Ogres reliģiskais skandāls vēršas plašumā: septītklasnieku "sadzīšana" uz sprediķu klausīšanos raisa viedokļu sadursmi

Jauns.lv jau rakstīja, ka vairāku Ogres Centra pamatskolas audzēkņu vecāku sašutumu izraisīja 9. janvārī sporta zālē notikusī “klasvadības” jeb audzināšanas stunda, kura tika rīkota, lai skolēni mācītos “diskutēt, apspriest un izteikt savu viedokli par dažādiem sabiedriski būtiskiem jautājumiem”. Šoreiz paneļdiskusijas formātā tika apspriesta reliģija, bet tikai no viena skatupunkta, jo bija tikai trīs galvenie runātāji, viena pasaules uzskata paudēji - baptistu mācītājs Dainis Pandars, luterāņu mācītājs Mārtiņš Kalējs un katoļu priesteris Modris Lācis. Notikušo izvērtējis arī Izglītības kvalitātes valsts dienests, kurš atzinis, ka “nav pamata apgalvot, ka notikušais ir bijis reliģisks pasākums”.

Jocīgi kristīgās viedkartes

Tikšanās laikā skolēniem tika izdalītas “viedkartes” ar jautājumiem, uz kuriem bija jāatbild, jeb prātulām: “Paklausi evaņģēlijam šodien”, “Ja tu esi godīgs, tad tu apzinies, ka būsi vainīgs Tiesas dienā”, “Dievs negrib tevi sūtīt uz elli” un tamlīdzīgi. Ar kartītes, kuru bija sastādījusi kāda kristīgās mācības skolotāja, palīdzību, paturot pirkstu uz īpaša laukuma, skolēni “varēja noskaidrot, cik labi cilvēki” viņi ir. Garīdznieki šo “izdales materiālu” vēlāk mēģināja skaidrot kā nevainīgu un nekaitīgu joku, bet viena sabiedrības daļa to tomēr uztvēra kā “tumsonības sludināšanu” un “bērnu smadzeņu skalošanu”, kas sekulārā valstī, kur skola ir brīva no kādas konkrētas reliģijas, nav pieļaujama.

Viens no bērnu vecākiem, Rinalds Rudzītis, mikroblogošanas vietnē “Twitter” neslēpa savu sašutumu: “Kas tas par vājprātu! Šodien Ogres Centra pamatskolas 7. klases skolēnus sadzen skolas zālē, liek klausīties mācītāju uzrunas un izdala šādas kartiņas?! Tieši kāpēc manam bērnam skolā būtu jāklausās tie melnsvārči?! Šis nav normāli!”

Ogres mērs: “Mēness viens, bet pirksti daudzi”

Šis ieraksts izraisīja viedokļu gūzmu, kā arī izglītības nozares profesionāļu diskusiju. Notikušais pievērsis arī Izglītības kvalitātes valsts dienesta uzmanību, kurš skolas vadībai pieprasījis skaidrojumu par šo “reliģiskās audzināšanas stundu”. Un, kamēr tiek gaidīts dienesta atzinums, Jauns.lv iepazīstina ar citu “iesaistīto” pieaugušo viedokli.

Ogres novada mērs Egils Helmanis “Facebook” ierakstījis: “Šis konflikts ir tik vecs kā pasaule. Savstarpējie reliģiskie kari! Mēness ir viens, bet pirksti, kas uz to norāda, var būt daudzi. Pieaugušie bieži savos strīdos iesaista bērnus. Darīsim visu iespējamo, lai no tā neciestu bērni, neatkarīgi kādā skolā viņi mācās!”

Necilvēcības robežas

Diskusijai pievienojusies arī Latvijas Kristīgas akadēmijas rektore Dr., prof. Skaidrīte Gūtmane, kura atbild uz jautājumu, par ko vēsta Ogres skolas fenomens:

“Trīs mācītāji bija uzaicināti satikties ar bērniem Ogres skolas zālē un sarunāties ar jauniešiem. Kāds vecāks izteica klišejiskus iebildumus pret notikušo. Skandāls un diskusijas nedēļas garumā. Pazemota skolas iniciatīva, mācītāji, kas ir godājami cilvēki. Šis gadījums liecina par NECILVĒCĪBAS ROBEŽĀM, kuras šis vecāks un viņa piekritēji ieaudzina jauniešos.

