Imantu Ziedoni apvaino naida runā: cik droši ir feisbukā kritizēt Krieviju?

Jau kādu laiku aktīvisti, žurnālisti un citi sabiedrībā zināmi ļaudis ziņo, ka regulāri saskaras ar viņu “Facebook” kontu ierobežošanu. Runa nav par sodu, kas seko pēc rupjību rakstīšanas – šajos gadījumos ar atkārtotām sankcijām saskaras tie, kuri asi izteikušies pret Krieviju tās uzsāktā kara kontekstā.

Rupjības atbilst kopienas standartiem

Formāli “Facebook” deklarē, ka nav pieļaujamas rupjības, aicinājumi uz vardarbību, dažāda veida agresīvs vizuāls saturs, kas neatbilst šī sociālā tīkla definētajām normām. Realitātē, piemēram, rupjības bieži vien tiek atzītas par labām esam – proti, nepārkāpj “kopienas standartus”. Lai dzēstu komentāru, jābūt patiešām ļoti tiešam aicinājumam uz slepkavību.

“Nesen ziņoju “Facebook” par komentāru, kas bija veltīts ukraiņiem un pilnībā no jēlībām, ar vārdiem p..., d... un tamlīdzīgi. To atzina par pieņemamu,” saka “Kas Jauns Avīzes” galvenais redaktors Māris Puķītis.

Viņu pašu “Facebook” noņēma no trases uz 24 stundām par šādu komentāru: “Piesiet pie staba un nosūtīt draugiem koordinātas.” Runa bija par nodevēju Ukrainā, kurš Krievijas agresoriem sūtīja skolu un slimnīcu koordinātas.

Izdzēš karikatūru par Putinu

Sarmīte Pīka ar bloķēšanu “Facebook” saskārusies atkārtoti. “Pirmoreiz “Facebook” izdzēsa no mana konta tur sasūtītās karikatūras par Putinu un krievu agresiju Ukrainā. Nekādi paskaidrojumi nesekoja. Otrajā reizē bloķēšanas iemesls bija mans ieraksts par agresīvu krievu pāri, kurš verbāli man veikalā uzbruka, jo uzdrošinājos pirms viņiem no letes paņemt man jau iepriekš iesvērto preci. Visiem klātesošajiem tika piedraudēts, ka drīz, pavisam drīz visi latvieši karāsies ar galvām uz leju, jo atmaksas stunda tuvojas. “Facebook” raksturoju situāciju veikalā un pievienoju Imanta Ziedoņa 1986. gada dzejoli “Veltījums Latvijas krieviem”,” stāsta Pīka.

Katrs pats var atrast Ziedoņa dzejoli un pārliecināties, ka tajā nav ne rupjību, ne aicinājumu uz vardarbību, tā ir vien toreizējam laikam aktuāla dzejnieka izpausme. Pīka spriež, ka, viņasprāt, tas izskatās pēc vienvirziena cenzūras.

Streips karcerī uz mēnesi

Pabūt “Facebook” karcerī, kā pieņemts dēvēt mēnesi ilgu bloķēšanu, gadījies arī žurnālistam, TV raidījumu vadītājam Kārlim Streipam.

“Es latviešu valodā uzrakstīju, ka, manuprāt, Ukrainai vajadzētu sākt bombardēt spēkstacijas Krievijā, lai krievi sāk saprast, ko ir piedzīvojuši ukraiņi tur, kur Kremļa fašista spēki ir bombardējuši līdzīgus objektus Ukrainā. To, lūk, Facebook algoritmi uztvēra kā aicinājumu uz vardarbību. Vai arī kāds no Kremļa faniem pačīkstēja. Droši nezinu,” saka Streips.

Arī dzejniece, publiciste, kampaņas “Atkrievisko Latviju” aktīviste Liāna Langa atkārtoti bloķēta “Facebook” – gan par rakstīto, gan attēliem. Pretenzijas bijušas pret Langas lietoto sarunvalodas vārdu “urlas”, kas, kā norāda Langa, ir iekļauts vārdnīcā.

