Lielais jautājums: kas jādara, lai Latvija neatpaliktu no Igaunijas un Lietuvas?
Daudzos ekonomiskajos rādītājos Latvija iepaliek no saviem kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem: no Igaunijas vairāk, no Lietuvas – mazāk, bet patīkami tas nav. Uzņēmējs Pēteris Šmidre, ārsts kardiologs Andrejs Ērglis un rakstnieks Jurģis Liepnieks mēģina rast atbildi uz jautājumu, kāpēc tas tā un kāda varētu būt recepte, lai mēs izkļūtu no šīs “Baltijas atpalicības”?
Runājot par Latvijas vietu pārējo abu Baltijas valstu – Lietuvas un Igaunijas – kontekstā Andrejs Ērglis nav tik skeptisks, kā tie, kuri uzskata, ka Latvija ir tām iepakaļus. Viņš teic, ka gan igauņi, gan lietuvieši vairākās jomās uzskata, ka latvieši ir daudz spēcīgāki par viņiem.
Jātaisa revolūcija
Uz jautājumu, vai Latvija daudzos ekonomiskajos parametros tik tiešām atpaliek no kaimiņvalstīm, Ērglis atbild, ka dati ne vienmēr var būt absolūti precīzi un, iespējams, mēs dažreiz varbūt salīdzinām nesalīdzināmas lietas. Jā, rūpniecība Lietuvā pašreiz tik tiešām var būt lielāka nekā Latvijā un Igaunija daudz ciešāk ir integrēta un saistīta ar Somiju. Bet: “Ir vesela rinda lietu, vismaz tajās sfērās, kurās es strādāju (dabas zinātnes, kardioloģija), kur viņi brauc pie mums mācīties. Un ar ko lido igauņi un lietuvieši? Ar “airBaltic”!”
Un mēs varam izrauties – mums no kaimiņiem jāmācās un jāpārņem labās lietas: “Mums jābūt revolucionāriem labā nozīmē – ne graujot, bet gan ceļot”. Mums ir visas iespējas kļūt par labi nodrošinātu valsti. Tagad mūsu iekšzemes kopprodukts ir pietuvojies 40 miljardiem eiro, un, kad sasniegsim 50 miljardus jeb 25 000 uz vienu iedzīvotāju, tad Latvija kļūs par labi nodrošinātu valsti, pārliecināts Ērglis.
Tā ir mentāla problēma
Rakstnieks Jurģis Liepnieks konstatē, ka Latvija teju visos rādītājos atpaliek gan no Igaunijas, gan no Lietuvas, bet kāpēc tas tā ir grūti izskaidrojams. Viņš pieļauj, ka visu problēmu sakne meklējama tajā, ka mēs, latvieši, viens otram tik ļoti nepatīkam, ka nespējam sadarboties. Un tas mums traucē izveidoties par vienotu nāciju: “Nav pamata domāt, ka esam stulbāki vai mazāk talantīgāki. Bet ar savstarpēju sadarbību mums ir problēma. Pieņemu, ka viens no traucējumiem ir tas, ka mēs nepatīkam viens otram. Mēs viens otru knapi paciešam, es pats arī tāds esmu. Līdz ar to mums ir grūti sadarboties”.
Līdz ar to mēs esam pilni skaudības, greizsirdības, dusmu un nīgruma. Tas viss mūsos ir tik daudz, ka tas parādās visos iespējamos līmeņos – sākot no darba Saeimā un valdībā un beidzot ar to, kā mēs maksājam nodokļus.
Jāatbrīvojas no sociālisma
Savukārt uzņēmējs Pēteris Šmidre, analizējot iemeslus, kādēļ Latvija savā attīstībā atpaliek no kaimiņvalstīm, uzskata, ka vaina meklējama tajā, ka mēs pārāk ļoti esam “iegrimuši sociālismā”. Ja no tā atbrīvosimies, tad mums ir cerība uz izaugsmi un attīstību.
“Mums kaut kādā veidā jāpārorientējas no sociālistiskā uz kapitālistisko kursu. Ir pētījumi, kuri rāda, ka labklājība atšķiras no īpašuma tiesībām sociālismā un kapitālismā. Un, domāju, mums nevajag brīnīties par to, ka esam zem Eiropas vidējā līmeņa – būvējot sociālismu, labklājība mums neuzlabosies,” teic Šmidre:
“Mums patīk, ka valsts kontrolē, ka kaut kas pieder valstij, bet diemžēl tas nav tas labākais ceļš. Tieši tur, kur vairāk valsts īpašuma daļas, labklājība samazinās. Valsts īpašums sevī ietver ne tikai daudz mazāku darba ražīgumu, bet pats galvenais ir tas, ka tur ļoti dziļi sēž korupcija, par kuru pēdējā laikā nerunājam, esam aizmirsuši”.
Pašreiz kādi 30-40% kapitāla pieder valstij un mums šī daļa pakāpeniski jāsamazina, lai cik tas arī skumji nebūtu, jo “ne viens, ne otrs vienlaicīgi neiznāk”, pārliecināts uzņēmējs. Pēc viņa ieskata, nākamo četru gadu laikā ik gadu šī valsts kapitāla daļa pakāpeniski jāsamazina ik gadu par kādiem 2,5% un piebilst:
Kā uzņēmējs Pēteris Šmidre, rakstnieks Jurģis Liepnieks un ārsts kardiologs Andrejs Ērglis vērtē Latvijas atpalicību no mūsu baltiešu kaimiņiem – lietuviešiem un igauņiem, vērojiet Jauns.lv video.