Daudzas robežas, kuras lielākajam vairākumam cilvēku ir reālas, es nekad par reālām neesmu izjutusi. Piemēram, lasot Dantes “Dievišķo komēdiju”, es neesmu jutusi, ka ir kāda nepārvarama robeža, kas man traucētu sarunāties ar viņu, kas dzīvojis septiņus gadsimtus atpakaļ. Dante runā par cilvēku Dieva un elles, un sociālās vides kontekstos. Kāpēc šodienas skolās ir aizliegts domāt šajās sakarībās? Un, ja kāds vecāks ir iedomājies, ka ir aizliegts, vai nebūtu viņam vēlams atgādināt par izglītotības trūkumu un ideoloģisku despotismu pret bērniem?” 

Izglītības kvalitātes dienests: “Notikušais nav bijis reliģisks pasākums”

Savukārt Izglītības kvalitātes valsts dienesta vecākā speciāliste Jauns.lv informēja: “Reaģējot uz publiski izskanējušo informāciju par Ogres Centra pamatskolā 2023. gada 9. janvārī notikušo pasākumu, Izglītības kvalitātes valsts dienests ir pārrunājis un saņēmis pamatskolas direktores Daces Bondares skaidrojumu par radušos situāciju. Izglītības kvalitātes valsts dienesta ieskatā kopumā ir atbalstāma pamatskolas izvēlētā pieeja skolēnu kritiskās domāšanas un pilsoniskā līdzdalības attīstīšanā, tostarp organizējot diskusijas par sabiedrībā neviennozīmīgi uztvertām tēmām un audzināšanas stundās veidojot paneļdiskusijas ar dažādu nozaru pārstāvjiem. Vienlaikus izglītības iestādes vadītāja un Izglītības kvalitātes valsts dienests ir vienisprātis, ka līdzšinējā skolas pieeja paneļdiskusiju organizēšanā ir pilnveidojama.

No pamatskolas sniegtā skaidrojuma izriet, ka 2023. gada 9. janvārī 7. klašu skolēniem tika organizēta kopīga klases jeb audzināšanas stunda paneļdiskusijas formā par tēmu “Notikums, ar kuru iesākās mūsu ēra”. Tās mērķis bijis sniegt izpratni skolēniem par demokrātiskā Latvijas sabiedrībā līdzās pastāvošo dažādo Ziemassvētku saturu un to svinēšanas kristīgajām tradīcijām, jo, atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes preambulā noteiktajam, kristīgās vērtības ir saistāmas ar Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā.

Lai gan paneļdiskusijā piedalījās tikai reliģisko konfesiju pārstāvji, šobrīd nav pamata apgalvot, ka notikušais ir bijis reliģisks pasākums vai tajā netiktu ievērota reliģiskā neitralitāte.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta ieskatā, izglītības iestādei, organizējot diskusijas par sabiedrībā neviennozīmīgi vērtētām tēmām, būtu savlaicīgi jāinformē nepilngadīgu skolēnu vecāki par diskusijas tēmu un tās dalībniekiem, diskusijā jānodrošina viedokļu dažādība, kā arī diskusijā nav pieļaujama jebkāda veida un formas aģitācija, tostarp aģitācijas materiālu izdalīšanas skolēniem.

Papildus Izglītības kvalitātes valsts dienests vērš uzmanību, ka pirms jebkura pasākuma rīkošanas vai tā atbalstīšanas, tai skaitā viesu aicināšanas, skolai ir jāizvērtē plānotā pasākuma atbilstība normatīvajos aktos noteiktajam regulējumam - valsts izglītības standartiem un valsts izglītojamo audzināšanas vadlīnijām, izglītības iestādes darbības mērķim un uzdevumiem un izglītojamo attīstības vecumposma īpatnībām.

Valsts izglītojamo audzināšanas vadlīniju 17. punktā uzskaitīti kritēriji, kuriem jāatbilst izglītības iestādes organizētam vai atbalstītam pasākumam, piemēram, pasākumam jāatbilst vispārdidaktiskajiem principiem, tajā skaitā izglītojamā uztverei, pieredzei un interesēm attiecīgajā vecumposmā.

Ja pasākuma norise neatbilst, ir pretrunā vai pastāv šaubas par tā atbilstību sākotnējam mērķim vai, piemēram, kādam no valsts izglītojamo audzināšanas vadlīnijās noteiktajam kritērijam, pasākums vai skolēnu dalība tajā ir jāpārtrauc."