Viņa bloķēta arī par karikatūru, kurā krievu valodā apgalvots, ka Latvijā krieviem nepatīk prasība mācīties latviešu valodu, kamēr Krievijā viņiem nepatīk cittautieši, kuri nevēlas mācīties krievu valodu.

Nesaprotama situācija

Šie ir tikai daži no daudziem gadījumiem, kurus vieno virkne pazīmju – regulāru bloķēšanu piedzīvo personas, kuras: aktīvi un regulāri pauž kritiku Krievijas virzienā; ar to ir izpelnījušās atpazīstamību vismaz “Facebook” ietvaros; ziņo, ka neierobežoti, neskatoties uz ziņošanu, paliek Krievijas aizstāvju komentāri, kuros nereti ir rupjības un aicinājumi uz vardarbību.

Jāpaskaidro, ka saturs cenzoru redzeslokā nonāk vai nu datorprogrammu identificēts, vai pēc citu lietotāju sūdzībām. Ierastas ir arī kampaņveidīgas sūdzības par kādu saturu, piemēram, aicinājumi prokrieviski noskaņotajiem masveidā ziņot “Facebook” cenzoriem par kādu viņiem netīkamu ierakstu, kurš patiesībā nav uztverams par vietnes normas pārkāpjošu.

Iespējams, ir gadījumi, kad vainojama tikai datorprogrammas nezināšana, tomēr ir ļoti grūti saprast, kādēļ būtu jāsoda par Ziedoņa dzeju un Putina kariķēšanu. Īpaši jau situācijā, kad civilizētajai pasaulei nav ilūziju, kas vainojams pie kara Ukrainā.

Saruna ar cenzoriem – īsa

Saskaņā ar “Meta Platforms” datiem, 2022. gada otrajā pusē “Facebook” bija ap 2,96 miljardiem lietotāju, un skaits, lai arī lēni, taču turpina pieaugt. Saprotams, ka šāda apjoma satura uzraudzīšanai jāiegulda teju neaprakstāmi gigantisks darbs. Virknē Eiropas valstu dzīvo darbaspēku tam piedāvā kompānija “TELUS International”, kurai ir birojs arī Rīgā – Brīvības bulvārī 21. Šeit tā zināma kā SIA “CCC Riga Digital Services”.

Kompāniju var nodēvēt par noslēpumainu – tās publiskās izpausmes ir ļoti ierobežotas, ja neskaita internetā sameklējamos darba sludinājumus. No tiem var aptuveni saprast, kā darbojas “Facebook” satura uzraudzīšana atsevišķās valstīs, proti, ir redzams, ka meklē topošos satura uzraugus, sadalot tos pa dažādām konkrētajā valstī lietotām valodām. Vakances apraksts liek domāt, ka šī ir iespēja jauniešiem ar ļoti ierobežotu pieredzi darba tirgū.

Saruna ar šo firmu izvērtās ļoti lakoniska. Mājaslapa neuzrāda kontaktinformāciju presei, zvanot uz vienīgo pieejamo telefona numuru, atbildēja sieviete, kura neatklāja ne savu vārdu, ne amatu.

Uz jautājumu, vai ir iespēja sazināties ar kādu firmas pārstāvi, kurš risinātu preses jautājumus, tika jautāts, kādā sakarā tiek zvanīts. Uzdzirdot vārdu “Facebook”, sieviete paskaidroja, ka firmai nav ne sarunai atbilstošu pārstāvju, ne arī vēlmes sarunāties ar medijiem.

Stāsts no iekšienes

“Kas Jauns Avīzei” izdevās sazināties ar kādu no firmas bijušajiem darbiniekiem, kura uzdevums bija tieši satura monitorēšana jeb uzraudzīšana.

Gados jaunais puisis, kurš vēlas palikt anonīms, “CCC Riga Digital Services” strādājis kopš 2018. gada, kad firma Latvijā parādījusies. Viņš uzsver, ka satura uzrauga ikdienu raksturo milzīgs darba apjoms un konkrētā amata veicēji esot aizvietojami acumirklī. Pēc savas pieredzes, viņš šaubās, ka ilgstoša cenzēšana, balstoties uz saviem, piemēram, prokrieviskajiem, uzskatiem, ir iespējama.

