši fiktīvi - shēma tik neticama, ka ož pēc afēras

Jauns.lv

Visticamāk, investors, kurš solījis "iedot" Lielvārdes novada pašvaldībai vismaz 200 miljonus eiro, bijis fiktīvs, svētdienas vakarā vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Lielvārdes mēra "sarūpētie" 200 miljoni, visticamā...

Darījuma "potenciālā investora" pilnais nosaukums esot "Riverside Hong Kong". Dažādos Āboliņa vienpusēji parakstītajos dokumentos minēta atšķirīga šī uzņēmuma adrese - vienuviet norādīts, ka tas atrodas kādā biroju ēkā Lihtenšteinā, citur - Ķīnas apdrošināšanas kompānijas birojā Honkongā. Galu galā izrādoties, ka šis "fonds" vēl nemaz nav izveidots, tādēļ tā pārstāvis Stīvens Jance darbojoties zem uzņēmuma "PCNA S.A" karoga.

Tomēr arī pēdējā minētā uzņēmuma eksistence esot apšaubāma. Lai arī tā nosaukums atrodams vienā no reģistriem, kas apkopo datus par dažādiem uzņēmumiem, nekas neliecina, ka šāds uzņēmums patiešām darbotos, vēsta "De facto", piebilstot, ka uzrādītie uzņēmuma tālruņa numuri neeksistē. Turklāt vienuviet norādīts, ka "PCNA S.A" atrodas Šveicē, savukārt Āboliņa "dokumentos" parādās gan Lihtenšteina, gan ASV.

"Viņi šobrīd nedarbojas Latvijā. Darbojas kompānijas, kas izvērtē šo informāciju. Uz šo brīdi, "Google" "iemetot" šo kompāniju, neatradīsim, bet mēs varam atrast kompāniju, kas pārstāv viņus," raidījumam skaidro Āboliņš. No viņa teiktā izriet, ka šajā "kompānijā", kas gan nav reģistrēta, darbojas Jānis Čakstiņš, Silvija Greste un Uldis Laurinovičs. "Viņi ir pilnvaroti pārstāvji un es esmu vietējais konsultants," norāda Čakstiņš.

Viszināmākā no trijotnes esot Silvija Greste, kura agrāk darbojusies virknē uzņēmēju atbalsta biedrību. Savukārt viņas vadītājai nu jau likvidētajai poligrāfijas firmai "S&G" savulaik pārmesta, iespējams, nelikumīga Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma saņemšana.

Laurinovičs pirms pieciem gadiem medijos esot lepojies ar plāniem uzbūvēt Latvijā pirmo saules bateriju ražotni, pirmajā posmā investējot ap 17 miljoniem eiro, taču projekta īstenošana bijusi nekvalitatīva un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra vienpusēji lauzusi līgumu.

"De facto" pamanījis Gresti un Laurinoviču ierodamies uz tikšanos ar Āboliņu, taču pēc īsas sarunas abi viesi ēku nekavējoties pametuši un raidījumam nolieguši, ka viņiem būtu kāda saistība ar "Riverside" un 200 miljonus eiro vērto darījumu. Āboliņš gan skaidro, ka šie cilvēki "nevēlas kompānijai "Riverside" nodarīt kaut kādu kaitējumu," jo tagad viss tiekot pagriezts tā, it kā šāds darījums realitātē nemaz nebūtu varējis notikt.

"De facto" ieguvis tālruņa numuru bez valsts koda, ko Jance norādījis vienā no saviem e-pastiem Āboliņam. Raidījums noskaidrojis, ka šāds tālruņa numurs reģistrēts kādā Indijas dienvidu štatā, taču, zvanot uz numuru, neviens neatbild.

Tomēr viens no konsultantu trijotnes - Čakstiņš - joprojām turpina noliegt, ka investors varētu būt fiktīvs un viņš naivi "uzķēries" uz parasti mēstuli. Tajā pašā laikā virkne pētījumu atspoguļo līdzīgus gadījumus Indijā, kur no lētticīgiem uzņēmējiem izkrāpta nauda, vēsta raidījums.

Kā ziņots, šonedēļ tapa zināms, ka bijušais Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs Āboliņš Valsts kasē iesniedzis iesniegumu, kam pievienots vekselis par naudas summu 200 miljoni eiro. Pašvaldības domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Vita Volonte (V) apgalvoja, ka par to iepriekš neesot ticis informēts neviens domes darbinieks vai deputāts.

Ņemot vērā minēto, Lielvārdes novada dome anulēja Āboliņa paraksta tiesības, lai viņš nespētu veikt vēl kādas manipulācijas kredītiestādēs, kā arī nolēma tiesībsargājošajām iestādēm lūgt izvērtēt bijušā domes priekšsēdētāja rīcību. Savukārt pats Āboliņš atkāpās no amata.

Vēlāk bijušais domes priekšsēdētājs skaidroja, ka, noslēdzot vērienīgo darījumu, Lielvārdes pašvaldība būtu ieguvusi papildu līdzekļus, kas tiktu investēti novada attīstībā. Pēc viņa teiktā, darījumam nav nekādu nosacījumu, nebūtu nepieciešams ņemt aizdevumus, jo, ja vekselis tiktu parakstīts, tam klāt būtu līgums par finansējumu - alternatīvā finansējuma piesaistīšanu.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (V) tiesībsargājošajām iestādēm - Ģenerālprokuratūrai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam - ir nosūtījis iesniegumu ar aicinājumu izvērtēt Āboliņa rīcību, informēja Finanšu ministrijā.

LETA/Foto: Ieva Lūka/LETA