Roltonus par 20 centiem vairs nevarēs nopirkt! Uz ļoti zemām pārtikas cenām varam necerēt
Lai gan šī gada otrajā ceturksnī iespējams pārtikas preču cenu samazinājums, mēs nevaram cerēt, ka cenas nokritīsies līdz tik zemam līmenim, kāds tas bija iepriekšējos gados. Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe intervijā portālam Jauns.lv norādīja: nevaram rēķināties, ka, piemēram, “Rollton” paciņa atkal maksās tikai 20 centus.
Runājot par šogad otrajā ceturksnī iespējamo pārtikas preču cenu samazināšanos, viņa teica: “Pirmkārt, ir jāsaprot, ka tas ļoti zemais cenu līmenis, kas bija 2020.gadā, praktiski neatgriezīsies. Uz to vispār neaizies.”
Joprojām būs lētais piens un tostermaize
Nav iespējams pateikt, tieši kuriem pārtikas produktiem cenas samazināsies, kuriem paliks esošajā līmenī, bet kuriem kāps vēl augstāk. “Vienā un tajā pašā produktu grupā būs dažādi. Latvijā ir un noteikti turpināsies, ka katrā lielveikalu ķēdē ir viens pamatprodukts, kuram ir zema cena, bet pārējiem tā ir daudz augstāka.
Viena piena litrs maksā ap eiro, bet pārējo cena ir pie diviem eiro. Viena tostermaize maksā 1,50 eiro, bet pārējās tostermaizes – trīs eiro. Ir divreiz dārgāk.
Tirgotājiem svarīgi noturēt pircējus
Tas ir tāpēc, lai saglabātu pircēju. Tāpēc stratēģiski svarīgās preces tiek tirgotas lēti, dažreiz varbūt pat zem pašizmaksas. Tas saglabāsies.”
Gulbe skaidroja, ka tirgotājiem ir svarīgi noturēt savus pircējus. Lai gan ikdienā kāds klients pērk preces, kuru cenas noteiktas zem pašizmaksas, tomēr tad, kad viņam būs prēmija, pensija vai citi ienākumi, viņš nopirks vairāk un nebūs aizgājis pie cita tirgotāja. Tāda ir uzņēmēju domāšana, nosakot dažām precēm krietni zemākas cenas.
Nevarēsim nopirkt “Rollton” paciņu par 20 centiem
Viņa atminējās iepriekšējās pārtikas preču cenas. Piemēram, “Rollton” paciņa kādreiz maksāja 20 centus, bet tagad to var nopirkt par 68 centiem. Cenu kāpums ir aptuveni trīs reizes.
“”Rollton” vairs nebūs par 20 centiem,” speciāliste prognozēja.
Galvenais, lai var nopelnīt kopumā
Uzņēmēji skatīsies, kādas cenas noteikt pārtikas produktiem. Daļa varētu būt dārgāki, citi – lētāki. Uzņēmumos iespējams, ka vienu produktu pārdod zem pašizmaksas, bet nopelna citur, piemēram, ar apjomu. Galvenais, lai kopā sanāk pozitīva bilance.
“Es nemāku pateikt, kam samazināsies, kam – nē. Pirmajā ceturksnī varbūt turpināsies iepriekšējie darījumi, bet otrajā ceturksnī cenām vajadzētu vismaz nekāpt un būt kaut kādam samazinājumam.
Varēsim paēst, nekāpinot izdevumus
Dažiem produktiem jau decembrī bija vērojams cenu samazinājums, piemēram, dārzeņiem un saulespuķu eļļai.” Tiesa, citiem produktiem cenu sadārdzinājums turpinās, piemēram, sviestam.
Lai gan nav zināms, tieši kuriem produktiem un kā cenas mainīsies, sagaidāms, ka šī gada otrajā ceturksnī mēs varētu vieglāk atrast veidus, kā paēst, vairs nekāpinot savus izdevumus.
Necerēsim uz milzīgu cenu samazinājumu pilnīgi visam
“Nav tā, ka tūlīt visam sāksies lieli cenu samazinājumi. Tā nebūs. Dažiem būs vairāk, dažiem – mazāk, bet vairs nevajadzētu būt būtiskam kāpinājumam pēc otrā ceturkšņa, kopumā runājot.”
Nevar apgalvot, ka piena cena būtiski samazināsies. Piena litra iepirkuma cena Eiropas Savienībā ir 60 centi.
Cenas kritušas vienkāršākiem produktiem
Cenas kritušās tiem produktiem, kas ir vienkāršāki, kuriem nav dziļās pārstrādes.
“Piemēram, piens sākas ar rudens sēju, iesētiem ziemājiem kā lopbarību. Tad tie ir jāizaudzē, jānokuļ, jāizkaltē, jāiedod govij, govs ir jāizslauc, piens jāaizved līdz kombinātam, kombinātā tas jāpārstrādā par sviestu, jāaizved uz veikalu. Ķēde ir gara un energoietilpīga. Tur iztērē daudz degvielas. Tāpēc cenas samazinājušās vienkāršākiem produktiem.”
Rezumējumā var teikt: sagaidot vasaras vidu, pārtikas preču cenām vajadzētu vismaz nekāpt, stabilizēties un dažiem produktiem pat samazināties. Bet cenu samazinājums dārzeņiem un saulespuķu eļļai piedzīvots jau decembrī, salīdzinot ar cenām septembrī.
Polarizētās sabiedrības dēļ sortiments nav būtiski mainījies
Runājot par pārtikas preču sortimentu, Gulbe atzina, ka sortimenta plašums un preču pārdošanas apjomi ir samazinājušies. Ļaudis patlaban mazāk pērk pārtiku. Bet samazinājums nav bijis tik ļoti liels, kā varēja gaidīt.
“Izmaiņas ir, bet nav lielas. Mums tomēr ir ļoti polarizēta sabiedrība. Vienai sabiedrības daļai vispār nekādu problēmu nav, mums nav vidusslāņa, bet cita sabiedrības daļa velk galus kopā.
Tiem, kam nauda bankā ir tik, cik bija, varbūt pat vēl vairāk (dzirdēts, ka dažiem algas pieaugums ir pat par 70%), nav jāuztraucas. Viņu dēļ sortiments nav samazinājies. Man bija doma, ka tas samazināsies vairāk. Tas ir samazinājies, bet ne tik daudz,” eksperte teica.