“Pie mazākajām aizdomām, ka darbinieks varētu būt vērsies pret saturu, balstoties tikai savā nostājā konkrētajā jautājumā, notiks pārbaude. Atklājoties pārkāpumiem, tur ne ar vienu neauklējas – paldies, uz redzēšanos, nākamais!” apgalvo firmā reiz strādājušais.

Šis gan ir vienas personas skatījums, un lieki piebilst, ka kopā ar kompānijas stingro nevēlēšanos skaidrot savu darbu plašākai sabiedrībai pietiekami aptverošu ieskatu nesniedz.

Valsts drošība?

Vienlaikus nav grūti iztēloties, ka šādu miglā tītu kompāniju darbs ar satura cenzēšanu varētu būt interesants drošības iestādēm. Galu galā, ir runa par firmu, kurai laikā, kad notiek karš, ir vara lemt, kuram ļaut un kuram neļaut izteikties.

Piemēram, Āfrikas presē un citos medijos par Krievijas agresiju un kara noziegumiem Ukrainā tikpat kā neziņo Tas nozīmē, ka informācijas ieguvei lielā mērā paliek “Facebook”, un to savā labā izmanto Kremļa troļļi. Ja patiesības paudējus bloķē, tas jau ir bīstami pasaules mērogā.

Latvijas Valsts drošības dienests uz jautājumu, vai “Facebook” satura uzraugi, kuri darbojas Rīgas centrā, ir iestādes redzeslokā, atbild ierastajā veidā: “...VDD atbilstoši savai kompetencei pastāvīgi vērtē norises interneta vidē, tajā skaitā sociālās tīklošanās platformās. VDD veiktā monitoringa mērķis ir identificēt aktivitātes, kas ir vērstas pret Latvijas nacionālās drošības interesēm.”

Bulgārijā pat protesti

Sašutums par “Facebook” cenzūras īpatnībām vērojams ne tikai Latvijā. Bulgārijā tā novedusi līdz protestiem pret uzņēmumu “TELUS International Bulgaria”, kam uzticēts vētīt ierakstus šajā tīklā.

Eiropeiski noskaņotie aktīvisti apgalvo, ka tiek veicināts pret Eiropu noskaņots un Krieviju atbalstošs saturs, kamēr ieraksti, kas vērsti pret Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu vai pauž atbalstu Ukrainai, tiek cenzēti.

Protestus organizē pilsoniskā organizācija BOEC. “Pēdējo piecu gadu laikā mans konts ticis slēgts tieši 50 reižu. Kopumā, būdams bloķēts, esmu aizvadījis vairāk nekā trīs gadus,” norādījis BOEC līderis Georgijs Georgijevs, piebilstot, ka iemesls bijusi viņa “cīņā pret mafiju un Kremļa piekto kolonnu”.

Proeiropeiskā partija “Demokrātiskā Bulgārija” pat pieprasījusi, lai uzņēmuma darbību izvērtē parlamentā, jo feisbuka lietotāji bieži sūdzas, ka tiek nelikumīgi bloķēti.

Karikatūrists Hristo Komarnickis, kuram feisbukā ir 52 000 sekotāju, kārtējo reizi bloķēts uz 30 dienām par to, ka dalījies ar kāda bulgāra ierakstu, kurā teikts, ka viņš šobrīd atrodas Ukrainā un tur paliks, kamēr ukraiņi negūs uzvaru. Pats ieraksts nav dzēsts, bet bloķēti tiek lietotāji, kas ar to dalās.

Satīriķis Ivo Balevs bloķēts uz sešām dienām par komentāru, kurā rupjos vārdus aizsedzis ar elipsēm, bet dzejniekam Manolam Gliševam draudēts ar konta dzēšanu.

“TELUS International Bulgaria” viceprezidente Kritīna Ivanova vēl decembrī, kad neapmierinātība sāka krasi pieaugt, apgalvoja: “Mēs neesam saistīti ne ar Krievijas valdību, ne ar kādu citu valdību pasaulē. Mēs esam pilnīgi neatkarīga publiska kapitālsabiedrība.”