Ogres pamatskolā meklē mūsu ēras sākumu

Paneļdiskusijas “Notikums, ar kuru iesākās mūsu ēra” Ogres Centra pamatskolā laikā baptistu mācītājs Dainis Pandars, luterāņu mācītājs Mārtiņš Kalējs un katoļu priesteris Modris Lācis sniedza savas uzrunas par attiecīgo tēmu kultūrvēsturiskā kontekstā un bija gatavi atbildēt arī uz 130 klātesošo pusaudžu anonīmi iesūtītajiem jautājumiem. Saņemot 58 jautājumus un saprotot, ka uz visiem nepaspēs dot atbildi, mācītāji deva solījumu, ka atbildēs uz tiem video formātā “YouTube”, un nu tas arī noticis.

Savstarpējā video raidierakstā Ogres draudžu mācītāju trijotne kopumā atbild uz 37 dažādiem pusaudžu jautājumiem, kā, piemēram, “Kā Jūs zināt, ka Dievs pastāv?”, “Ja pie mana kapa netiek novietots krusts, vai tas nozīmē, ka es nomiršu ar saviem grēkiem?”, “Kāda bija pirmā cilvēka reliģija?”, “Vai dēmoni pastāv?”, “Vai es varu būt gejs un vai tas ir pret Bībeli?” un citiem.

Mācītāju atbildes uz Ogres centra pamatskolas 7. klašu skolēnu jautājumiem:

Tāpat video noslēgumā mācītāji arī komentē sociālos medijos daudz apspriesto izdales materiālu “Viedkarte – vai tu esi labs cilvēks?”, kas tika izdalīta skolniekiem kā atraktīvs veids, caur kuru pārdomāt jautājumus, ko sevī ietver 10 baušļi. Lai arī mācītāju starpā atšķīrās viedokļi par šīs kartītes atbilstību 7. klases skolnieku uztveres līmenim, viņu uzskatā ir nepieciešams skolēnam paplašināt savu redzes loku, kopt kritisko domāšanu un kopā ar saviem vecākiem izdiskutēt savas ģimenes ticības uzskatus un morāles normas, uz ko šī kartiņa savā veidā arī mudina.

Piemēram, viens no jautājumiem ir šāds: “Vai Dievs ir galvenais tavā dzīvē?” Bet, ja bērns uzskata, ka galvenais ir mamma vai tētis, tad viņam var rasties bažas, kas ar viņu notiks “lielās tiesas” dienā.

Par un pret pesteļošanu

“Kristīgā klasvadība” Ogres pamatskolā radīja savdabīgu interneta komentētāju kariņu, kurā bieži vien sadūrās divi pretēji pasaules uzskati: karojošā bezdievība un fundamentālais kreacionisms. Lūk, tikai pāris viedokļu no interneta komentāru dzīlēm:

Kaspars Gasūns: “Pēc materiāla paagresīvā psiholoģiskā stila tas vairāk velk uz kādu sektu, nevis tradicionālo konfesiju. Vecāku izvēles sakarā tas ir nenozīmīgi. Bet, ja tā ir sekta, tad pat atsauces uz tradicionālām vērtībām/konfesijām nestrādā.”

Dace Bluke: “Kristīgā pesteļošana skolā?!? “Ja tu esi labs cilvēks, kvadrāts paliks spilgti zaļš”.”

davis.peterkops: “Ogrē skandāls. Mācītāji skolā. Latvijas tviteris sprāgst. Garīgā sfēra dreb. Pasniegt lekcijas skolās par kristīgām vērtībām būs aizvien grūtāk. Bet kristiešiem nav jātiek skolās. Mēs jau tur esam. Mēs esam skolēni, studenti, skolotāji. Sāksim spīdēt vēl spožāk.”

Bālā grēfene: “Tātad visi sašutušie, liekot roku uz sirds, var droši apgalvot, ka nav kristieši? Ka vēsā mierā var nogalināt citu cilvēku, jo tāds bauslis: tev nebūs nokaut, ir izņirgšanas vērts?”

Zane Skujiņa-Rubene: “Iespaidīgi sliktākais piemērs tam, kā nevajag darīt. Aicinu atbildīgās iestādes reaģēt uz radušos situāciju. Ļoti apšaubu, ka tā ir daļa no “Skola 2023” programmas.”

Reliģiska audzināšana vai atklāta diskusija?

Lilija Paegle: “Bet par to ir jārunā. Agrāk vai vēlāk bērniem pieaugot būs vai jau ir eksistenciāli jautājumi un tad ir labāk, ja jau ko zini par dažādām tēmām, lai izprastu arī sevi.”

