Ģimenes, bērni, materiālais atbalsts - Siliņa atzīmē plānus labklājības nozarē
Starp labklājības nozares galvenajām prioritātēm ir ģimeņu un bērnu atbalsta pilnveide, iedzīvotāju, tostarp senioru, materiālā atbalsta uzlabošana un vajadzībām atbilstoši pakalpojumi, kā arī pašas nozares veiktspējas un konkurētspējas uzlabošana un attīstība, trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atzīmēja labklājības ministre Evika Siliņa (JV).
Runājot par ģimenēm un bērniem, Siliņa atzīmēja, ka nereti uzmanība tiek pievērsta tām situācijām, kas ir skaļākas un akūtākās, taču būtu nepieciešams pievērsties arī tām ģimenēm, kas nenonāk krīzēs vai sociālo dienestu redzeslokā. Viņas vērtējumā, svarīga ir bērna labāko interešu īstenošana un vardarbības mazināšana, kā arī atbalsts vardarbībā cietušajiem.
Patlaban budžetā plānoti vairāki atbalsta pasākumi - sociālā rehabilitācija vardarbības cietušajiem, tostarp arī krīzes dzīvoklis, kas būtu vieta, kur, piemēram, sieviete varētu patverties no varmākas. Patlaban NVO nodrošina dažus tādus dzīvokļus, taču šajā gadījumā valsts pati būtu gatava pasūtīt un samaksāt par šādu pakalpojumu.
Tāpat plānoti sabiedrībā balstīti un institucionāli pakalpojumi bērniem ar uzvedības traucējumiem un tiem, kuri cietuši no vardarbības vai cīnās ar smagu atkarību, apmācības psihologiem, kuri strādā ar no seksuālās vardarbības cietušajiem bērniem, kā arī pilotprojekts - sociālais mentors bērniem ar uzvedības grūtībām, tādējādi palīdzot tiem ne tikai mājās, bet arī skolās.
Vienlaikus Siliņa minēja Bērna mājas ieviešanu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas telpās, kurā nodrošinās nepieciešamo atbalstu vardarbībā cietušiem bērniem, tostarp saudzīgu nopratināšanu kriminālprocesuālām vajadzībām, kā arī veiktas ārsta apskates un medicīniskā ekspertīze. To otrdien,10. janvārī, atbalstījusi arī valdība.
Savukārt attiecībā uz galvenajām budžeta prioritātēm, Siliņas vērtējumā liela nozīme ir minimālā ienākumu līmeņa sliekšņa celšanai, kas būtu piesaistīts ekonomiskajam lielumam. Plānots, ka to varētu pārskatīt katru gadu, un tas attiektos uz valsts pabalstiem, vecuma un invaliditātes pensijām.
"Piemēram, šobrīd pats zemākais pabalsts ir 109 eiro, bet tas varētu būt 125 eiro, un katru gadu tas mainītos 1. janvārī. Tas attiektos arī uz minimālajām vecuma pensijām, kas šobrīd ir 136 eiro, bet varētu būt 157 eiro. Pensija indeksētos 1.oktobrī, bet vecuma pensijas varētu tikt pārskatītas 1. janvārī. Vienmēr būs jautājums par atvēlēto finansējumu, bet šobrīd izskatās cerīgi," minēja labklājības ministre.
Tāpat viņas vērtējumā būtu jāpārskata cenas visiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, jāpalielina transporta pabalsts personai ar invaliditāti, jāpalielina atlīdzība asistentam personai ar invaliditāti, kā arī jānodrošina papildu finansējums regulāri nepieciešamajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem.
Būtiski ir arī nodrošināt iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus pakalpojumus, piemēram, vienotu pašvaldību minimālo sociālo pakalpojumu grozu, ilgtspējīgu sociālo pakalpojumu finansēšanas modeli, sabiedrībā balstītu pakalpojumu un starpnozaru pakalpojumu attīstību, kā arī invaliditātes noteikšanas sistēmas attīstību. Patlaban Labklājības ministrijai uzdots līdz 15. martam izvērtēt, kāpēc Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā pērn bija rindas.
Siliņa arī informēja, ka plānots rīkot vienreizējās ikmēneša tikšanās ar veselības ministri Līgu Meņģelsoni, lai saprastu, kas notiek abās jomās, jo nereti aktuāli jautājumi pārklājas.