Marakota Bezdibenis: “Šī ir tēma, kura ir jārunā, bet par to nevar runāt kā par diskusiju par reliģiju, ja no visām iespējamajām reliģijām tiek izvēlēta viena. Bet, ja runājam tieši par Bībeli, tad tā māca, ka bērni jau ir svētīti (kad ir runa par bērnu kristīšanu).”

Maris Balodis: “Man tiešām liekas tas diezgan nožēlojami: ja ģimnāzijā uz katra stūra tirgo viens otram elektroniskās cigaretes, tas ir normāli, par to neviens trauksmi neceļ, bet, ja atnāk kāds kristīgās pasaules pārstāvis, uzreiz ārprāts... Jūs ko nopietni?!”

Vienpusēji “normāls” viedoklis

Ogres novada Izglītības pārvaldes vadītājs Igors Grigorjevs Jauns.lv norādīja: “Kristīgo konfesiju pārstāvji tika aicināti uz diskusiju ar Ogres Centra pamatskolas 7. klases audzēkņiem  audzināšanas stundas ietvaros. Audzināšanas stundās skolas vadība ar skolēniem ir paredzējusi apskatīt dažādus jautājumus, tostarp arī reliģiju. Tas, manuprāt, ir normāli.

Ērtības labad diskusija tika organizēta skolas sporta zālē, kur tika sapulcināti visi 7. klašu skolnieki, bet diskusiju ar konfesiju pārstāvjiem vadīja Ogres Centra pamatskolas skolotāja.”

Uz jautājumu, kā, viņaprāt, vērtējama kartiņu izdalīšana skolniekiem ar reliģiskiem tekstiem un iespēju pārbaudīt, cik “labs cilvēks” ir skolnieks, Igors Grigorjevs norādīja, ka tas, viņaprāt, nav pieņemami. “Šādām kartiņām ar reliģiska satura tekstiem nav vietas skolā, jo pauž vienpusēju viedokli. Tāpēc šīs kartiņas uzskatāmas par aģitācijas materiāliem, kuriem nevajadzētu nonākt mācību iestādē.”

Ogres Centra pamatskolas direktore Dace Bondare pēc jau izvērtušamies skandāla skaidroja, ka notikušais nav bijusi reliģiskā audzināšana, bet gan jauns izglītības projekts – klasvadības stundas:

“Šī diskusija patiešām tāda arī bija, kur jaunieši uzdeva jautājumus – kā pasaule radusies, kas tas Dievs tāds ir un kur viņš tāds radās? Mēs kā skola uzskatām, ka mums nav tabu tēmas. Skola ir tā vide, kur ikviens var uzdot jebkādu jautājumu un saņemt atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem. Aģitācija kā tāda nenotika – tas arī nebija mūsu mērķis.”

Ogres izglītības pārvalde pašvaldības mājaslapā publicējusi savu viedokli: “Septītklasnieki ir pietiekami nobrieduši, lai diskutētu par reliģiskām tēmām, un šādām sarunām skolā noteikti jābūt arī turpmāk. Cita lieta – diskusijas organizācija šoreiz pieklibojusi.

“Pamatuzbūve, manuprāt, bija veiksmīga. Tas, kur būtu nepieciešami uzlabojumi, turpinot šāda veida diskusijas, manuprāt, ir divi. Pirmkārt, ir svarīgi, lai uz skatuves būtu arī cilvēks ar citu vai pretēju viedokli. Un otrs – nekādi aģitācijas materiāli arī nebūtu pieļaujami,” sacīja Izglītības pārvaldes vadītājs Igors Grigorjevs.

“Šī kartiņa – tā netika pareizi izrunāta un netika pareizi atrunāta. Tā, kas bija mūsu kļūda – mēs izrunājām šīs kartiņas vienu pusi un neizrunājām otru, tai netika pievērsta vispār uzmanība. Mēs pārspriedīsim arī šos jautājumus, vai palika kaut kas neskaidrs, kā jūs to sapratāt, vai tas tā ir vai nav? Mēs turpināsim, jo saprotam, ka pareizi jāpabeidz šī diskusija,” teica skolas direktore.”

Skola noteikti turpinās šāda veida diskusijas, bet turpmāk sola parūpēties, lai pārstāvēti būtu dažādu viedokļu pārstāvji, rūpīgāk izvērtēs, vai un kādi aģitācijas materiāli tiek piedāvāti audzēkņiem, kā arī informēs vecākus par apspriežamajām tēmām. Šī bija pirmā reize, kad skolā notika šāda veida pasākums, un no šī pirmā pasākuma pieredzes arī tiks gūta mācība, kā kaut ko tādu turpināt nākotnē.